Ierosmes drāmai “Zalša līgava” autore guva gan no folkloras, gan literatūras. Lugas jeb teiku drāmas iecere tapa ilgākā laika posmā. Pirmā saskarsme ar tajā izmantoto sižetu dzejniecei bija jau vidusskolas gados, kad viņai uzdāvināja Jēkaba Lautenbaha-Jūsmiņa poēmas “Zalkša līgava” (1880) izdevumu, paliekošu iespaidu radīja arī grāmatas vizuālais ietērps. Trimdas gados Šveicē, Kastaņolā, Aspazija lasīja mēnešraksta “Zalktis” 1908. gada 1. numurā iespiesto Fallija poēmu “Zalkša līgava”, kā arī iepazinās ar “Latviešu tautas pasaku” (1891–1913) krājumu, ko sakārtoja Ansis Lerhis-Puškaitis; 6. sējumā ievietotā pasaka par zalkša līgavu un tās varianti radīja jaunu interesi par šo sižetu. To izmantot dzejniece vispirms mudināja Raini, un pēc atgriešanās Latvijā viņš savās radāmajās domās 1921. gada 6. novembrī ieskicēja iecerētās lugas idejas un sižeta plānojumu. Pie šīs tēmas dzejnieks atgriezās arī 1924. gadā un 1926. gadā, tomēr tās detalizētai izstrādei nepievērsās. Aspazija lugu uzrakstīja 1927. gadā.