Latvijas hokeja izlases aizsargs (1932–1933). Piedalījās pirmajās deviņās oficiālajās valstsacīkstēs, t. sk. Eiropas čempionātā Berlīnē (1932), kur bija valstsvienības kapteinis, un pasaules čempionātā Prāgā (1933), kur bija kapteiņa vietnieks. Būdams aizsargs, bija rezultatīvs spēlētājs; oficiālajās valstsacīkstēs guva trīs vārtus. Valstsvienības sastāvā piedalījās arī spēlēs pret klubu komandām un pilsētu sacīkstēs (1932–1934).
Valsts turnīros piecas sezonas spēlēja “Union” vienībā (1930/1931–1934/1935), kā arī vienu sezonu “Latvijas Sporta biedrībā” (LSB; 1937/1938). “Union” sastāvā trīs reizes kļuva par valsts hokeja čempionu (1931–1933), piedalījās izbraukumos Austrumprūsijā (1933/1934) un Lietuvā (1935). Bija viens no nozīmīgākajiem “Union” hokejistiem, presē dēvēts par komandas “uguns kurinātāju”. 1933. gadā Latvijas studentu hokeja izlases sastāvā piedalījās akadēmiskajās meistarsacīkstēs Bardonekijā (Itālijā), kur bija valsts karognesējs, un draudzības spēlē Vīnē. I. Reinbaha pamatpozīcija bija aizsargs, taču dažkārt spēlēja arī uzbrucēja postenī. Bija atlētisks hokejists, prata pielietot savas auguma priekšrocības, sedzot un arī apturot pretiniekus. Hokejā slavēts gan par spēli aizsardzībā, gan par rezultatīvu līdzdalību uzbrukumā. Līdz 1940. gadam bija arī hokeja tiesnesis – gan laukumā, gan tiesnešu brigādē ārpus laukuma. Pasaules čempionātā Prāgā (1933) bija vārtu tiesnesis.