Bērnībā kopā ar vecākiem pārcēlās uz dzīvi Maskavā, kur mācījās Pētera-Pāvila reālskolā. 1923. gada rudenī atgriezās Rīgā, kur izglītojās N. Okolo-Kulaka krievu tehnikumā (1923–1926). Mācījās Rīgas Krievu izglītības biedrības ģimnāzijā (1929–1930), pabeidzot pilnu ģimnāzijas kursu. Studēja Latvijas Universitātes Inženierzinātņu fakultātes Kultūrtehnikas nodaļā (1932–1937). Studijas nepabeidza. Studentu korporācijas “Lettonia” biedrs.

20. gs. 30. gados sāka darbu Rīgas pilsētas Būvnodaļā, pēc tam strādāja par kanalizācijas tehniķi Rīgas pilsētas Būvju valdē (vēlāk – pārvaldē).

Latvijas hokeja izlases aizsargs (1932–1933). Piedalījās pirmajās deviņās oficiālajās valstsacīkstēs, t. sk. Eiropas čempionātā Berlīnē (1932), kur bija valstsvienības kapteinis, un pasaules čempionātā Prāgā (1933), kur bija kapteiņa vietnieks. Būdams aizsargs, bija rezultatīvs spēlētājs; oficiālajās valstsacīkstēs guva trīs vārtus. Valstsvienības sastāvā piedalījās arī spēlēs pret klubu komandām un pilsētu sacīkstēs (1932–1934).

Valsts turnīros piecas sezonas spēlēja “Union” vienībā (1930/1931–1934/1935), kā arī vienu sezonu “Latvijas Sporta biedrībā” (LSB; 1937/1938). “Union” sastāvā trīs reizes kļuva par valsts hokeja čempionu (1931–1933), piedalījās izbraukumos Austrumprūsijā (1933/1934) un Lietuvā (1935). Bija viens no nozīmīgākajiem “Union” hokejistiem, presē dēvēts par komandas “uguns kurinātāju”. 1933. gadā Latvijas studentu hokeja izlases sastāvā piedalījās akadēmiskajās meistarsacīkstēs Bardonekijā (Itālijā), kur bija valsts karognesējs, un draudzības spēlē Vīnē. I. Reinbaha pamatpozīcija bija aizsargs, taču dažkārt spēlēja arī uzbrucēja postenī. Bija atlētisks hokejists, prata pielietot savas auguma priekšrocības, sedzot un arī apturot pretiniekus. Hokejā slavēts gan par spēli aizsardzībā, gan par rezultatīvu līdzdalību uzbrukumā. Līdz 1940. gadam bija arī hokeja tiesnesis – gan laukumā, gan tiesnešu brigādē ārpus laukuma. Pasaules čempionātā Prāgā (1933) bija vārtu tiesnesis.

No 20. gadu vidus līdz 30. gadu vidum pārstāvēja galvenokārt sporta biedrību “Union”. 1935.–1936. gadā darbojās 5. Rīgas aizsargu pulka sporta pulciņā, vēlāk – Rīgas LSB. Ar panākumiem spēlēja futbolu, t. sk. “Union” futbola komandā. Spēlēja arī bendiju, piedalījās airēšanas sacensībās. Bija futbola tiesnesis. 30. gadu beigās bija par sporta jautājumiem atbildīgais darbinieks Rīgas pilsētas Būvju valdē.

Padomju okupācijas laikā, 12.1940., varas iestāžu apcietināts par to, ka “ar pretpadomju nolūkiem demonstratīvi sveicināja fašistisko pieminekli “Brīvība” [t. i., Brīvības pieminekli Rīgā]”. Nopratināšanā I. Reinbahs “uzvedās izaicinoši, apmeloja padomju valdību un Staļina konstitūciju”. Par pretpadomju aģitāciju 05.1941. viņam piespriests sods – pieci gadi labošanas darbu nometnē. Izvests un ieslodzīts Sevvostlagā (arī Sevvostoklags; Sverdlovskas apgabalā, Krievijā), kur gājis bojā.