04.‒15.02.1932. Leikplesidā (Amerikas Savienotajās Valstīs, ASV) aizvadītās trešās ziemas olimpiskās spēles, kas norisinājās septiņos sporta veidos, piedaloties 17 dalībvalstīm un 252 sportistiem. Tās bija pirmās ziemas olimpiskās spēles, ka tika aizvadītas ārpus Eiropas.

Atklāšanas ceremonija norisinājās 04.02.1932. Leikplesidas Olimpiskajā stadionā (Olympic Stadium; tagad atrodas Olimpiskajā centrā, Olympic Center), kura izbūve un aprīkošana tika pabeigta 1932. gadā tieši pirms spēlēm. Olimpiskās spēles atklāja Ņujorkas gubernators Frenklins Rūzvelts (Franklin Delano Roosevelt), kurš vēlāk togad tika ievēlēts un 1933. gadā kļuva par ASV prezidentu. Ziemas olimpisko spēļu sacensībās piedalījās ASV, Austrija, Beļģija, Čehoslovākija, Francija, Itālija, Japāna, Kanāda, Lielbritānija, Norvēģija, Polija, Rumānija, Somija, Šveice, Ungārija, Vācija un Zviedrija. Pasaules Lielās ekonomiskās krīzes (1929–1932) un lielo ceļa izdevumu dēļ šajās spēlēs piedalījās mazāks dalībvalstu un sportistu skaits nekā 1928. gada ziemas olimpiskajās spēlēs. Vairākas Eiropas valstis nolēma nedeleģēt savus sportistus uz ziemas olimpiskajām spēlēm Leikplesidā. Šajās olimpiskajās spēlēs Latvija nepiedalījās.

Trešajās ziemas olimpiskajās spēlēs norisinājās cīņa par 14 medaļu komplektiem septiņos sporta veidos: četri medaļu komplekti ātrslidošanā, trīs – daiļslidošanā, pa diviem – bobslejā un distanču slēpošanā, pa vienam – hokejā, tramplīnlēkšanā, ziemeļu divcīņā. Tikai divās disciplīnās – daiļslidošanā sievietēm un pāriem – piedalījās sievietes. Kā demonstrācijas sporta veidi ārpus oficiālās programmas norisinājās sacensības ātrslidošanā sievietēm (500 m, 1000 m, 1500 m; 08.‒10.02.1932.), kērlingā (04.‒05.02.1932.) un suņu kamanu sportā (06.‒07.02.1932.). Demonstrācijas sacensībās startēja sportisti no ASV un Kanādas.

Trešo ziemas olimpisko spēļu norise bija paredzēta līdz 13. februārim, kad Leikplesidas Olimpiskajā stadionā norisinājās spēļu noslēguma ceremonija, taču faktiski olimpiskās spēles beidzās tikai 15. februārī. Dažas sacensības tika pārceltas uz vēlāku laiku, un bobsleja četrinieku braucieni norisinājās vēl 14. un 15. februārī.

Ātrslidošanā sacensības notika vīriešiem Leikplesidas Olimpiskā stadiona skrejceļā (vēlāk ‒ Džeimsa Šefīlda Olimpiskā slidotava (James B. Sheffield Olympic Skating Rink), Olimpiskais ātrslidošanas ovāls, Olympic Speed Skating Oval) 500 m, 1500 m, 5000 m un 10 000 m distancēs. Katrā no tām tika izcīnīts medaļu komplekts. Pirmo un vienīgo reizi ziemas olimpiskajās spēlēs ātrslidošanas sacensības norisinājās atbilstoši ASV Amatieru slidošanas savienības (Amateur Skating Union of United States) noteikumiem – ar masu startu. 500 m distancē sacensības norisinājās 04.02.1932. vispirms trijās priekšsacīkšu grupās (katrā pa pieciem sešiem sportistiem) un pēc tam fināla slidojumā (no katras priekšsacīkšu grupas pa diviem ātrslidotājiem; kopā finālā seši sportisti). 1500 m distancē 05.02.1932. sportisti tāpat startēja trijās priekšsacīkšu grupās (katrā pa sešiem sportistiem), no katras fināla slidojuma kvalificējoties pa diviem ātrslidotājiem (kopā finālā seši sportisti). 5000 m distancē sacensības notika 04.02.1932. vispirms divās priekšsacīkšu grupās. No katras finālam kvalificējās pa četriem sportistiem (kopā finālā astoņi ātrslidotāji). 10 000 m distancē 06.02.1932. norisinājās priekšsacīkstes divās grupās. No katras finālam kvalificējās pa četriem sportistiem (kopā finālā astoņi ātrslidotāji). Fināls tika aizvadīts 08.02.1932.

Visās ātrslidošanas distancēs zelta medaļas izcīnīja ASV sportisti – Džeks Šī (Jack Shea; pilnā vārdā Džons Eimoss Šī, John Amos Shea) 500 m un 1500 m, Ērvings Džafijs (Irving Warren Jaffee) 5000 m un 10 000 m slidojumā.

Pa divām medaļām izcīnīja vēl divi ātrslidotāji. Kanādas sportists Alekss Hērds (Alex Hurd; pilnā vārdā Aleksanders Bringls Hērds, Alexander Brengle Hurd) ieguva sudraba godalgu 1500 m un bronzu 500 m ātrslidošanas distancē. Cits kanādietis Villijs Logans (Willy Logan; Viljams Frederiks Logans, William Frederick Logan) izcīnīja divas bronzas medaļas – 1500 m un 5000 m distancēs.

Pirmoreiz olimpiskajās spēlēs bobsleja sacensības vīriešiem notika Leikplesidas bobsleja trasē Mt. Van Hoevenberg Bob-run (tagad Mt. Van Hoevenberg Olympic Bobsled Run) divās disciplīnās – divniekiem un četriniekiem. Zelta medaļas divniekiem 09.‒10.02.1932. aizvadīto četru braucienu kopvērtējumā izcīnīja ASV pirmā ekipāža, kuras sastāvā bija stūrmanis Hjūberts Stīvenss (John Hubert Stevens) un Kērtiss Stīvenss (Curtis Palmer Stevens). Sudraba medaļas divniekiem izcīnīja Šveices otrā ekipāža, bronzu – ASV otrā ekipāža.

Zelta medaļas četriniekiem 14.‒15.02.1932. aizvadīto četru braucienu kopvērtējumā izcīnīja ASV pirmā ekipāža, kuras stūrmanis bija Billijs Fisks (Billy Fiske; pilnā vārdā Viljams Mīds Lindslijs Fisks III, William Meade Lindsley Fiske III). Šajā ekipāžā startēja arī Klifords Grejs (Clifford Barton Gray), kurš kopā ar B. Fisku bija kļuvis par olimpisko čempionu bobslejā (pieciniekiem) 1928. gadā Sanktmoricā (Šveicē). Sudraba medaļas četriniekiem 1932. gadā izcīnīja ASV otrā ekipāža, bronzu – Vācijas pirmā ekipāža.

Cits ASV pirmās četrinieku ekipāžas dalībnieks ‒ Edijs Īgens (Eddie Eagan; pilnā vārdā Edvards Patriks Frānsiss Īgens, Edward Patrick Francis Eagan) ‒ kļuva par pirmo sportistu, kurš ir izcīnījis olimpisko zelta medaļu gan vasaras, gan ziemas sporta spēļu disciplīnās. E. Īgens zelta godalgu izcīnīja arī boksā (pussmagā svara kategorijā) 1920. gada olimpiskajās spēlēs Antverpenē.

Daiļslidošanas sacensības norisinājās uz Leikplesidas Olimpiskajā arēnas (Olympic Arena) mākslīgā ledus laukuma zem jumta trijās disciplīnās – sievietēm, vīriešiem un pāriem. Sieviešu konkurencē 09.‒10.02.1932. aizvadītajās sacensībās zelta medaļu izcīnīja Norvēģijas daiļslidotāja Sonja Henija (Sonja Henie). Tobrīd 19 gadus vecajai S. Henijai tas bija otrais olimpiskās čempiones tituls. Zelta medaļu daiļslidošanā sieviešu konkurencē S. Henija izcīnīja jau 1928. gadā Sanktmoricā un pēc tam vēlreiz ieguva 1936. gadā Garmišā-Partenkirhenē.

Vīriešu individuālajās daiļslidošanas sacensībās, kas notika 08.‒09.02.1932., zelta medaļu izcīnīja Austrijas sportists Karls Šēfers (Karl Schäfer), kuram tā bija pirmā olimpiskā zelta godalga. Iepriekšējais olimpiskais čempions Jilliss Grafstrems (Gillis Emanuel Grafström) ieguva sudraba medaļu.

Daiļslidošanas sacensībās pāru konkurencē 12.02.1932. zelta medaļas izcīnīja Francijas daiļslidotāji Andrē Brinē (Andrée Brunet, iepriekš Andrē Žolija, Andrée Joly) un Pjērs Brinē (Pierre Brunet). Šim daiļslidotāju pārim tas bija otrs olimpisko čempionu tituls un trešās olimpiskās medaļas. 1928. gadā Sanktmoricā viņi izcīnīja zeltu, bet 1924. gadā Šamonī (Francijā) – bronzas medaļas.

Distanču slēpošanas sacensības tika aizvadītas divās disciplīnās – 18 km un 50 km slēpojumos vīriešiem. Sacīkstes norisinājās Leikplesidā un tās apkaimē ierīkotā trasē, 10.02.1932. startējot 18 km distancē, bet 13.02.1932. – 50 km distancē. Izcilu sniegumu nodemonstrēja Somijas slēpotājs Veli Sārinens (Veli Saarinen), izcīnot zelta medaļu 50 km distancē un bronzas medaļu 18 km slēpojumā. Zviedrijas sportists Svens Uterstrems (Sven Ludvig Utterström) ieguva zelta medaļu 18 km slēpojumā, bet 50 km distancē ierindojās sestajā vietā.

Hokeja turnīrā vīriešiem piedalījās tikai četras izlases – ASV, Kanāda, Polija un Vācija. Tas ir turnīrs ar vismazāko dalībvalstu skaitu olimpisko spēļu pastāvēšanas vēsturē. 1932. gada olimpiskais hokeja turnīrs vienlaikus bija arī pasaules čempionāts, un ziemas olimpiskajās spēlēs izcīnītā vieta togad bija identiska pozīcijai pasaulē. Hokeja turnīra spēles tika aizvadītas 04.‒10.02.1932. un 13.02.1932. Leikplesidas Olimpiskajā stadionā zem atklātas debess un Leikplesidas Olimpiskajā arēnā uz mākslīgā ledus laukuma zem jumta.

Olimpisko medaļu ieguvēji tika noskaidroti pēc ieņemtajām vietām divu apļu turnīrā, katrai komandai aizvadot pa sešām spēlēm. Zelta godalgas olimpiskajā turnīrā jau ceturto reizi izcīnīja Kanāda. 1932. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Kanādu pārstāvēja komanda “The Winnipegs” (arī “Winnipeg Winnipegs”). Kanādieši no sešām spēlēm piecās uzvarēja un vienā spēlēja neizšķirti ar kopējo gūto un zaudēto vārtu attiecību 32:4. Sudraba medaļas ieguva ASV izlase, bet bronzas godalgas ieguva Vācijas izlase.

Līdztekus oficiālajam olimpiskajam turnīram 05.02.1932., 06.02.1932. un 11.02.1932. Leikplesidas Olimpiskajā stadionā un Leikplesidas Olimpiskajā arēnā norisinājās arī demonstrācijas hokeja spēles ar Makgilla Universitātes (McGill University, Monreāla, Kanāda) komandu un “Lake Placid Athletic Club” (Leikplesida, ASV) dalību. Ārpus oficiālās olimpisko spēļu programmas notikušajās sacīkstēs šīs komandas sacentās ar valstu izlasēm, kā arī – ASV un Kanādas apvienoto izlasi.

Tramplīnlēkšanā, kas norisinājās 12.02.1932. uz Leikplesidas olimpiskā tramplīna (Olympic Ski Hill; tagad daļa no Leikplesidas Olimpiskā tramplīnlēkšanas kompleksa, Lake Placid Olympic Ski Jumping Complex), divu lēcienu kopvērtējumā 34 sportistu konkurencē visas trīs godalgotās vietas ieguva Norvēģijas sportisti. Zelta medaļu izcīnīja Birgers Rūds (Birger Ruud), sudrabu Hanss Beks (Hans Beck), bronzas godalgu ‒ Kore Valberjs (Kåre Walberg).

Sacensības ziemeļu divcīņā (arī ziemeļu kombinācija) norisinājās 10.02.1932. Leikplesidā un tās apkārtnē ierīkotā distanču slēpošanas trasē un 11.02.1932. uz Leikplesidas olimpiskā tramplīna. Arī ziemeļu divcīņā visas trīs godalgotās vietas ieguva Norvēģijas sportisti. Zelta medaļu izcīnīja Juhans Gretumsbrotens (Johan Grøttumsbraaten), sudrabu Ūle Stenens (Ole Stenen), bronzas godalgu ‒ Hanss Vinjarenjens (Hans Vinjarengen), iepriekšējo olimpisko spēļu (1928) vicečempions tramplīnlēkšanā.

Savukārt J. Gretumsbrotenam tas bija jau trešais olimpiskā čempiona tituls un sestā olimpiskā medaļa. J. Gretumsbrotens ziemas olimpiskajās spēlēs 1928. gadā Sanktmoricā izcīnīja divas zelta medaļas (ziemeļu divcīņā un 18 km distanču slēpošanā), bet 1924. gadā Šamonī – sudraba medaļu (18 km distanču slēpošanā) un divas bronzas medaļas (50 km distanču slēpošanā un ziemeļu divcīņā).

Valstu kopvērtējumā visvairāk medaļu ieguva olimpisko spēļu rīkotājvalsts ASV (12 medaļas) – sešas zelta, četras sudraba, divas bronzas. Otro vietu medaļu skaita ziņā ieņēma Norvēģija (10 medaļas) – trīs zelta, četras sudraba, trīs bronzas. Trešā visvairāk medaļu izcīnījusī spēļu dalībniece bija Kanāda (septiņas medaļas) – viena zelta, viena sudraba, piecas bronzas. Pa trijām medaļām izcīnīja arī Zviedrija (viena zelta, divas sudraba) un Somija (pa vienai zelta, sudraba, bronzas).

Organizatoru publicētajā neoficiālajā kopsavilkumā, kurā vērā ņemtas ne tikai medaļas pirmajās trijās vietās, bet pirmās sešas vietas, bija – ASV (103 punkti), Norvēģija (77 punkti) un Kanāda (49 punkti).