Pasaulslavens 20. gs. otrās puses un 21. gs. sākuma mūziķis.
Rodions Ščedrins
krievu komponists, pianists, pedagogs, sabiedriskais darbinieks
Saistītie šķirkļi
Rodions Ščedrins. 1997. gads.
Satura rādītājs
Izcelsme un izglītība
R. Ščedrins dzimis muzikālā ģimenē. Viņa tēvs – Konstantīns Ščedrins (Константин Михайлович Щедрин) bija P. Čaikovska Maskavas Valsts konservatorijas (Московская государственная консерватория имени П. И. Чайковского) absolvents, komponists un mūzikas teorijas pedagogs. Māte – Konkordija Ščedrina (Конкордия Ивановна Щедрина) pēc izglītības bija ekonomiste, mūzikas mīļotāja.
1941. gadā R. Ščedrins iestājās Maskavas Centrālajā mūzikas skolā, tomēr Otrais pasaules karš pārtrauca mācības; kara laikā ģimene evakuējās uz Kuibiševu (mūsdienās Samaru). Pēc kara R. Ščedrins turpināja mācības, 1950. gadā pabeidzot A. Svešņikova Maskavas kora vidusskolu (Московское хоровое училище имени А. Свешникова).
1950.–1955. gadā R. Ščedrins studēja P. Čaikovska Maskavas Valsts konservatorijā divās specialitātēs – klavierspēli pie profesora Jakova Fliēra (Яков Владимирович Флиер) un kompozīciju pie profesora Jurija Šaporina (Юрий Александрович Шапорин). Pēc konservatorijas absolvēšanas abās specialitātēs R. Ščedrins pie J. Šaporina turpināja kompozīcijas studijas aspirantūrā, kas tika pabeigta 1959. gadā.
Jau studiju gados R. Ščedrins guva ievērību, sevišķi ar baletu “Zirdziņš-Kuprainītis” (Конёк-Горбунок, 1955) un 1. simfoniju (1958), kā arī skaņdarbiem klavierēm un korim. Savukārt pēc studijām konservatorijā R. Ščedrins kā komponists kļuva slavens ne tikai Krievijā un bijušajā Padomju Sociālistisko Republiku Savienībā (PSRS), bet arī daudzās citās pasaules valstīs.
Profesionālā un sabiedriskā darbība
R. Ščedrins bija PSRS Komponistu Savienības valdes sekretārs (1962–1973) un P. Čaikovska Maskavas Valsts konservatorijas docētājs (1965–1969). 1968. gadā R. Ščedrins atteicās parakstīt Padomju Savienības valdības inspirēto atbalsta vēstuli PSRS un Varšavas pakta valstu bruņoto spēku ievešanai bijušajā Čehoslovākijā (Prāgā). Pēc tam komponistam izveidojās saspīlētas attiecības ar komunistiskās partijas pirmorganizāciju konservatorijā, tādēļ 1969. gadā R. Ščedrins darbu konservatorijā pārtrauca.
R. Ščedrins bija Krievijas Komponistu Savienības priekšsēdētājs (1973–1990), Goda priekšsēdētājs (kopš 1990). Laikabiedru atmiņās komponists kā profesionālās organizācijas vadītājs bijis visai netīkams padomju varai ar savu atbalstu laikmetīgajām tendencēm skaņumākslā, morālā un materiālā atbalsta veicināšanā bija palīdzējis vairākiem komponistiem un muzikologiem. Kopš 20. gs. 60. gadiem R. Ščedrins ir plaši pazīstams un aktīvi radoši sadarbojas ar izciliem mūziķiem Krievijā un citās valstīs.
1962. gadā R. Ščedrins kā atzīta un starptautiski pazīstama personība bija iekļauts Padomju Miera aizstāvēšanas komitejas sastāvā. Padomju Savienības sabrukšanas periodā bija šīs lielvalsts Augstākās Padomes deputāts (1989–91), arī Krievijas Padomju Federatīvās Sociālistiskās Republikas (KPFSR) Augstākās padomes vairāku sasaukumu deputāts.
Ģimene
1958. gadā R. Ščedrins apprecējās ar pasaulslaveno krievu baletdejotāju Maiju Pļisecku (Майя Михайловна Плисецкая). Dzīvebiedri kopā piedzīvojuši katrs sava talanta uzplaukumu un ciešu mijiedarbi. Tieši M. Pļiseckai kā galvenās lomas dejotājai R. Ščedrins veltījis savus pazīstamos baletus “Karmensvīta” (Кармен-сюита, 1967), “Anna Kareņina” (Анна Каренина, 1972), “Kaija” (Чайка, 1980), “Dāma ar sunīti” (Дама с собачкой, 1985).
Kā izcili mūziķi 1991. gadā R. Ščedrins un M. Pļisecka izņēmuma kārtā saņēma Lietuvas Republikas pilsonību (viņiem iepriekš bija izveidojušās ciešas saiknes ar Lietuvas mūziķiem, Lietuvā atradās nekustamais īpašums), kas abiem deva iespēju brīvi pārvietoties vairākās valstīs. Viens no pēdējiem R. Ščedrina radītājiem skaņdarbiem – simfoniskā freska “Lietuvas sāga” (Литовская сага, 2009) – ir komponista īpašs muzikālais veltījums šai valstij.
1994. gadā R. Ščedrinam tika piešķirta Spānijas pilsonība (gadu iepriekš Spānijas pilsonība bija piešķirta M. Pļiseckai).
Rodions Ščedrins un Maija Pļisecka atzīmējot 50 gadu kopdzīvi. Maskava, 02.10.2008.
Nozīmīgākie darbi
R. Ščedrins kļuvis par pasaulē slavenu komponistu dažādu žanru mūzikā. Viņš ir piecu baletu autors, kuru vidū, piemēram, “Karmensvīta” un “Anna Kareņina” līdz pat mūsdienām visā pasaulē tiek uzvesti kā nerimstoši populāri žanra paraugi.
R. Ščedrins komponējis septiņas operas. To vidū joprojām populāra ir viņa pirmā, liriskā opera “Ne tikai mīlestība” (Не только любовь, 1961), kurā muzikāli asprātīgi apspēlēta mīlas drāma Krievijas lauku vidē, padomju kolhoza dzīves īstenības apstākļos. Muzikāli spilgta un stilistiski novatoriska ir arī R. Ščedrina opera “Mirušās dvēseles” (Мёртвые души, 1977) pēc Nikolaja Gogoļa (Николай Васильевич Гоголь) romāna motīviem. Interesants ir R. Ščedrina risinājums Vladimira Nabokova (Владимир Владимирович Набоков) savulaik skandalozā romāna “Lolita” (Лолита, 1955) pārtverē operas žanrā (Лолита, 1992).
R. Ščedrins ir trīs simfoniju, sešu koncertu klavierēm ar orķestri un citu instrumentālā solokoncerta žanra darbu autors. Viņš radījis arī vairākas svītas un cikliskas kompozīcijas simfoniskajam orķestrim. R. Ščedrins komponējis arī daudzus skaņdarbus klavierēm (t. sk. grandiozo ciklu 24 prelūdijas un fūgas; 1. daļa 1964. gadā, 2. daļa 1970. gadā), instrumentālajam kameransamblim, vokālinstrumentālo kamermūziku, vokālinstrumentālo mūziku un vokālsimfonisko (solistiem, korim un orķestrim) mūziku, kora a cappella mūziku (slavenākās – poēma “Pugačova sodīšana”, Казнь Пугачёва, ar Aleksandra Puškina, Александр Сергеевич Пушкин, tekstu, 1981); krievu liturģija “Sagūstītais eņģelis” (Запечатленный ангел, Nikolaja Ļeskova, Николай Семёнович Лесков, teksts, 1988, u. c.).
R. Ščedrins komponējis arī mūziku teātrim, piemēram, Aleksandra Ostrovska (Александр Николаевич Островский) lugai “Negaiss” (Гроза, Krievijas, bijušais Vissavienības, Akadēmiskais Mazais teātris, režisori Vera Pašennaja, Вера Николаевна Пашенная, un Mihails Gladkovs, Михаил Николаевич Гладков, 1961), Vladimira Majakovska (Владимир Владимирович Маяковский) lugai “Pirts” (Баня, 1962, luga nav uzvesta, mūzika izmantota animācijas filmā “Pirts”, režisori Sergejs Jutkevičs, Сергей Иосифович Юткевич, un Anatolijs Karanovičs, Анатолий Георгиевич Каранович, 1962) un kino, piemēram, spēlfilmām “Komunists” (Коммунист, režisors Jūlijs Raizmans, Юлий Яковлевич Райзман, 1958); “Anna Kareņina” (Анна Каренина, režisors Aleksandrs Zarhi, Александр Григорьевич Зархи, 1967).
R. Šcedrina mūzikas stila oriģinalitāte slēpjas prasmē momentāni un muzikāli izsmalcināti reaģēt uz dažādiem jauniem strāvojumiem un estētiskajām idejām 20. gs. otrās puses akadēmisko žanru mūzikas sfērā. Komponists savos dažādu žanru darbos ir pievērsis uzmanību avangardam (piemēram, 2. koncerts klavierēm ar orķestri, 1966), Jaunajam folkloras vilnim (Новая фольклорная волна; kora a cappella kompozīcijas, kora opera “Bajāre Morozova” Боярыня Морозова, 2006), neoromantismam, krievu pareizticīgās baznīcas muzikāli stilistiskajam slānim un polistilismam (kolāžu, citātu un alūziju mūzikai). Nepārspējama aranžētāja un stilizētāja meistarība caurstrāvo R. Ščedrina baleta “Karmensvīta” partitūru, tajā izmantojot Žorža Bizē (Georges Bizet) slavenās operas “Karmena” (Carmen, 1875) mūzikas fragmentus.
Novērtējums un apbalvojumi
R. Ščedrins saņēmis vairākus bijušās PSRS valsts apbalvojumus, t. sk. PSRS Valsts prēmiju (1972), Darba Sarkanā karoga ordeni (Орден Трудового Красного Знамени, 1971), PSRS Tautas skatuves mākslinieka titulu (1981), Ļeņina ordeni (Орден Ленина, 1982), Ļeņina prēmiju (1984), KPFSR Nopelniem bagātā mākslinieka titulu (1970) un Tautas mākslinieka titulu (1976).
Pēc Padomju Savienības sabrukuma R. Ščedrins saņēmis augstākos Krievijas Federācijas valsts apbalvojumus – divreiz Valsts prēmiju (1992; 2018), ordeni “Par nopelniem Tēvijas labā” (Орден “За заслуги перед Отечеством”; 2002. gadā III pakāpe, 2007. gadā II pakāpe, 2012. gadā IV pakāpe). 2016. gadā R. Ščedrinam tika piešķirta medaļa “Nopelniem bagātais mūzikas darbinieks”. R. Ščedrins bija Grammy balvas nominants (1997) un Davosas pasaules ekonomikas foruma Kristāla balvas (Crystal Award) laureāts (1995). R. Ščedrinam piešķirta Armēnijas Kultūras ministrijas Zelta medaļa un Vācijas mūzikas balva Echo Klassik par operu “Bajāre Morozova” (2008).
1992. gadā R. Ščedrins Krievijā saņēma Dmitrija Šostakoviča prēmiju. 2002. gadā bija Amerikas Savienoto Valstu (ASV) Pitsburgas simfoniskā orķestra (Pittsburgh Symphony Orchestra) rezidējošais komponists.
R. Ščedrins ir Bavārijas Daiļo mākslu akadēmijas (Bayerische Akademie der Schönen Künste) korespondētājloceklis (kopš 1976), Berlīnes Mākslas akadēmijas (Akademie der Künste in Berlin) goda biedrs (kopš 1989), Berlīnes Mākslas akadēmijas (Akademie der Künste in Berlin) goda biedrs (kopš 1898), P. Čaikovska Maskavas Valsts konservatorijas goda profesors (kopš 1997), N. A. Rimska-Korsakova Sanktpēterburgas Valsts konservatorijas (Санкт-Петербургская государственная консерватория имени Н. А. Римского-Корсакова) goda profesors (kopš 2005), M. Lomonosova Maskavas Valsts universitātes (Московский государственный университет имени М. В. Ломоносова) goda profesors (kopš 2007), Pekinas (Ķīnā) Centrālās konservatorijas (Central Conservatory of Music in Beijing) goda profesors (kopš 2008).
R. Ščedrina vārdā 1982. gadā tika nosaukts asteroīds Shchedrin 4652, Maskavas 68. mūzikas skola un Krievijas pilsētas Toljati mūzikas koledža. 2000. gadā Vācijas pilsētā Maincā tika nodibināts Starptautiskais Maijas Pļiseckas un Rodiona Ščedrina fonds.
Atspoguļojums kino
R. Ščedrina personība izgaismota piecās Krievijā uzņemtās dokumentālajās televīzijas filmās: “Komponists Rodions Ščedrins” (Композитор Родион Щедрин, režisors Mihails Kapustins, Михаил Давыдович Капустин, 1970); “Maija Pļisecka” ciklā “Laikmeta portreti” (Майя Плисецкая, из цикла Портреты эпохи, režisori Boriss Karadžajevs, Борис Яковлевич Караджаев, un Aleksandrs Slobodskis, Александр Ильич Слободский, 2002); “Jevgeņijs Svetlanovs. Atmiņas...” (Евгений Светланов. Воспоминание..., režisors Andrejs Torstensens, Андрей Владимирович Торстенсен, 2008); “Sauļus Sondecka laimes formula” (Формула счастья Саулюса Сондецкиса, režisore Tatjana Andrejeva, Татьяна Витальевна Андреева, 2008); “Andris Liepa. Grūti būt Princim” (Андрис Лиепа. Трудно быть Принцем, režisors Mihails Rogovojs, Михаил Владимирович Роговой, 2012).
Multivide
Rodions Ščedrins. 1997. gads.
Rodions Ščedrins un Maija Pļisecka atzīmējot 50 gadu kopdzīvi. Maskava, 02.10.2008.