N. Sergejevs ir beidzis Pēterburgas Teātra skolu (Театральное училище Петербурга, 1894), mācījies pie baletmeistariem Mariusa Petipā (Мариус Иванович Петипа), Pāvela Gerta (Павел Андреевич Гердт) un Ļeva Ivanova (Лев Иванович Иванов), bija Marijas teātra baleta solists, baleta režisors un galvenais režisors (1903–1918), Pēterburgas Teātra skolas baleta pedagogs (1897–1917). 1918. gadā emigrēja uz ārzemēm, paņemot līdzi pēc Vladimira Stepanova (Владимир Иванович Степанов) sistēmas pierakstītus Marijas teātra 21 baleta horeogrāfiskos tekstus – teātra repertuāra “zelta fondu”: M. Petipā oriģinālhoreogrāfijas ar Pētera Čaikovska (Петр Ильич Чайковский) komponētiem baletiem “Apburtā princese” (Спящая красавица), “Gulbju ezers” (Лебединое озеро); Ludviga Minkusa (Ludwig Minkus) – “Pahita” (Пахита), “Dons Kihots” (Don Quichotte), “Kamargo” (La Camargo), “Taurenītis” (Le Papillon), “Bajadēra” (La Bayadère); Čezāres Punji (Cesare Pugni) – “Venēcija karnevāls” (Le Carnaval de Venise), “Faraona meita” (La Fille du pharaon), “Libānas skaistule vai kalnu gars” (La Beauté du Liban), “Ceļošā dejotāja” (La Danseuse en voyage), “Florida” (Florida), “Karalis Kandols” (Le Roi Candaule); Ādolfa Šarla Adāna (Adolphe-Charles Adam) – “Korsārs“ (Le Corsaire ), “Donavas meita” (La Fille du Danube); Leo Delība (Clément Philibert Léo Delibes) – “Kopēlija” (Coppélia ou La Fille aux yeux d'émail); Aleksandra Glazunova (Александр Константинович Глазунов) – “Raimonda” (Раймонда), Ivana Armsgeimera (Иван Иванович Армсгеймер) – “Kavalērija atpūtā” (Привал кавалерии) un citus. Tā Rietumeiropā un Amerikas Savienotājās Valstīs (ASV) daudzos teātros radās iespēja iestudēt šos baletus kvalitatīvi (mūsdienās pieraksti glabājas Hārvarda Universitātē, Harvard University, ASV). 1920. gadā N. Sergejevs tika uzaicināts Sergeja Djagiļeva (Сергeй Пaвлович Дягилев) trupai “Krievu balets” (Les Ballets Russes) iestudēt P. Čaikovska baletu “Apburtā princese”; iestudējums netika realizēts.