AizvērtIzvēlne
Sākums
Atjaunots 2023. gada 12. jūnijā
Kristīne Ducmane

Rihards Zariņš

(arī Kārlis Rihards Valdemārs Zariņš, arī Rihards Zarriņš; 27.06.1869. Ķieģeļu pagasts–21.04.1939. Rīga, apbedīts 1. Meža kapos Rīgā)
latviešu grafiķis, poligrāfijas speciālists, ekslibra pamatlicējs latviešu grafikā, pedagogs

Saistītie šķirkļi

  • grafika Latvijā
  • grāmatu māksla Latvijā
  • māksla Latvijā
  • poligrāfija Latvijā
  • Latvijas valsts apbalvojumi
Profesors R. Zariņš. Latvija, 20. gs. 20.–30. gadi.

Profesors R. Zariņš. Latvija, 20. gs. 20.–30. gadi.

Avots: Andra Briezes privātais arhīvs.

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Izglītība
  • 3.
    Profesionālā, radošā un sabiedriskā darbība 
  • 4.
    Nozīmīgākie darbi
  • 5.
    Sasniegumu nozīme
  • 6.
    Valsts un sabiedrības novērtējums, apbalvojumi
  • Multivide 8
  • Saistītie šķirkļi
  • Tīmekļa vietnes
  • Ieteicamā literatūra
  • Kopīgot
  • Izveidot atsauci
  • Drukāt

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Izglītība
  • 3.
    Profesionālā, radošā un sabiedriskā darbība 
  • 4.
    Nozīmīgākie darbi
  • 5.
    Sasniegumu nozīme
  • 6.
    Valsts un sabiedrības novērtējums, apbalvojumi

R. Zariņš uzskatīja, ka viņa uzvārds ir rakstāms ar diviem rr, paskaidrojot, ka tādu to 1781. gadā piešķīra viņa vecvecvectēvam, un tādu viņš to vēlējās paturēt aiz pietātes, aiz tradīcijas, ka “uzvārds ir kaut kas mūžīgs – kā pašu asinis”, un laikabiedri to respektēja.

R. Zariņš ir latviešu tradicionālās grafikas skolas pamatlicējs – oforta pamatlicējs latviešu grafikā. Latvijas Mākslas akadēmijas profesors R. Zariņš perfekti pārzināja daudzās grafikas tehnikas, un šo prasmi viņš sniedza saviem audzēkņiem. Viņa daudzpusīgais talants un intereses izpaudās perfekti izveidotajās naudaszīmēs gan Krievijas Impērijā, gan starpkaru Latvijas Republikā, grāmatu ilustrācijās, ekslibros un stājgrafikas darbos. Nozīmīgs R. Zariņa veikums ir Valstspapīru spiestuves izveide Latvijā un profesionālu darbinieku apmācība tās vajadzībām.

Izglītība

R. Zariņš dzimis dzirnavnieka meitas Annas Rozālijas un muižas pārvaldnieka Hermaņa ģimenē kā pirmais bērns. Sieva Eva, dzimusi Sundblade, bija dziedātāja un pianiste, meita Maija – gleznotāja, meita Eva – kinoaktrise, dēls Jānis – ierēdnis, skautu vadītājs, meita Mirdza – fotogrāfe. Mācības sāka Līgatnes papīrfabrikas skolā, pēc tam no 1883. līdz 1896. gadam mācījās Kurzemes bruņniecības skolā Grīvā (Kurländische Landeschule in Griwe–Semgallen), kuru beidza ar zelta medaļu. R. Zariņš devās uz Pēterburgu, kur 1887. gadā iestājās Ķeizariskās mākslas veicināšanas biedrības skolā (Школа Императорского Общества Поощрения Искусства), bet 1888. gadā kļuva par barona Aleksandra Štiglica Centrālās tehniskās zīmēšanas skolas (Центральное училища технического рисования барона А. Л. Штиглица) audzēkni. 1895. gadā R. Zariņš skolu beidza ar izcilību un četru gadu ārzemju stipendiju. R. Zariņš mācījās pie Aleksandra Cika (Alexander Zick) Berlīnē, pie oforta meistara profesora Viljama Ungera (William Unger) Vīnē, pie profesora Rūdolfa Zeica (Rudolf von Seitz) un Maksimiliāna Dazio (Maximilian Dasio) litogrāfijas darbnīcā, Minhenē R. Zariņš izkopa oforta meistarību. Viņam tika piešķirts mācību pagarinājums vēl uz gadu, lai Parīzē apgūtu litogrāfijas tehniku.

Profesionālā, radošā un sabiedriskā darbība 

R. Zariņš pievērsās arī pedagoga darbam, no 01.02.1921. līdz 01.01.1936. vadīja Grafikas meistardarbnīcu Latvijas Mākslas akadēmijā. No 1926. līdz 1934. gadam viņš lasīja arī latviešu ornamenta un etnogrāfijas kursu. Pavisam R. Zariņa meistardarbnīcu Mākslas akadēmijā beidza 29 grafiķi, to vidū arī vēlāk pazīstami meistari, piemēram, Kārlis Krauze, Janis Šternbergs, Pēteris Upītis, Artūrs Apinis, Zelma Tālberga, Elza Druja un citi.

Mākslinieks aktīvi piedalījās Mākslas akadēmijas dzīvē, bija viens no Mākslas akadēmijas studentu korporācijas “Dzintarzeme” dibinātājiem. Kā Valstspapīru spiestuves valdes priekšsēdētājs R. Zariņš bija 04.06.1923. dibinātās Heraldiskās komitejas loceklis un aktīvi piedalījās Latvijas pilsētu ģerboņu izstrādē. Jau iepriekš Vilhelma Krūmiņa izveidotajam Latvijas valsts lielajam ģerbonim, kura oriģinālais dizains diemžēl nav saglabājies, R. Zariņš zīmējis trīs zvaigznes un divus ozola zarus, kas apņemti ar sarkansudrabsarkanu lenti valsts karoga krāsu samēros. Tālaika Latvijas mākslas dzīves kontekstā R. Zariņš sevi pozicionēja kā konservatīvu, karojošu modernisma noliedzēju. Nozīmīgākais R. Zariņa iespieddarbs ir 20.–30. gados publicētais tautas rakstu paraugu trīssējumu izdevums “Latvju Raksti”.

R. Zariņa pirmais ex libris, veltīts Evai Zariņai. 1897. gads.

R. Zariņa pirmais ex libris, veltīts Evai Zariņai. 1897. gads.

Avots: LU Akadēmiskā bibliotēka.

Nozīmīgākie darbi

1899. gadā atgriezās Pēterburgā un sāka strādāt Krievijas Valstspapīru spiestuvē (Экспедиция заготовления государственных бумаг), sākotnēji kā galvenā tehniķa vecākais palīgs, bet 1906. gadā R. Zariņš neoficiāli kļuva par mākslinieciskās gravēšanas nodaļas (darbnīcas) galveno tehniķi. 1909. gadā tika emitētas R. Zariņa zīmētās 5, 10 un 25 rubļu kredīta biļetes. 1910. gadā emitētās 100 rubļu naudaszīmes un 1912. gadā emitētās 500 rubļu kredīta biļetes aversu, ko tautā sauca par katjeņkām un petjeņkām, arī zīmējis R. Zariņš. Tās ir grafiski izcilākās Krievijas banknotes, kas pasaulē tiek uzskatītas par nepārspējamiem radošuma šedevriem. 1913. gads bija Romanovu (Романовы) dinastijas 300 gadu jubilejas gads. Ekspedīcija sagatavoja 12 pastmarku sēriju ar visu Romanovu dinastijas pārstāvju attēliem. R. Zariņa rokai pieder 2, 3, 10, 20 kapeiku un 5 rubļu zīmētā pastmarka. Vadījis grafikas klasi spiestuves vakara kursos.

Pirmā pasaules kara laikā mākslinieks turpināja strādāt Ekspedīcijā par mākslinieciskās un grafikas daļas galveno tehniķi, piedzīvojot gan Pagaidu valdības nodibināšanos, gan lielinieku apvērsumu.

Pirmā pasaules kara sākumā R. Zariņš izstrādāja pastmarku sēriju "Karavīru un viņa ģimeņu labā”, kuras marku “Svētais Georgs – uzvarētājs” Krievijas filatēlisti joprojām uzskata par labāko Krievijas marku. 1917. gadā Pagaidu, t. s. Kerenska, valdība emitēja 250 un 1000 (Domes) rubļu kredīta biļetes, kā arī 20 un 40 rubļu (kerenkas) loksnes. R. Zariņš uzvarēja arī Pagaidu valdības izsludinātajā pastmarku konkursā, bet viņa zīmēto pastmarku nepaspēja izdot, un tā kļuva par pirmo padomju pastmarku “Roka ar zobenu pārcērt važas”. R. Zariņš paspēja uzzīmēt 15, 30 un 60 rubļu nomināla jaunās padomju varas norēķinu zīmes (sovznakus), kurus bija paredzēt emitēt saskaņā ar 21.10.1919. dekrētu.

Pēterburgas posmā R. Zariņš darbojās arī kā mākslinieks-grafiķis. No 1906. līdz 1914. gadam tapa grafikas cikls “Ko Latvijas meži šalc”. Ofortu cikla iecere bija monumentāla – trīsdesmit lapas par latviešu vēstures un teiksmu motīviem, bet realizētas ir tikai sešas – “Labāk Gaujas atvarā”, “Raganas būda”, “Kurbads un deviņgalvainais velns”, “Nemierīgi laiki”, “Kurbads un sumpurnis” un “Pērkons brauc”.

Visos laikos R. Zariņu interesējusi etnogrāfija un ornaments. Imperatora Aleksandra III Krievijas muzeja (mūsdienās Krievijas Etnogrāfijas muzejs, Российский Этнографический музей, РЭМ) aicināts, viņš devās divās ekspedīcijās pa Latviju – 1909. gadā uz Vidzemi un 1911. gadā uz Kurzemi. Ekspedīcijās savāktie materiāli joprojām glabājas Krievijas Etnogrāfijas muzejā Sanktpēterburgā.

08.09.1919., pavadījis spiestuvē 20 gadus un astoņas dienas, R. Zariņš uzsāka grūto un sarežģīto ceļu uz Latviju un 1. novembrī ieradās Rīgā. Atgriežoties Latvijā, dzīvi vajadzēja sākt no sākuma. Viss vērtīgais bija palicis Petrogradā, arī ofortu cikla “Ko Latvijas meži šalc” vara grebuma plates. Rīgā R. Zariņš izveidoja Latvijas Valstspapīru spiestuvi un bija tās pārvaldnieks no 10.11.1919. līdz 29.10.1933. R. Zariņš izstrādājis metus šādām Latvijas Republikas papīra naudaszīmēm: 5, 10, 25 kapeiku, 500 rubļu (1920), 10 latu pagaidu (1922) un 100 latu bankas zīmei (1923), 10 latu (1925), 5 latu (1926), 10 latu (1933. un 1934. gads), 20 latu (1935. un 1936. gads) valsts kases zīmei. Mākslinieks ir autors arī metālnaudai – 5 latu sudraba monētai (kalta 1929., 1931. un 1932. gadā) un visiem 1. izlaiduma santīmiem.

R. Zariņa veidotā 20 latu naudaszīme, iespiesta 1936. gadā, Rīgā.

R. Zariņa veidotā 20 latu naudaszīme, iespiesta 1936. gadā, Rīgā.

Fotogrāfs Roberts Kaniņš. Avots: Latvijas Nacionālais vēstures muzejs.

“Labāk Gaujas atvarā” no ofortu cikla “Ko Latvijas meži šalc”, 1906.–1914. gads.

“Labāk Gaujas atvarā” no ofortu cikla “Ko Latvijas meži šalc”, 1906.–1914. gads.

Avots: Latvijas Nacionālais mākslas muzejs.

5 latu monēta, kalta Anglijā (naudas kaltuves Royal Mint pasūtījums), 1929. gads.

5 latu monēta, kalta Anglijā (naudas kaltuves Royal Mint pasūtījums), 1929. gads.

Fotogrāfs Roberts Kaniņš. Avots: Latvijas Nacionālais vēstures muzejs.

R. Zariņa Blanc et noir un citu darbu izstādes plakāts. 1930. gads.

R. Zariņa Blanc et noir un citu darbu izstādes plakāts. 1930. gads.

Avots: LU Akadēmiskā bibliotēka.

Sasniegumu nozīme

Ar R. Zariņu asociējas vesels laikmets Latvijas vēsturē, proti, starpkaru Latvija, kas ir sasaitē ar mūsdienām – joprojām tiek lietota R. Zariņa burtu rakstība, pēc R. Zariņa “Latvju Rakstiem” tiek gatavoti “tautas uzvalki”, kā teica R. Zariņš (respektīvi, tautas tērpi), lietota nauda ar R. Zariņa veidoto tautu meitas profilu. R. Zariņa “Latvju Raksti” ir tautas gara piemineklis.

Valsts un sabiedrības novērtējums, apbalvojumi

Latvijas III šķiras Triju Zvaigžņu ordenis (1926); Zviedrijas Karalistes Vāsas ordenis, III šķira. 

Pastmarka, veltīta Rihardam Zariņam. 2019. gads.

Pastmarka, veltīta Rihardam Zariņam. 2019. gads.

Avots: VAS "Latvijas Pasts".

Multivide

Profesors R. Zariņš. Latvija, 20. gs. 20.–30. gadi.

Profesors R. Zariņš. Latvija, 20. gs. 20.–30. gadi.

Avots: Andra Briezes privātais arhīvs.

R. Zariņš. Minhene, 1897. gads.

R. Zariņš. Minhene, 1897. gads.

Avots: Andra Briezes privātais arhīvs.

R. Zariņa pirmais ex libris, veltīts Evai Zariņai. 1897. gads.

R. Zariņa pirmais ex libris, veltīts Evai Zariņai. 1897. gads.

Avots: LU Akadēmiskā bibliotēka.

“Labāk Gaujas atvarā” no ofortu cikla “Ko Latvijas meži šalc”, 1906.–1914. gads.

“Labāk Gaujas atvarā” no ofortu cikla “Ko Latvijas meži šalc”, 1906.–1914. gads.

Avots: Latvijas Nacionālais mākslas muzejs.

5 latu monēta, kalta Anglijā (naudas kaltuves Royal Mint pasūtījums), 1929. gads.

5 latu monēta, kalta Anglijā (naudas kaltuves Royal Mint pasūtījums), 1929. gads.

Fotogrāfs Roberts Kaniņš. Avots: Latvijas Nacionālais vēstures muzejs.

R. Zariņa Blanc et noir un citu darbu izstādes plakāts. 1930. gads.

R. Zariņa Blanc et noir un citu darbu izstādes plakāts. 1930. gads.

Avots: LU Akadēmiskā bibliotēka.

R. Zariņa veidotā 20 latu naudaszīme, iespiesta 1936. gadā, Rīgā.

R. Zariņa veidotā 20 latu naudaszīme, iespiesta 1936. gadā, Rīgā.

Fotogrāfs Roberts Kaniņš. Avots: Latvijas Nacionālais vēstures muzejs.

Pastmarka, veltīta Rihardam Zariņam. 2019. gads.

Pastmarka, veltīta Rihardam Zariņam. 2019. gads.

Avots: VAS "Latvijas Pasts".

Profesors R. Zariņš. Latvija, 20. gs. 20.–30. gadi.

Avots: Andra Briezes privātais arhīvs.

Izmantošanas tiesības
Skatīt oriģinālu

Saistītie šķirkļi

  • grafika Latvijā
  • grāmatu māksla Latvijā
  • māksla Latvijā
  • poligrāfija Latvijā
  • Latvijas valsts apbalvojumi

Autora ieteiktie papildu resursi

Tīmekļa vietnes

  • Latvijas nauda – lats

Ieteicamā literatūra

  • Ducmane, K., Rihards Zariņš. Richards Zarriņš. Latvijas mākslas klasika, Rīga, Neputns, 2016, 145. lpp.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Kļaviņš, E. (sast.), Latvijas mākslas vēsture (1890–1915), IV, LMA un LMAMVI Rīga, 2015.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Runce, R. un L. Kovtuna (red.), Riharda Zariņa atmiņas, Rīga, SIA VESTA-LK, 2015, 351. lpp.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Latvju Raksti, I–III sēj., Valstspapīru spiestuve, Rīga, 1924–1931.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Siliņš, J., Latvijas māksla, 1800– 1914, II. sēj., Stokholma, Daugava, 1980, 39.– 49. lpp.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Vītols, H., ‘Latvijas grafiķis Richards Zariņš (100)’, Daugavas Vanagu Mēnešraksts, 1969, 38–50. lpp.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Reihmane, L., ‘Rihards Zariņš’, Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas zinātnes nodaļas diplomdarbs, mašīnraksts, Latvijas Mākslas akadēmija, 1969.
  • Rozentals, J., ‘Rihards Zariņš’, Vērotājs, Nr. 6., 1904, 995.–1006. lpp.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Prande, A., ‘Profesors Rihards Zariņš’, Ilustrēts Žurnāls, Nr. 5, 1925, 129.–140. lpp.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Tрачук, А. В. и Н. М., Никифорова, Экспедиция заготовления государственных бумаг – Федеральное Государственное унитарное предприятие “Гознак”, 1818–2008: история в событиях, датах, судьбах, ИМА-пресс, Москва, 2008, c. 93.

Kristīne Ducmane "Rihards Zariņš". Nacionālā enciklopēdija. (skatīts 26.09.2023)

Kopīgot


Kopīgot sociālajos tīklos


URL

Šobrīd enciklopēdijā ir 4044 šķirkļi,
un darbs turpinās.
  • Par enciklopēdiju
  • Padome
  • Nozaru redakcijas kolēģija
  • Ilustrāciju redakcijas kolēģija
  • Redakcija
  • Sadarbības partneri
  • Atbalstītāji
  • Sazināties ar redakciju

© Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2023. © Tilde, izstrāde, 2023. © Orians Anvari, dizains, 2023. Autortiesības, datu aizsardzība un izmantošana