Latvijas teritorijā savvaļā reģistrētas 77 tārtiņveidīgo putnu sugas, no kurām 32 sugu ligzdošana Latvijā kopš 20. gs. sākuma ir pierādīta. Tārtiņveidīgie lielākoties apdzīvo dažādus mitrājus, taču sastopami arī sauszemes biotopos. Tie ir sabiedriski putni – ārpus ligzdošanas sezonas veido barus un nereti arī ligzdo kolonijās. Pārtiek galvenokārt no dzīvnieku valsts barības. Latvijā sastopamie tārtiņveidīgie lielākoties ir gājputni, taču daļa sugu ziemu pavada arī Latvijā (t.sk., ieceļotāji no ligzdošanas reģioniem tālāk ziemeļos). Tārtiņveidīgo dējumi ir nelieli, mazuļi – ligzdbēgļi vai pusligzdbēgļi.
tārtiņveidīgie putni Latvijā
tārtiņveidīgie ir viena no putnu klases kārtām. Tā ir plaša kārta, kurā ietilpst nelieli līdz vidēji lieli putni ar ļoti dažādu izskatu un uzvedību, taču lielākoties tie saistīti ar jūru un iekšzemes mitrājiem.
Saistītie šķirkļi
Upes tārtiņš (Charadrius dubius). Vītiņu pļavas, 21.04.2014.
Satura rādītājs
Klasifikācija
Tārtiņveidīgo putnu kārta ietver 19 dzimtas ar 384 sugām. Latvijā reģistrētas 77 tārtiņveidīgo sugas no astoņām dzimtām. Kādreiz Latvijas putnu sarakstā bija iekļauta arī tievknābja kuitala (Numenius tenuirostris), taču šobrīd tā no saraksta izslēgta, jo nav pārliecinošu pierādījumu par to, ka vienīgajā gadījumā, kad suga Latvijā konstatēta (1926. gadā), tā noteikta pareizi.
| Dzimta | Apakšdzimta | Triba | Ģints | Sugas |
| Jūrasžagatu dzima (Haematopodidae) | Haematopus | Jūrasžagata (Haematopus ostralegus)* | ||
| Avozetu dzimta (Recurvirostridae) | Avozetu apakšdzimta (Recurvirostrinae) | Recurvirostra | Avozeta (Recurvirostra avosetta) | |
| Garstilbju apakšdzimta (Himantopodinae) | Himantopus | Garstilbis (Himantopus himantopus) | ||
| Tārtiņu dzimta (Charadriidae) | Dzelteno tārtiņu apakšdzimta (Pluvialinae) | Pluvialis | Jūras ķīvīte (Pluvialis squatarola) | |
| Dzeltenais tārtiņš (Pluvialis apricaria)* | ||||
| Tundras tārtiņš (Pluvialis fulva) | ||||
| Tārtiņu apakšdzimta (Charadriinae) | Eudromias | Morinella tārtiņš (Eudromias morinellus) | ||
| Charadrius | Smilšu tārtiņš (Charadrius hiaticula)* | |||
| Upes tārtiņš (Charadrius dubius)* | ||||
| Jūras tārtiņš (Charadrius alexandrinus) | ||||
| Tuksneša tārtiņš (Charadrius leschenaultii) | ||||
| Vanellus | Ķīvīte (Vanellus vanellus)* | |||
| Sloku dzimta (Scolopacidae) | Kuitalu apakšdzimta (Numeniinae) | Numenius | Lietuvainis (Numenius phaeopus)* | |
| Kuitala (Numenius arquata)* | ||||
| Puskuitalu apakšdzimta (Limosinae) | Limosa | Sarkanā puskuitala (Limosa lapponica) | ||
| Melnā puskuitala (Limosa limosa)* | ||||
| Šņibīšu apakšdzimta (Calidrinae) | Akmeņ-tārtiņu triba (Arenariini) | Arenaria | Akmeņtārtiņš (Arenaria interpres) | |
| Šņibīšu triba (Calidrini) | Calidris | Garknābja šņibītis (Calidris tenuirostris) | ||
| Lielais šņibītis (Calidris canutus) | ||||
| Gugatnis (Calidris pugnax)* | ||||
| Dūņšņibītis (Calidris falcinellus) | ||||
| Līkšņibītis (Calidris ferruginea) | ||||
| Temminka šņibītis (Calidris temminckii) | ||||
| Gaišais šņibītis (Calidris alba) | ||||
| Parastais šņibītis (Calidris alpina)* | ||||
| Jūras šņibītis (Calidris maritima) | ||||
| Trulītis (Calidris minuta) | ||||
| Tundras šņibītis (Calidris melanotos) | ||||
| Sloku apakšdzimta (Scolopacinae) | Sloku triba (Scolo-pacinai) | Scolopax | Sloka (Scolopax rusticola)* | |
| Gallinago | Ķikuts (Gallinago media)* | |||
| Mērkaziņa (Gallinago gallinago)* | ||||
| Lymnocryptes | Vistilbe (Lymnocryptes minimus) | |||
| Tilbīšu apakšdzimta (Tringinae) | Pūslīšu triba (Phalaro-podini) | Phalaropus | Šaurknābja pūslītis (Phalaropus lobatus) | |
| Platknābja pūslītis (Phalaropus fulicarius) | ||||
| Tilbīšu triba (Tringini) | Xenus | Terekija (Xenus cinereus)* | ||
| Actitis | Upes tilbīte (Actitis hypoleucos)* | |||
| Tringa | Meža tilbīte (Tringa ochropus)* | |||
| Tumšā tilbīte (Tringa erythropus) | ||||
| Lielā tilbīte (Tringa nebularia)* | ||||
| Pļavu tilbīte (Tringa totanus)* | ||||
| Purva tilbīte (Tringa glareola)* | ||||
| Dīķu tilbīte (Tringa stagnatilis)* | ||||
| Bezdelīgtārtiņu dzimta (Glareolidae) | Glareola | Brūnspārnu bezdelīgtārtiņš (Glareola pratincola) | ||
| Melnspārnu bezdelīgtārtiņš (Glareola nordmanni) | ||||
| Kaiju dzimta (Laridae) | Kaiju apakšdzimta (Larinae) | Hydrocoloeus | Mazais ķīris (Hydrocoloeus minutus)* | |
| Rhodostethia | Sārtā kaija (Rhodostethia rosea) | |||
| Xema | Šķeltastes kaija (Xema sabini) | |||
| Rissa | Trīspirkstu kaija (Rissa tridactyla) | |||
| Larus | Lielais ķīris (Larus ridibundus)* | |||
| Acteku kaija (Larus atricilla) | ||||
| Zivju kaija (Larus ichthyaetus) | ||||
| Melngalvas kaija (Larus melanocephalus) | ||||
| Kajaks (Larus canus)* | ||||
| Reņģu kaija (Larus fuscus) | ||||
| Sudarbkaija (Larus argentatus)* | ||||
| Vidusjūras kaija (Larus michahellis) | ||||
| Kaspijas kaija (Larus cachinnans) | ||||
| Mazā polārkaija (Larus glaucoides) | ||||
| Kamčatkas kaija (Larus schistisagus) | ||||
| Lielā polārkaija (Larus hyperboreus) | ||||
| Melnspārnu kaija (Larus marinus)* | ||||
| Zīriņu apakšdzimta (Sterninae) | Sternula | Mazais zīriņš (Sternula albifrons)* | ||
| Hydroprogne | Lielais zīriņš (Hydroprogne caspia) | |||
| Chlidonias | Baltvaigu zīriņš (Chlidonias hybrida)* | |||
| Baltspārnu zīriņš (Chlidonias leucopterus)* | ||||
| Melnais zīriņš (Chlidonias niger)* | ||||
| Sterna | Upes zīriņš (Sterna hirundo)* | |||
| Jūras zīriņš (Sterna paradisaea)* | ||||
| Thalasseus | Cekulzīriņš (Thalasseus sandvicensis) | |||
| Klijkaiju dzimta (Stercorariidae) | Stercorarius | Garastes klijkaija (Stercorarius longicaudus) | ||
| Īstastes klijkaija (Stercorarius parasiticus) | ||||
| Vidējā klijkaija (Stercorarius pomarinus) | ||||
| Catharacta | Lielā klijkaija (Catharacta skua) | |||
| Alku dzimta (Alcidae) | Alku apakšdzimta (Alcinae) | Cepphus | Melnais alks (Cepphus grylle) | |
| Alca | Lielais alks (Alca torda)* | |||
| Alle | Mazais alks (Alle alle) | |||
| Uria | Tievknābja kaira (Uria aalge) |
* Ar zvaigznīti apzīmētas sugas, kuru ligzdošana Latvijā ir pierādīta (ieskaitot sugas, kas šobrīd vairs neligzdo). Latvijā ligzdoja parastā šņibīša pasuga Šinca šņibītis (Calidris alpina schinzii).
Vispārīgs raksturojums
Tārtiņveidīgie ir liela putnu kārta, kas ietver putnus ar ļoti atšķirīgu izskatu. Tie var būt gan ļoti mazi (piemēram, viena no šņibīšu sugām – trulītis – ir tikai mazliet lielāks par lielo zīlīti), gan vidēji lieli putni (piemēram, melnspārnu kaija ir lielāka par kraukli). Daļai tārtiņveidīgo (jūrasžagatu, avozetu, tārtiņu, daļēji – sloku dzimtā) ir vidēji garas līdz garas kājas, kas labi piemērotas skriešanai pa zemi. Lielākoties pa sauszemi bez grūtībām spēj pārvietoties arī citi šīs kārtas putni, vienīgi alku dzimtas putni tik lielā mērā pielāgojušies niršanai, ka uz zemes pārvietojas neveikli. Alku, kaiju, zīriņu un klijkaiju dzimtas putniem kāju pirkstus peldplēve savieno pleznā. Daļai sloku dzimtas putnu ir nepilnīgas pleznas.
Tārtiņveidīgo putnu knābji ir ļoti atšķirīgi pēc izmēra un formas atkarībā no barības un barošanās veida. Piemēram, sloku dzimtas putniem knābis bieži ir garš, kas ļauj atrast un izvilkt barību no dūņām vai dubļiem, tārtiņu dzimtas putnu īsie, smailie knābji pielāgoti barības uzknābāšanai no zemes virsas, bet klijkaiju dzimtas putnu knābji ar to āķveida galu norāda uz to, ka šie putni ir plēsīgi.
Atšķirīgais dzīvesveids atspoguļojas arī dažādā spārnu uzbūvē. Kaiju dzimtas putniem ir gari, smaili spārni, kas piemēroti ilgstošam lidojumam, savukārt alku dzimtas putnu salīdzinoši īsie spārni noder peldēšanai zem ūdens, bet lidošanu padara grūtu.
Apspalvojuma krāsa tārtiņveidīgo putnu tēviņiem un mātītēm lielākoties atšķiras tikai nedaudz vai neatšķiras nemaz. Īpašs izņēmums ir gugatnis. To tēviņiem riesta tērpā ir cekuls un pagarinātu spalvu “apkakle”, ko var veidot baltas, oranžas, sarkanbrūnas vai melnas spalvas. Biežāk tārtiņveidīgo putnu dzimumu dimorfisms izpaužas putnu ķermeņa izmērā, lai gan arī šajā ziņā bieži vien atšķirības ir nelielas vai to nav nemaz. Klijkaiju un jūrasžagatu dzimtas putnu mātītes ir lielākas nekā tēviņi, kaiju dzimtā – otrādi.
No visām Latvijā reģistrētajām tārtiņveidīgo sugām ligzdošana kopš 20. gs. sākuma pierādīta 32 sugām (skat. tabulu). Iespējama ligzdotāja ir arī vistilbe (19. gs. atzīmēta kā ligzdotāja pašreizējās Latvijas teritorijā), taču tās ligzdošana nav pierādīta, kas var būt skaidrojams ar sugas slēpto dzīvesveidu un saistību ar grūti pieejamiem biotopiem. Nevar izslēgt, ka Latvijā ligzdo arī Kaspijas kaija, kas Latvijā tiek novērota arvien biežāk un kuras ligzdojošā populācija Lietuvā vērtēta kā 700–800 pāru liela. Šajā gadījumā sugas ligzdošana var nebūt pamanīta, tāpēc ka tā ļoti līdzīga daudz biežāk sastopamajai sudrabkaijai. Pārējās tārtiņveidīgo sugas Latvijā sastopamas caurceļošanas vai ziemošanas laikā vai reģistrētas kā maldu viesi.
Latvijā sastopamie tārtiņveidīgie putni galvenokārt ir tuvie gājputni. Tie pārziemo Latvijā (t.sk. putni, kas ieceļo no ligzdošanas apgabaliem tālāk ziemeļos) vai tālāk Eiropas rietumu un dienvidu daļā. Tomēr daļa sugu (piemēram, zīriņi, gugatnis un ķikuts) ir tālie gājputni un ziemu pavada Āfrikā.
Tārtiņveidīgo putnu kārtā ietilpst vairākas gājputnu sugas, kuru migrācija ir īpaši ievērojama. Garākais migrācijas ceļš pasaulē reģistrēts jūras zīriņam, kas ceļā no ligzdošanas vietām Arktikā uz ziemošanas vietām Antarktīdā un atpakaļ var nolidot vairāk nekā 90 000 km. Sarkanās puskuitalas, kas ligzdo Aļaskā un pārziemo Jaunzēlandē, var pārvarēt vairāk nekā 11 000 km bez apstāšanās. Arī ķikuts ceļu no ligzdošanas vietām Skandināvijā līdz ziemošanas vietām Āfrikā (vairāk nekā 6000 km) pārvar bez apstāšanās.
Tārtiņveidīgie apdzīvo ļoti dažādus biotopus – no kailiem smiltājiem līdz mežiem, bet lielākoties tie saistīti ar jūru vai iekšzemes mitrājiem. Arī sugām, kas apdzīvo sauszemes biotopus – mežus (piemēram, sloka) vai lauksaimniecības zemes (piemēram, ķīvīte) – labāki barošanās apstākļi ir vietās ar mitrām vai slapjām augsnēm. Ceļošanas laikā jūras piekrastē var būt novērojami arī tie tārtiņveidīgie, kas ligzdo iekšzemē. Mūsdienās Latvijā lielākā daļa sudrabkaiju un mazākā mērā arī virkne citu kaiju dzimtas putnu ligzdo apdzīvotās vietās uz ēku jumtiem, bet arī šajā gadījumā liela nozīme ir ūdeņu tuvumam, uz kurieni putni lido baroties (lai gan būtisku barības daļu var veidot arī cilvēku radītie atkritumi).
Sudrabkaija (Larus argentatus). Rīga, 27.01.2014.
Tārtiņveidīgo putnu barība ir ļoti daudzveidīga, taču lielākoties tā ir dzīvnieku izcelsmes: sīki bezmugurkaulnieki, gliemji, zivis, arī citi putni un to olas, arī nelieli zīdītāji. Būtiska loma kaiju dzimtas putnu barībā var būt arī cilvēku radītajiem atkritumiem.
Ar retiem izņēmumiem tārtiņveidīgie putni ir sabiedriski. Vismaz ārpus ligzdošanas sezonas tie labprāt uzturas baros, bet bieži vien tie arī ligzdo kolonijās. Turklāt kolonijas var būt jauktas – tajās kopā var ligzdot vairākas tārtiņveidīgo putnu sugas. Kaiju kolonijās var ligzdot arī pīles (kas pieder pie zosveidīgo kārtas). Pētījumi par pīļu ligzdošanu kaiju kolonijās snieguši atšķirīgus rezultātus, daļā gadījumu secinot, ka kaiju radītā aizsardzība pret plēsējiem ir pīlēm izdevīga, citos – ka kaiju kolonija pīlēm ir “ekoloģiskais slazds”, jo kaijas pašas apēd pīļu mazuļus.
Tārtiņveidīgie putni lielākoties ir monogāmi, vismaz uz attiecīgo ligzdošanas sezonu, bet nereti arī uz visu mūžu. Tomēr novērojama arī poliginija un poliandrija. No Latvijā ligzdojošiem tārtiņveidīgajiem putniem ķikutam un gugatnim tipiska ir poliginija. Šo sugu tēviņi pulcējas riestos un sacenšas par mātīšu uzmanību, pārojas ar vairākām no tām un turpmāk ligzdošanā neiesaistās.
Parasti tārtiņveidīgie putni ligzdu būvē uz zemes vai līdzīgās vietās (piemēram, ūdensaugu slīkšņās, uz ciņiem vai uz ēku jumtiem). Ligzda var būt vienkārša bedrīte zemē, kas var būt pilnīgi bez izklājuma vai izklāta ar gliemežvākiem, akmentiņiem, zāli vai lapām. Daļai sugu ligzda veidota no dažādiem augiem. Meža tilbīte ligzdo kokos, taču pati ligzdu nebūvē, bet izmanto vecas mežastrazdu un citu putnu ligzdas. Alku dzimtas putni ligzdo klintīs pie jūras, bet Latvijā vienīgā zināmā alku dzimtas putna (lielā alka) ligzdošanas vieta ir Kolkas bākas mākslīgā sala.
Tārtiņveidīgo putnu dējumi gandrīz vienmēr ir nelieli – ne vairāk kā četras olas. Lielākoties, izņemot poligāmās sugas, olas perē un mazuļus baro abi pāra putni. Mazuļi ir ligzdbēgļi vai pusligzdbēgļi (izšķiļas klāti ar pūkām, tomēr kādu laiku pavada ligzdā).
Savulaik Latvijā tradicionālas bija sloku pavasara medības. Šobrīd, ņemot vērā Eiropas Savienības Putnu direktīvas prasības, tās vairs nav atļautas. Sloka joprojām Latvijā ir medījams putns, taču tās medības atļautas rudenī (no 1. augusta līdz 15. novembrim). Citu tārtiņveidīgo putnu medības Latvijā nav atļautas.
Purva tilbīte (Tringa glareola). Mežmuiža, 04.05.2010.
Sloka (Scolopax rusticola). Lutriņi, 18.08.2007.
Sudrabkaija (Larus argentatus). Liepāja, 21.12.2011.
Sudrabkaijas (Larus argentatus). Upesgrīva, 08.06.2007.
Ķīvīte (Vanellus vanellus). Barkava, 02.04.2010.
Kuitala (Numenius arquata). Somija, Valtavāra, 06.2000.
Ķikuts (Gallinago media). Pededzes paliene, 2014. gads.
Mērkaziņa (Gallinago gallinago). Mežmuiža, 04.2003.
Lielais ķīris (Larus ridibundus), jaunie putni. Nagļu zivju dīķi, 22.07.2010.
Kaspijas kaija (Larus cachinnans), jaunais putns. Stokholma, 01.04.2012.
Gugatnis Helsinku zooloģiskajā dārzā. Somija, 03.2000.
Populācijas dinamika un apdraudējums
No 32 Latvijā ligzdojošajām tārtiņveidīgo putnu sugām 15 sugām novērota ilgtermiņa vai īstermiņa populācijas samazināšanās. Divas no šīm sugām – parastais šņibītis un terekija – kā ligzdotājas ir izzudušas (parastais šņibītis joprojām bieži sastopams caurceļošanas laikā). Šo sugu populāciju lejupslīde skaidrojama ar vairākiem faktoriem. Neapšaubāmi būtisku lomu spēlē slapjo zālāju platību samazināšanās, tos padarot par intensīvi apsaimniekotām lauksaimniecības zemēm vai pametot un atļaujot aizaugt ar niedrēm vai krūmiem. Tāpat negatīvu ietekmi uz tārtiņveidīgo ligzdošanu atstājis rekreācijas pieaugums jūras piekrastē, kas saistīts gan ar traucējumu, gan fizisku ligzdu izpostīšanu.
Četrām sugām – sudrabkaijai un visiem trim Chlidonias ģints zīriņiem – novērots populācijas pieaugums gan ilgtermiņā, gan īstermiņā.
Divas no Latvijā reģistrētajām tārtiņveidīgo putnu sugām – garknābja šņibītis un trīspirkstu kaija – ir pasaulē apdraudētas. Vēl 10 sugas atzītas par gandrīz apdraudētām: jūrasžagata, ķīvīte, kuitala, sarkanā puskuitala, melnā puskuitala, lielais šņibītis, līkšņibītis, ķikuts, melnspārnu bezdelīgtārtiņš un lielais alks.
Aizsargājamās sugas
No Latvijā reģistrētajām tārtiņveidīgo putnu sugām 22 ir Eiropas Savienībā īpaši aizsargājamas (iekļauts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/147/EK (30.11.2009.) par savvaļas putnu aizsardzību 1. pielikumā), bet 20 sugas iekļautas Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā (skat. tabulu).
| Suga | Putnu direktīvas 1. pielikums | Latvijā īpaši aizsargājama suga |
| Avozeta (Recurvirostra avosetta) | X | |
| Garstilbis (Himantopus himantopus) | X | |
| Dzeltenais tārtiņš (Pluvialis apricaria) | X | X |
| Morinella tārtiņš (Eudromias morinellus) | X | |
| Smilšu tārtiņš (Charadrius hiaticula) | X | |
| Jūras tārtiņš (Charadrius alexandrinus) | X | |
| Lietuvainis (Numenius phaeopus) | X | |
| Kuitala (Numenius arquata) | X | |
| Sarkanā puskuitala (Limosa lapponica) | X | |
| Melnā puskuitala (Limosa limosa) | X | |
| Gugatnis (Calidris pugnax) | X | X |
| Šinca šņibītis (Calidris alpina schinzii)* | X | X |
| Ķikuts (Gallinago media) | X | X |
| Vistilbe (Lymnocryptes minimus) | X | |
| Šaurknābja pūslītis (Phalaropus lobatus) | X | |
| Terekija (Xenus cinereus) | X | |
| Pļavu tilbīte (Tringa totanus) | X | |
| Purva tilbīte (Tringa glareola) | X | X |
| Dīķu tilbīte (Tringa stagnatilis) | X | |
| Brūnspārnu bezdelīgtārtiņš (Glareola pratincola) | X | |
| Mazais ķīris (Hydrocoloeus minutus) | X | X |
| Lielais ķīris (Larus ridibundus) | X | |
| Melngalvas kaija (Larus melanocephalus) | X | |
| Mazais zīriņš (Sternula albifrons) | X | X |
| Lielais zīriņš (Hydroprogne caspia) | X | |
| Baltvaigu zīriņš (Chlidonias hybrida) | X | X |
| Baltspārnu zīriņš (Chlidonias leucopterus) | X | |
| Melnais zīriņš (Chlidonias niger) | X | X |
| Upes zīriņš (Sterna hirundo) | X | X |
| Jūras zīriņš (Sterna paradisaea) | X | X |
| Cekulzīriņš (Thalasseus sandvicensis) | X |
* Parastā šņibīša pasuga
Multivide
Upes tārtiņš (Charadrius dubius). Vītiņu pļavas, 21.04.2014.
Sloka (Scolopax rusticola). Lutriņi, 18.08.2007.
Sudrabkaija (Larus argentatus). Liepāja, 21.12.2011.
Sudrabkaija (Larus argentatus). Rīga, 27.01.2014.
Sudrabkaijas (Larus argentatus). Upesgrīva, 08.06.2007.
Ķīvīte (Vanellus vanellus). Barkava, 02.04.2010.
Kuitala (Numenius arquata). Somija, Valtavāra, 06.2000.
Ķikuts (Gallinago media). Pededzes paliene, 2014. gads.
Mērkaziņa (Gallinago gallinago). Mežmuiža, 04.2003.
Purva tilbīte (Tringa glareola). Mežmuiža, 04.05.2010.
Lielais ķīris (Larus ridibundus), jaunie putni. Nagļu zivju dīķi, 22.07.2010.
Kaspijas kaija (Larus cachinnans), jaunais putns. Stokholma, 01.04.2012.
Gugatnis Helsinku zooloģiskajā dārzā. Somija, 03.2000.