1926.–1930. gadā mācījās Rīgas pilsētas 1. ģimnāzijā. No 1930. gada līdz 20. gs. 40. gadu pirmajai pusei (ar pārtraukumiem) studēja Latvijas Universitātes Inženierzinātņu fakultātē. Dienēja Latvijas armijā (02.–10. 1935.), 12. Bauskas kājnieku pulkā, 4. Valmieras kājnieku pulkā. Bija studentu korporācijas “Selonija” biedrs.
Jau 1931. gadā sporta presē raksturots kā “jaunā slidskriešanas zvaigzne”. 1933. un 1934. gadā kļuva par Latvijas ātrslidošanas meistaru jeb čempionu, kas tika noskaidrots četru distanču kopvērtējumā (500 m, 1500 m, 5000 m un 10 000 m), šajā godā nomainot ilggadējo Latvijas čempionu Albertu Rumbu. 30. gadu vidū laboja Latvijas rekordus dažādās ātrslidošanas distancēs.
Piedalījās dažādās starptautiskās ātrslidošanas sacīkstēs, t. sk. ziemas olimpiskajās spēlēs Garmišā-Partenkirhenē, Vācijā (1936), pasaules čempionātos Helsinkos, Somijā (1934), un Davosā, Šveicē (1936), trijās pasaules akadēmiskajās meistarsacīkstēs – Bardonekijā, Itālijā (1933), Sanktmoricā, Šveicē (1935), Tronheimā un Lillehammerē, Norvēģijā (1939).
Lielākos panākumus un ievērību guva pasaules akadēmiskajās meistarsacīkstēs Sanktmoricā (02.1935.), kļūstot par pasaules studentu čempionu, kas tika noskaidrots četru distanču kopvērtējumā (500 m, 1000 m, 1500 m un 5000 m). J. Andriksons finišēja ar labāko rezultātu trijās no tām – 500 m, 1000 m un 5000 m. Ziemas olimpiskajās spēlēs Garmišā-Partenkirhenē (02. 1936.) J. Andriksona labākais rezultāts bija 500 m distancē, kurā viņš ieņēma dalītu 16.‒17. vietu. Citās olimpisko spēļu distancēs: 1500 m – dalīta 23.‒24. vieta; 5000 m – 30. vieta.
1936. gadā aktīvās sporta gaitas ātrslidošanā pārtrauca, bet atgriezās 1938./1939. gada sezonā. Piedalījās ātrslidošanas sacensībās arī 20. gs. 40. gadu pirmajā pusē.
20. gs. 30. gados bija vairāku ātrslidošanai, tās tehnikai un citiem sporta veidiem veltītu publikāciju autors. J. Andriksona raksti publicēti preses izdevumos “Sporta Pasaule”, “Starts”, “Сегодня Вечеромъ”.
20. gs. 30. gadu pirmajā pusē spēlēja “Universitātes sporta” hokeja komandā (1931/1932, 1932/1933); tās sastāvā bija gan vārtsargs, gan laukuma spēlētājs. 1933. gadā Latvijas studentu hokeja izlases sastāvā piedalījās pasaules akadēmisko meistarsacīkšu hokeja turnīrā Bardonekijā, kur Latvijas studenti ieņēma dalītu 2.‒5. vietu. Otrā pasaules kara laikā, 40. gadu pirmajā pusē, Rīgā notikušajās hokeja sacīkstēs spēlēja komandā “Daugavieši”.
J. Andriksons piedalījies arī volejbola, basketbola, dažādu vieglatlētikas disciplīnu sacensībās.
Pēc Otrā pasaules kara mitinājās Rietumvācijā. Vēlāk izceļoja uz Kanādu, kur no 1948. gada strādāja kalnrūpniecībā – zelta un vara rūdas raktuvēs Norandā. Brīvajā laikā nodarbojās ar gleznošanu.
Jānis Andriksons. 20. gs. 20. gadi.
No kreisās: pasaules akadēmisko meistarsacīkšu uzvarētājs ātrslidošanā Jānis Andriksons, meistars Alberts Rumba un ģimnāzists Alfons Bērziņš. Rīga, 1935. gads.