Pasaku lugas centrālie tēli ir Maija, Paija un Varis. Svarīga nozīme A. Brigaderes darbā ir raksturu kontrastiem. Visas labās īpašības, kas iemiesotas Maijā, Paijas raksturā ieguvušas savu pretstatu. Paija ir slinka, neiecietīga un pat ļauna. Kad Laima viņai izzīlē, ka viņas līgavainis būs princis, bet tikai tādā gadījumā, ja Paija darīs visu to pašu, ko Maija, arī Paija ielec Veļu akā. Tomēr viņas izturēšanās pazemē ir pilnīgi pretēja. Maija palīdz katram, ko sastop ceļā, un visbeidzot ļauj Velēnu vecītim nokļūt sen ilgotajā pirtī. Paijas izturēšanās pret visu apkārtējo ir dusmīga un neganta. Kad Velēnu vecītis sola Maijai palīdzēt, viņa pa izaudzēto garo pupu nokļūst debesīs pie Laimas, un, izlūgusies padomu, kā nokļūt ellē, lai no tās atbrīvotu Vari, drosmīgi dodas turp, nebīstoties no tā, kas viņu sagaida. Tieši apņēmība un vēlēšanās palīdzēt citiem ir galvenie priekšnoteikumi, lai arī Maija pati laimīgi atgrieztos mājās. Turpretī Paija cerēto nesasniedz, tiek izraidīta no pazemes, un vienīgi lugas beigās, kad viņa apņēmusies laboties, viņai tiek piedāvāta iespēja jauniem pārbaudījumiem, kas varētu mainīt viņas raksturu. Tāpat kā Paiju, arī puisi Vari autore raksturojusi ar krietnu devu morāles, turklāt sižeta risinājumā viņš tiek atalgots tikpat kā bez paša piepūles. Slinkais zēns, kas pat sirmajai Laimai ceļu parādīt gatavs vienīgi ar kāju, pats nododas velna Ņurgas rokās, cerēdams uz vieglāku dzīvi. Tikai Maija ir tā, kas viņu izglābj no elles, un Varis ar Maijas palīdzību atgūst paša spēku un gribu, kas var nodrošināt tālāko dzīvi. Citi lugas tēli – bailīgais Pats, skarbā Pate, viņai iztapīgā Pliska un citas kalpones – veidoti, galvenokārt uzsverot kādu atsevišķu, tipisku īpašību. Laima un pazemē sastaptais Velēnu vecītis kļūst par Maijas atbalstītājiem, savukārt velns Ņurga par viņas pretinieku, veidojot līdzīgu modeli, kāds izmantots jau A. Brigaderes lugā “Sprīdītis”.