“Bumerangs” ir 1986. gadā Valkā dibināta pilsētas kapela, kas popularitātes kalngalus sasniedza 20. gs. 80. gadu beigās un 90. gadu sākumā, tās repertuārā bija tautasdziesmas, ziņģes, latviešu karavīru dziesmas, 30. gadu Latvijā populāras melodijas, kā arī pašu oriģināldziesmas.

Pilsētas kapelas “Bumerangs” dibinātājs Vents Armands Krauklis pēc Cēsu Mūzikas vidusskolas absolvēšanas atgriezās dzimtajā Valkā, kur strādāja Valkas Jāņa Cimzes mūzikas skolā par pedagogu, spēlēja klarneti un saksofonu, kā arī dziedāja un komponēja. Līdztekus viņš muzicēja kolhoza “Ļeņina ceļš” vokāli instrumentālajā ansamblī “Ģenerators”, vadīja lauku kapelu Kārķos. Ar tās dalībniekiem V. A. Krauklis uzstājās arī saviesīgos pasākumos. Kad 09.08.1986. neviens no kapelas dalībniekiem nevarēja spēlēt kāzās Omuļos, mūziķis saaicināja improvizētu sastāvu, kurā iesaistījās vietējie Valkas mūziķi: kolēģis no mūzikas skolas Edmunds Mednis (balss), Daugavpils Pedagoģijas institūta Mūzikas pedagoģijas nodaļu beigušais Valkas vidusskolas kordiriģents un dziedāšanas skolotājs Aivars Trēziņš (balss, akordeons) un Vitolds Krieviņš (sitamie instrumenti, ģitāra). Pēc veiksmīgās debijas, kas notika pat bez kopīga mēģinājuma, tika nolemts muzicēt kopā pastāvīgi.

Pēc tam, kad 1986. gada rudenī jaunizveidotajai Valkas kultūras nama kapelai pievienojās basģitārists Andris Mekšs, grupa stājās obligātās tarifikācijas komisijas priekšā, kuru nokārtoja ar 1. kategoriju – ieguva tiesības uzstāties visā Latvijā. Repertuārā bija iekļauti 20. gs. 30. gadu Latvijā iemīļoti skaņdarbi (Alfrēds Vinters, brāļi Laivinieki u. c.), ziņģes, tautasdziesmas pašu aranžējumos, kur galvenais akcents bija daudzbalsīga dziedāšana. Jau 1986. gada nogalē kvintets (vadītāji A. Trēziņš un E. Mednis) kļuva par 3. populārāko Valkas mākslinieciskās pašdarbības kolektīvu.

1987. gada sākumā tika pieņemts A. Trēziņa ierosinātais nosaukums “Bumerangs”, to papildinot ar V. A. Kraukļa terminu – “pilsētas kapela”. Instrumentārijs un priekšnesuma veids darbības pirmsākumos bija radniecīgs lauku kapelai, savu atšķirību “Bumerangs” demonstrēja, pirmajos darbības gados tērpjoties frakās, vispirms melnās, tad karmīnsarkanās. Jaunā kolektīva atpazīstamību veicināja tās dibinātāja V. A. Kraukļa žurnālista darbība, piemēram, 1988. gadā viņš atzīts par Latvijas labāko jauno žurnālistu.

No lokāla Valkas pilsētas ansambļa “Bumerangs” ātri izauga par vispirms vietējā apkaimē, tad Vidzemē pamanāmu vienību, izceļoties ar augstvērtīgu priekšnesumu, jo visiem dalībniekiem bija muzikālā izglītība. Grupa atskaņoja mūziku, kuras pavadībā varēja dejot, dziedāt līdzi populārajām melodijām, programmu papildināja anekdotes, joki, dziesmu komentāri, tuvinot to teatralizētam uzvedumam. Vēl viens popularitātes iemesls bija cenzūras žņaugu atslābšana, jo iepriekš aizliegtās starpkaru Latvijas dziesmas 20. gs. 80. gadu otrajā pusē bija atļauts atskaņot publiski. “Bumerangs” bija pirmie, kas publiski koncertos atskaņoja latviešu strēlnieku un leģionāru dziesmas.

1987. gadā “Bumerangs” piedalījās Valkas kultūras nama pašdarbnieku braucienā uz latviešu ciemiem Baškīrijā ar kopīgu muzikālu uzvedumu. Pēc atgriešanās viņi uzstājās Latvijas Televīzijā (LTV), kur valcēnieši nodziedāja vairākas latviešu strēlnieku dziesmas, kas izvērtās par spožu debiju Latvijas mērogā. Turpmāk mūziķus regulāri aicināja piedalīties televīzijas pārraidēs, kas deva papildu impulsu apgūt piemirsto 30. gadu izklaides repertuāru, turpinājās darbs tautasdziesmu apguvē. Tika izvērsta plaša koncertdarbība, kas aptvēra visu Latviju, pilsētas kapela sniedza priekšnesumus arī viesībās, kāzās, uzstājās dejās un citur.

1988. gadā “Bumerangs” ieskaņoja pusstundu garu koncertprogrammu LTV Z studijā, kam sekoja priekšnesums Maskavas televīzijas populārajā muzikālajā pārraidē “Plašāku loku” (Шире круг), kur skanēja latviešu tautasdziesma ar piedziedājumu krievu valodā. 22.04.1988. valcēnieši sniedza divus koncertus ar mērķi vākt līdzekļus vietējo kultūras darbinieku Indriķa Zīles un Jāņa Cimzes piemiņas iemūžināšanai. Sekoja mēnesi gara turneja uz Amerikas Savienotajām Valstīm (ASV) un Kanādu pie laviešiem trimdā kopā ar Valmieras deju kopu “Gauja”. Pēc pašu pilsētas kapelas “Bumerangs” dalībnieku aprēķina 1988. gadā tika nospēlēti 332 koncerti.

Kopš 1988. gada V. Krieviņa vietā ģitāru spēlēja Juris Skrajāns. 1989. gadā tika ieskaņota un izdota skaņuplate “Vilciens Rīga-Valka” (oficiālā tirāža – 10 000 eksemplāru) ar populārām un maz zināmām dziesmām; togad “Bumerangs” piedalījās labdarības koncertu sērijā Armēnijā ar nolūku palīdzēt tur zemestrīcē cietušajiem.

1990. gadā tika sagatavota jauna mūžzaļu latviešu dziesmu programma “Šoreiz tikai par mīlu vien”, turpinājās aktīva koncertdarbība. Vairāki koncerti tika ieskaņoti, to ieraksti magnētiskajās lentēs, vēlāk kasešu formātā izplatījās neoficiāli.

1991. gadā valcēnieši devās koncertceļojumā uz latviešu centriem Ziemeļanglijā, atpakaļceļā mūziķi uzstājās arī latviešu centrā Minsterē. Pakāpeniski jaunajos ekonomiskajos apstākļos “Bumeranga” muzikālā darbība apsīka, tai kļūstot par hobiju, tikmēr pilsētas kapelas izpildītās dziesmas (“Baltā roze”, “Vilciens Rīga-Valka”, “Par dzimteni dziesma”, “Klaidonis”, “Soliņš” u. c.) veiksmīgi piedalījās “Mikrofona” un “Vecā ratiņa” aptaujā, vēlāk “Šlāgeraptaujā”.

1994. gadā klajā nāca pilsētas kapelas “Bumerangs” jaunieskaņotā kasete “Gani”, ar programmu “Mīļās dziesmas”; notika 60 koncerti visā Latvijā, viens no tiem iemūžināts koncertierakstā “Bumerangs atgriežas”.

1996. gadā valcēnieši atdzīvināja populārās Rūdolfa Blaumaņa komēdijai “Skroderdienas Silmačos” sacerētās Aleksandra Būmaņa dziesmas, kas izdotas albumā. Ar tām tika izveidots veiksmīgs teatralizēts uzvedums, kura 35 izrādēs komēdijas varoņus atveidoja paši mūziķi, sieviešu lomas – Valsts Rīgas operetes teātra aktrise Sarma Riekstiņa. Līdz ar šo programmu darbību pilsētas kapelā noslēdza basģitārists A. Mekšs, turpmāk skanējumā arvien lielāka loma tika atvēlēta taustiņinstrumentiem.

Pēc 1997. gada koncertceļojuma uz ASV no “Bumeranga” aizgāja tā dalībnieks E. Mednis, apmetoties uz dzīvi ASV; turpmāk viņš kapelai pievienojās īpašu notikumu reizēs.

2000. gadā izdotais “Bumeranga” disks ar iepriekšējo gadu hitu jaunām versijām, tautasdziesmām un pāris Raimonda Paula dziesmu versijām tika atzīts par Latvijas mūzikas ierakstu gada balvas “Labāko šlāgermūzikas albumu”. Koncertdarbība nelielā apjomā tika turpināta trijatā. Par tradīciju kļuva nozīmīgu jubileju atzīmēšana lielos koncertos, pulcējot iepriekšējo sastāvu dalībniekus, kā arī “Bumeranga” skatuves kolēģus un draugus. 2004. gadā par godu 18. jubilejai tika sarīkota arī neliela koncertturneja.

Reti, bet regulāri, priecējot cienītājus ar kādu koncertu, piedalīšanos festivālā vai jaunu dziesmu, 21. gs. pilsētas kapela “Bumerangs” turpina popularizēt Valkas vārdu Latvijā. Vairākas pašu mūziķu sacerētas dziesmas izdotas 2010. gada diskā “Draugiem”, kas iekļuva Latvijas mūzikas ierakstu gada balvas piecu pretendentu sarakstā nominācijā “Labākais šlāgermūzikas albums”. 

Radusies nejauši, pilsētas kapela “Bumerangs” pāris gados ar savu raženo koncertdarbību kļuva par vienu no 80. gs. 20. gadu nogales populārākajiem ansambļiem latviešu izklaides mūzikā. Pateicoties savam unikālajam repertuāram un dalībnieku augstajam profesionālajam līmenim, grupa iekļāvās ar Latvijas neatkarību atgūšanu  saistītajos nacionālpatriotiskajos procesos.

Valkas mūziķi bija pirmie, kuri publiski atskaņoja latviešu strēlnieku un leģionāru dziesmas, padomju okupācijas gados viņu koncerti nereti izvērtās par nacionālpatriotiskām manifestācijām, ar stāvovācijām, klausītāju saviļņojumu un tautisku pacilātību. Šādā nozīmē izraudzīts arī grupas nosaukums – latviešu savulaik aizliegtas un aizmirstās dziesmas atgriežas pie tautas līdzīgi Austrālijas aborigēnu ierocim bumerangam.

Par “Bumeranga” demokrātiskās, uz plašu auditoriju vērstās muzicēšanas firmas zīmi kļuva vokālā daudzbalsība, kā arī vizuālais tēls – tumšas frakas ar tauriņiem. Pavadījumus atskaņoja ar akustiskajiem instrumentiem, kas priekšnesumu padarīja tuvāku plašam klausītāju lokam.

90. gados “Bumeranga” repertuāru, kura lielu daļu veidoja tautasdziesmas, papildināja grupas mūziķu E. Medņa, vēlāk J. Skrajāna sacerējumi, paplašinot auditoriju. Mainoties mūzikas modei, “Bumeranga” darbība dalībniekiem pakāpeniski no pamatdarba kļuva par mūziķu hobiju, saglabājot plašu klausītāju loku. Līdztekus oficiāli izdotajiem albumiem izplatījās neoficiāli jeb pirātiski koncertieraksti; tika gūti panākumi dziesmu aptaujās, “Bumeranga” ieraksti raidīti radio, demonstrēti LTV. Valkas pilsētas kapela sniegusi vairāk nekā 1500 koncertu ne vien Latvijā, bet arī ASV, Kanādā, Lielbritānijā, Vācijā, Igaunijā, Baškīrijā, Armēnijā un Krievijā.

V. A. Krauklis (balss, klarnete, saksofons, kopš 1986)

E. Mednis (balss, sitamie instrumenti, taustiņinstrumenti, kopš 1986)

A. Trēziņš (balss, akordeons, kopš 1986)

V. Krieviņš (balss, ģitāra, 1986–1988)

A. Mekšs (basģitāra, balss, 1986–1997)

J. Skrajāns (ģitāra, balss, kopš 1988)

“Baltā roze”, 4. vieta “Mikrofona Vecā ratiņa aptaujā”, 1990.

“Vilciens Rīga-Valka”, 10. vieta “Mikrofona Vecā ratiņa aptaujā”, 1990.

“Par dzimteni dziesma”, 6. vieta “Mikrofona Vecā ratiņa aptaujā”, 1991.

“Klaidonis”, 3. vieta “Mikrofona Šlāgeraptaujā”, 1994.

“Dziesma draugiem”, 4. vieta “Latvijas šlāgeraptaujā”, 2004.

LP*, “Vilciens Rīga-Valka”, Melodija, 1989.

MC**, “Koncerts Jelgavā”, ALJA, 1991.

MC, “Gani”, Kadiķis, 1994.

MC, “Bumerangs atgriežas (koncertieraksts) ”, MicRec, 1995.

MC, “Skroderdienas Silmačos”, MicRec, 1996.

CD***, “Agrāk un tagad”, Platforma Rec., 2000.

CD, “Draugiem”, Platforma Rec., 2010.

*vinila skaņuplate

** magnētiskā kasete

*** kompaktdisks