M. Krievkalne piedzima ļoti muzikālā ģimenē. Ar skaistu balsi bija apveltīta māte Zelma (dzimusi Zālīte), kura bija beigusi Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatoriju (tagad Jāzepa Vītola Latvijas mūzikas akadēmija), dziedāja solo Teodora Reitera korī, strādāja ceļojošajā operā, uzstājās Rīgas Radiofonā (tagad Latvijas Radio). Tēvs Pēteris Krievkalns bija skaista baritona īpašnieks, Petrogradā (tagad Sanktpēterburga) ieguvis matemātikas skolotāja diplomu. Atgriezies Latvijā, iestājās Latvijas konservatorijā, kur iepazinās ar Zelmu.

Pēc ģimenes nodibināšanas Pēteris strādāja par skolotāju Madonas ģimnāzijā, vēlāk bija matemātikas skolotājs Rīgas politehnikumā, vadīja kori. Ģimenē auga četri bērni: dēli – Gunārs un Pēteris, meitas – Māra un Kristīne. Vasaras Krievkalni pavadīja dzimtas īpašumā Madonas rajona Bērzaunes ciema Apšukalnos, kur bija liela saimniecība. Šad un tad vecāki ar bērniem tur uzstājās kā ģimenes ansamblis. Pirmos dzīves gadus Māra pavadīja Bērzaunē.

M. Krievkalne beigusi Rīgas 28. pamatskolu, piedalījās skolas pašdarbībā. Mācības turpināja Rīgas 7. vidusskolā (tagad Natālijas Draudziņas ģimnāzija), aizrāvās ar mākslas vingrošanu, kur iegūta 1. sporta klase, sāka dziedāt Rīgas Vagonu rūpnīcas kluba sieviešu vokālajā ansamblī “Lelde”. Pēc skolas absolvēšanas strādāja rūpnīcā “Alfa”, vakaros dziedāja. 1968. gadā viņa izturēja atlases konkursu un kļuva par dalībnieci Latvijas Radio ārštata sieviešu vokālajā ansamblī.

Kā Latvijas Radio sieviešu vokālā ansambļa (vadītāji Jānis Zirnis, Ludmila Lukševica u. c.) dalībniecei M. Krievkalnei piedāvāja sākt solistes gaitas. Viņa uzstājusies koncertos kopā ar Latvijas Radio un televīzijas estrādes un vieglās mūzikas orķestra mūziķiem (1973), pūtēju orķestri “Rīga” (1974). Par pirmo M. Krievkalnes ierakstu kļuva “Dziesma zemei” (komponists Edmunds Goldšteins) duetā ar Zigfrīdu Račiņu, kas izdota estrādes dziesmu izlases skaņuplatē (1972). Sekoja šī paša dueta ieraksts “Baltās madaras”, M. Krievkalne kļuva par Z. Račiņa dueta partneri Rīgas Elektromehāniskās rūpnīcas kluba ansamblī “Elektra”. Solistu vidū bija arī Sarmīte Lorence un Ēriks Kamarūts, ar kuru kopā M. Krievkalne pievienojās Lapmežciema zvejnieku kolhoza ansamblim “Selga” (1974). Tur Māra iepazinās ar saksofonistu Andreju Loci, viņi apprecējās, piedzima meita Agnese.

“Selgā” M. Krievkalne dziedāja duetā ar ansambļa līderi Andreju Lihtenbergu, tapa kopīgi ieskaņojumi (“Neļķu ugunīs”, “Silazvans”). 1974. gada republikas pašdarbības ansambļu skatē M. Krievkalne ieņēma 3. vietu labāko solistu vidū.

1975. gadā Latvijas Radio studijā iedziedāta pirmā solodziesma, čehu autora Jaromīra Klempīrža (Jaromír Klempíř) “Bumbieri briest”. Turpmākajos desmit gados M. Krievkalne regulāri strādāja ierakstu studijā, ieskaņoja latviešu, padomju, ārzemju autoru dziesmas, duetus, bija Jāņa Sildega vokālā okteta “4+4” dalībniece.

Pēc diviem ansamblī “Selga” aizvadītiem gadiem M. Krievkalne atgriezās grupā “Elektra”, ko vadīja J. Sildegs. 1977. gadā kolektīvs pārcēlās uz Carnikavas zvejnieku kolhozu un pieņēma nosaukumu “Sono”. Ansamblī M. Krievkalnes kolēģi bija Ē. Kamarūts, Zdzislavs Romanovskis, Ilze Dimdiņa, Linards Avots un citi.

Ansambļa “Sono” sastāvā M. Krievkalne turpināja dziedāt dažādu autoru skaņdarbus, daudz viņas balsij un duetam ar Ē. Kamarūtu komponēja un aranžēja J. Sildegs. Notika apjomīga koncertdarbība Latvijā, “Sono” vairākkārt ierindojās augstās vietās republikāniskajās pašdarbnieku skatēs. M. Krievkalne bijusi konkursu laureāte individuāli (“Jūras pērle ’78” – 2. vieta, “Jūras pērle ‘81” – 1. vieta), kā arī ansambļa “Sono” sastāvā (“Jūras pērle ‘82” – 1. vieta).

80. gadu 2. pusē M. Krievkalne dziedāja arī Tautas deju ansamblī “Gundega” tautas mūzikas grupā, Rīgas Autobusu fabrikas lauku kapelā (vadītājs J. Sildegs), kur viņas repertuāru papildināja virkne tautasdziesmu, kā arī Rīgas koncertapvienības grupā “Rifi”.

80. gadu beigās un 90. sākumā M. Krievkalne bija soliste J. Sildega vadītajā ansamblī, kas muzicēja restorānā “Senā Rīga”. Turpinājās koncertdarbība – kopā ar kolēģiem Žoržu Siksnu, Andri Daņiļenko un citiem, arī divatā ar vīru A. Loci. 2000. gadā dzīvesbiedri uzstājās trimdas tautiešiem Vācijā.

Arī 21. gs. M. Krievkalne turpināja dziedāt saviesīgos pasākumos, piedalījās vairākos nozīmīgos sarīkojumos: koncertā “Jāņi dzied” duetā ar sporta ārstu Jāni Kvēpu (2009), Valda Zatlera atvadu pasākumā Likteņdārzā (2011), TV 3 šovā “Mūsu zelta dziesma”, kur duetā ar Nikolaju Puzikovu nodziedāja “Mēmo dziesmu” (Raimonds Pauls), kas skatītāju balsojumā kļuva par 2. populārāko dziesmu.

2014. gadā tapa pēdējais M. Krievkalnes ieskaņojums – māsasdēla, pazīstamā mūziķa, komponista, aranžētāja Kristapa Krievkalna dziesma “Manas dzīves dienas” (Imanta Auziņa vārdi) – dziedātāja 22.05. piedalījās K. Krievkalna 40. jubilejas koncertā “40. takts”. 13.09. Mārupes kultūras namā pārpildītā zālē notika pēdējā lielā M. Krievkalnes uzstāšanās – 70. jubilejas koncerts. Dalībnieku vidū bija muzikālā apvienība “Vintāža”, M. Krievkalnes kolēģi – Z. Romanovskis, Ē. Kamarūts, Harijs Užans un citi. Pēc tam dziedātāja smagi saslima ar insultu, un no skatuves bija jāatvadās.

Ar izcilu balsi un muzikalitāti apveltītā M. Krievkalne latviešu estrādes solistu vidū izcēlās ar skatuves ilgmūžību un radošā mūža stabilitāti, kur nebija ne strauju kritumu, ne spožu virsotņu. Viņas priekšrocība – samtainais alts – nepakļāvās laika ietekmei, līdz pēdējiem darba gadiem dziedātāja varēja sniegt pilnvērtīgu priekšnesumu. M. Krievkalnes balss par īstiem hitiem padarīja virkni E. Goldšteina un J. Sildega dziesmu, pierādot, ka plašu popularitāti un publikas mīlestību var gūt arī bez sadarbības ar R. Paulu.

M. Krievkalne sava radošā mūža laikā uzstājusies neskaitāmos koncertos, atskaņots plašs repertuārs, tostarp, latviešu tautasdziesmas, populāras ziņģes un šlāgeri, senāki un jauni ārzemju un pašmāju autoru darbi, no kuriem daudzi tapuši tieši viņas balsij.  M. Krievkalnes dueta partneri bijuši dziedātāji Z. Račiņš, A. Lihtenbergs, Ē. Kamarūts, Jānis Pakalnišķis, Ž. Siksna, H. Užans, A. Daņiļenko un citi.

M. Krievkalnes ieraksti duetā ar Z. Račiņu izdoti E. Goldšteina dziesmu izlasē MP* 1972. gadā; duetā ar A. Lihtenbergu 1977. gadā, A. Lihtenberga kasetē “Piemiņai” 1995. gadā; 21. gs. – vairākās izlasēs. Dziesma “Cik ezers rāms” izdota CC** sērijā ”Vienīgi Jums”, “Mikrofona Ziemassvētki” (1993).

* mazā skaņuplate

** kompaktkasete