Liepājas kultūras dzīvē sevišķi nozīmīgs bija 1928. gads, kad tika uzvests A. Stedelaubes pirmais latviešu oriģinālbalets divos cēlienos “Jūras teika” ar Liepājas Trijādības baznīcas ērģelnieka Konstantīna Veinberga mūziku.
1928. gads Liepājas Operai izvērsās kritisks. Kultūras fonds vairs nepiešķīra pabalstu, un opera bija uz slēgšanas sliekšņa. Šī iemesla dēļ daudzi baleta trupas dalībnieki bija spiesti aiziet no teātra, tomēr, neskatoties uz dažāda veida grūtībām, Liepājas Operas baleta trupa turpināja savu māksliniecisko darbību.
30. gadu sākumā presē arvien biežāk parādījās neviennozīmīgas atsauksmes par A. Stedelaubes darbību Liepājas Operas baleta trupā. Tā kā baleta nodarbības nenotika regulāri un dejotāju apmaksa bija zema, baleta trupas dejotāju skaits bija nepastāvīgs un tajā tika pieņemti cilvēki bez pamatzināšanām dejas tehnikā. Sākot ar 1932. gadu Liepājā darbojās divas neatkarīgas baleta trupas – Liepājas Operas baleta trupa un Liepājas Jaunā teātra baleta trupa. 1931. gadā Liepājā savu māksliniecisko darbību uzsāka baletmeistars A. Kozlovskis un jau 1932. gada pavasarī sniedza baleta vakaru, kurā piedalījās ap 30 studijas audzēkņu.
1933. gadā Liepājas Operā savu māksliniecisko darbību sāka baletmeistare, igauņu dejotāja Anna Ekstone (Anna Ekston). Ar viņas piesaistīšanu operas direkcija cerēja, ka jaunās izmaiņas atsvaidzinās baleta trupas darbību un cels tās māksliniecisko un profesionālo līmeni. No 1934. gada baleta trupas mākslinieciskais izpildījums kļuva vieglāks, graciozāks un tehniski izkoptāks, tuvāks klasiskajam baletam.
Sākotnēji Liepājas Operas un Liepājas Jaunā teātra izrādes notika vienās telpās. 12.1934. Liepājas Opera tika apvienota ar Liepājas Jauno teātri, iegūstot jaunu nosaukumu – Liepājas Pilsētas drāma un opera. Līdz ar to tika apvienotas abas baleta trupas, kuru vadība tika uzticēta A. Kozlovskim. Pirmais vērienīgais iestudējums A. Kozlovska vadībā bija P. Čaikovska balets “Gulbju ezers” (Лебединое озеро), kura pirmizrāde notika 27.02.1935. Vadošo solistu trūkuma dēļ iestudējumā tika izmantota nevis oriģinālā franču horeogrāfa Mariusa Petipā (Victor Marius Alphonse Petipa) un krievu horeogrāfa Ļeva Ivanova (Лев Иванович Иванов) horeogrāfija, bet gan Osvalda Lēmaņa pārstrādātā krievu pedagoģes Agripinas Vaganovas (Агриппина Яковлевна Ваганова) horeogrāfiskā versija. Pirmizrādē Odetas – Odīlijas lomā tika uzaicināta Latvijas Nacionālās operas baleta soliste Edīte Feifere, Zigfrīdu dejoja pats A. Kozlovskis. Turpmāk, P. Čaikovska baletā “Gulbju ezers” uz Liepājas skatuves viesojas ievērojama daļa LNO vadošo solistu: Mirdza Griķe, Anna Priede, Vanda Grosena, Harijs Plūcis, Pauls Fībigs, Aleksandrs Lembergs un citi. 1935. gadā A. Kozlovskis veica otru tikpat vērienīgu iestudējumu – L. Delība baletu “Kopēlija” (Coppélia). Svanildas lomā bija LNO soliste E. Feifere, Franča lomā – pats A. Kozlovskis. 05.05.1936. viņš Liepājas baletam iestudēja savu komiskā baleta “Veltīgā uzmanība” (La Fille mal gardée) horeogrāfisko versiju, izmantojot vācu komponista Pētera Ludviga Hertela (Peter Ludwig Hertel) mūziku.
1937. gadā A. Kozlovskis iestudēja trīs viencēlienu baletus: poļu komponista Friderika Šopēna (poļu Fryderyk Franciszek Chopin, franču Frédéric François Chopin) “Šopeniāna” (Chopiniana), krievu komponista Nikolaja Rimska-Korsakova (Николай Андреевич Римский-Корсаков) “Spāņu kapročio” (Cappriccio espagnol) un “Baletmeistara sapnis” ar dažādu autoru mūziku. Noslēdzot 1937. gada sezonu, Liepājas pilsētas drāmas un operas kolektīvs viesojās Rīgā – LNO.
Liepājas pilsētas drāmas un operas balets kā otrā Latvijas baleta trupa sāka iegūt patstāvīgu vietu Latvijas mākslas dzīvē. Operu un operešu horeogrāfiskie iestudējumi bija ieguvuši ne vien pašu liepājnieku, bet arī Rīgas publikas un preses atzinību. 1939. gadā Liepājas kultūras dzīvē, sevišķi baleta mākslā, bija īpašs, jo tika iestudēts oriģinālbalets ar Valtera Hāna mūziku – “Meitene ar sērkociņiem". Tā libretu sarakstīja A. Kozlovskis. Izrādē piedalījās visa baleta trupa un A. Kozlovska baletstudijas audzēkņi. Šā baleta iestudējums bija liels kultūras un mākslas dzīves notikums Liepājā. Pirmo reizi tika iestudēts oriģinālbalets pašu spēkiem, bez pieaicinātiem dejotājiem no LNO.