AizvērtIzvēlne
Sākums
Atjaunots 2023. gada 16. janvārī
Andris Zeļenkovs

Alfons Bērziņš

(pilnā vārdā Alfonss Elmārs Bērziņš; 07.11.1916. Rīgā–16.12.1987. Rīgā. Apbedīts Meža kapos Rīgā)
viens no visu laiku izcilākajiem latviešu ātrslidotājiem; Eiropas čempions un pasaules vicečempions ātrslidošanā

Saistītie šķirkļi

  • Alberts Rumba
  • daiļslidošana
  • Eiropas ātrslidošanas čempionāts 1939. gadā Rīgā
  • hokejs
  • Jānis Andriksons
Alfons Bērziņš ar uzvarētāja vainagu, medaļu un Valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa dāvāto kausu. Rīga, 1939. gads.

Alfons Bērziņš ar uzvarētāja vainagu, medaļu un Valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa dāvāto kausu. Rīga, 1939. gads.

Fotogrāfs nezināms. Avots: Latvijas Sporta muzejs.

Satura rādītājs

  • 1.
    Izglītība, dienests
  • 2.
    Darbība ātrslidošanā
  • 3.
    Ieslodzījumā
  • 4.
    Pēc atgriešanās
  • Multivide 4
  • Saistītie šķirkļi
  • Tīmekļa vietnes
  • Ieteicamā literatūra
  • Kopīgot
  • Izveidot atsauci
  • Drukāt

Satura rādītājs

  • 1.
    Izglītība, dienests
  • 2.
    Darbība ātrslidošanā
  • 3.
    Ieslodzījumā
  • 4.
    Pēc atgriešanās
Izglītība, dienests

1932.–1938. gadā mācījās Rīgas pilsētas 2. ģimnāzijā. No 05.1939. bija obligātajā karadienestā Latvijas armijā; dienējis Smagās artilērijas pulkā un Zenītartilērijas pulkā, kaprālis. Sākoties padomju okupācijai, ieskaitīts Sarkanajā armijā, mācījies Kara skolā. Sākoties Vācijas–Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (PSRS) karadarbībai, 06.‒07. 1941. Sarkanās armijas rindas pameta, darbojies nacionālo partizānu rindās. 07.1941. nokļuva Vācijas armijas gūstā, drīz atbrīvots. No 07.1941. bijis kārtības dienesta (valsts apsardzības dienesta; vācu Staatsschutzdienst) kaprālis Slokas celulozes fabrikā. No 01.1942. studēja Latvijas Universitātes (Universitāte Rīgā) Inženierzinātņu fakultātē. 1943.–1945. gadā bijis dienestā Latviešu leģionā, zenītartilērijas daļās. 1944. gadā apalvots ar II šķiras Dzelzs krustu un paaugstināts par oberšarfīreru (seržantu). Piedalījies dažādās militārās apmācībās Vācijā, t. sk. beidzis unterštrurmfīreru (leitnantu) kursus; bija vada komandieris unteršturmfīrera dienesta pakāpē. 1945. gadā piedalījies karadarbībā Kurzemes frontē.

Darbība ātrslidošanā

Ar slidošanu nodarbojās jau no agras bērnības. Slidot sāka netālu no dzīvesvietas Grīziņkalnā, Rīgā. Vasarās formu uzturēja, strādājot fizisku darbu lauku saimniecībā Doles salā. 1933. gadā Latvijas ātrslidošanas meistarsacīkstēs jeb čempionātā junioru klasē visu distanču kopvērtējumā izcīnīja 1. vietu. 1934. gadā Latvijas ātrslidošanas čempionāta kopvērtējumā ieguva 2. vietu. Par valsts meistaru jeb čempionu, ko noteica četru distanču kopvērtējumā, kļuva sešus gadus pēc kārtas (1935–1940). Vairākkārt laboja Latvijas ātrslidošanas rekordus dažādās distancēs.

Ar panākumiem piedalījās dažāda līmeņa starptautiskās ātrslidošanas sacensībās. 1934.–1940. gadā startēja Latvijas ātrslidotāju izlases sastāvā arī t. s. valstsacīkstēs. 02.1936. startēja ziemas olimpiskajās spēlēs Garmišā-Partenkirhenē (Vācijā), kur augstākais A. Bērziņa sasniegums bija dalīta 14.‒15. vieta 500 m distancē. Citās distancēs olimpiskajās spēlēs: 18. vieta – 1500 m; 18. vieta – 5000 m; 19. vieta – 10 000 m.

Pasaules ātrslidošanas čempionātā 02.1936. Davosā (Šveicē) A. Bērziņš četru distanču kopvērtējumā ieņēma 8. vietu, labāko sniegumu uzrādot 10 000 m distancē, kur tika izcīnīta 6. vieta. Pasaules čempionātā 02.1937. Oslo (Norvēģijā) kopvērtējumā iegūta 9. vieta, augstāko pozīciju ieņemot 500 m distancē, kur izcīnīta dalīta 7.‒8. vieta. Eiropas čempionātā 01.1938. Oslo četru distanču kopvērtējumā A. Bērziņš ierindojās 12. vietā, labāko sniegumu uzrādot 3000 m distancē (7. vieta). Bet jau tosezon augstāka ranga sacensībās ‒ pasaules čempionātā 02.1938. Davosā ‒ četru distanču kopvērtējumā izcīnīja 4. vietu, augstāko sasniegumu – 3. vietu – panākot 1500 m distancē.

A. Bērziņa sporta karjeras augstākais punkts bija 1939. gada sacīkstes. 04.‒05.02.1939. Rīgā, Armijas sporta kluba slidotavā aizvadītā Eiropas ātrslidošanas čempionāta kopvērtējumā A. Bērziņš izcīnīja 1. vietu un kļuva par Eiropas čempionu. Šajā čempionātā viņš 1. vietu izcīnīja 3000 m un 5000 m distancēs; pārējās distancēs: 2. vieta 500 m; dalīta 3.‒4. vieta 1500 m. Sezonas turpinājumā, 18.‒19.02.1939., Helsinkos (Somijā) aizvadītā pasaules čempionāta kopvērtējumā A. Bērziņš izcīnīja 2. vietu un kļuva par pasaules vicečempionu, labāko sniegumu demonstrējot 10 000 m distancē, kur ieguva 1. vietu.

Alfons Bērziņš distancē 40. Eiropas meistarsacīkstēs ātrslidošanā Armijas sporta kluba laukumā Rīgā, 1939. gads.

Alfons Bērziņš distancē 40. Eiropas meistarsacīkstēs ātrslidošanā Armijas sporta kluba laukumā Rīgā, 1939. gads.

Fotogrāfs nezināms. Avots: Latvijas Sporta muzejs.

Novērtējot sportiskos panākumus, Latvijas sporta darbinieku komisija atzina A. Bērziņu par Latvijas 1938. gada labāko sportistu, bet par Latvijas 1939. gada labākajiem sportistiem komisija izraudzījās divus sportistus – A. Bērziņu un soļotāju Jāni Daliņu.

A. Bērziņš nopietni gatavojās 1940. gadā paredzētajām ātrslidošanas sacīkstēm ziemas olimpiskajās spēlēs un pasaules čempionātā, taču, sākoties Otrajam pasaules karam, tās nevarēja notikt. Tomēr arī 1940. gada sākumā A. Bērziņš startēja vairākās starptautiskās sacensībās Norvēģijā un Latvijā, uzrādot ievērojamus rezultātus. Tās sezonas augstākais sasniegums bija visu distanču kopvērtējumā izcīnītā 1. vieta 02.1940. Oslo aizvadītajās starptautiskajās sacīkstēs, kuras presē tika dēvētas par neoficiālo pasaules čempionātu.

Sporta gaitas viņš turpināja, arī sākoties valsts okupācijai. 1941. gadā Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas (LPSR) čempionāta kopvērtējumā izcīnīja 1. vietu un kļuva par LPSR čempionu. 1940./1941. gada sezonā ar panākumiem startēja dažādu līmeņu Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (PSRS) ātrslidošanas sacensībās, ieskaitot PSRS čempionātu. Tomēr PSRS augstākā līmeņa sacensībās izcēlās skandāls, kurā LPSR pārstāvji protestēja pret negodīgu tiesāšanu attiecībā pret A. Bērziņa sniegumu.

A. Bērziņš piedalījās Latvijā aizvadītajās ātrslidošanas sacensībās nacistiskās okupācijas laikā, 1941./1942. un 1942./1943. gada sezonā. 1942. gadā viņš kļuva arī par okupētās Latvijas ātrslidošanas čempionu.

Ieslodzījumā

Pēc Vācijas armijas kapitulācijas, 05.1945., nokļuva Sarkanās armijas gūstā, vēlāk – ieslodzījumā Ļeņingradas apgabalā. 13.11.1945. Ļeņingradas kara apgabala tribunāls A. Bērziņu notiesāja ar brīvības atņemšanu uz 10 gadiem. Līdz 1955. gadam viņš bijis dažādās ieslodzījuma vietās Krievijas Padomju Federatīvās Sociālistiskās Republikas (KPFSR) teritorijā.

Eiropas čempions ātrslidošanā Alfons Bērziņš. Rīga, 1935.–39. gads.

Eiropas čempions ātrslidošanā Alfons Bērziņš. Rīga, 1935.–39. gads.

Autors Eduards Kraucs. Avots: Latvijas Nacionālais arhīvs Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs.

Pēc atgriešanās

1955. gada vasarā tika atbrīvots un atgriezās Latvijā. Pēc atbrīvošanas no ieslodzījuma vienu gadu strādāja par ātrslidošanas treneri, trenēja Āriju Gulīti (vēlāk Marksa-Ebele) un vēlāko pasaules ātrslidošanas čempioni Lāsmu Avotiņu (vēlāk Kauniste). Kā padomju sporta funkcionāriem nevēlama persona trenera darbu drīz bija spiests pamest. Vēlāk strādāja par sētnieku, brīvajā laikā izgatavoja mēbeles un uzbūvēja ģimenes māju Rīgā.

50.–60. gados piedalījās vecmeistaru ātrslidošanas sacīkstēs, bija LPSR ātrslidošanas sacensību tiesnesis.

Multivide

Alfons Bērziņš ar uzvarētāja vainagu, medaļu un Valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa dāvāto kausu. Rīga, 1939. gads.

Alfons Bērziņš ar uzvarētāja vainagu, medaļu un Valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa dāvāto kausu. Rīga, 1939. gads.

Fotogrāfs nezināms. Avots: Latvijas Sporta muzejs.

No kreisās: pasaules akadēmisko meistarsacīkšu uzvarētājs ātrslidošanā Jānis Andriksons, meistars Alberts Rumba un ģimnāzists Alfons Bērziņš. Rīga, 1935. gads.

No kreisās: pasaules akadēmisko meistarsacīkšu uzvarētājs ātrslidošanā Jānis Andriksons, meistars Alberts Rumba un ģimnāzists Alfons Bērziņš. Rīga, 1935. gads.

Fotogrāfs nezināms. Avots: Latvijas Sporta muzejs.

Eiropas čempions ātrslidošanā Alfons Bērziņš. Rīga, 1935.–39. gads.

Eiropas čempions ātrslidošanā Alfons Bērziņš. Rīga, 1935.–39. gads.

Autors Eduards Kraucs. Avots: Latvijas Nacionālais arhīvs Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs.

Alfons Bērziņš distancē 40. Eiropas meistarsacīkstēs ātrslidošanā Armijas sporta kluba laukumā Rīgā, 1939. gads.

Alfons Bērziņš distancē 40. Eiropas meistarsacīkstēs ātrslidošanā Armijas sporta kluba laukumā Rīgā, 1939. gads.

Fotogrāfs nezināms. Avots: Latvijas Sporta muzejs.

Alfons Bērziņš ar uzvarētāja vainagu, medaļu un Valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa dāvāto kausu. Rīga, 1939. gads.

Fotogrāfs nezināms. Avots: Latvijas Sporta muzejs.

Izmantošanas tiesības
Skatīt oriģinālu

Saistītie šķirkļi

  • Alberts Rumba
  • daiļslidošana
  • Eiropas ātrslidošanas čempionāts 1939. gadā Rīgā
  • hokejs
  • Jānis Andriksons

Autora ieteiktie papildu resursi

Tīmekļa vietnes

  • Latvijas Olimpiskās komitejas tīmekļa vietne. Alfons Bērziņš
  • Saruna ar Alfonu Bērziņu ‒ Eiropas eksčempionu ātrslidošanā
  • Tīmekļa vietne “LatvijasSports.lv”. Alfons Bērziņš
  • Tīmekļa vietne “SpeedSkatingStats.com”. Alfons Bērziņš

Ieteicamā literatūra

  • [b. a.], ‘Alfons Bērziņš cīņā ar norvēģiem’, Fiziskā Kultūra un Sports, 03.1940., 396., 97. lpp.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • [b. a.], ‘Alfons Bērziņš – pasaules klases ātrslidotājs’, Fiziskā Kultūra un Sports, 12.1937., 358.‒360. lpp.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Apine, R., Āzens, D. un G. Keisels (sast.), Rīga sporto gadsimtu griežos, Rīga, Jumava, 2015.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Sports un "Likteņdārzs" Latvijas nākotnei: izdevums veltīts mūsu tautas likteņa biedriem – represijās cietušajiem, bojā gājušajiem sportistiem un sporta darbiniekiem, [Rīga], [Latvijas Sporta veterānu-senioru savienība], [2018].
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Caune, D. un G. Keisels (red., sast.), Latvijas olimpiskā vēsture: no Stokholmas līdz Soltleiksitijai = The olympic history of Latvia: from Stockholm to Salt Lake City, Rīga: Latvijas Olimpiskā komiteja, 2003.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Čika, V. un G. Gubiņš, Latvijas sporta vēsture 1918‒1944, [Vašingtona], Amerikas Latviešu apvienības Fiziskās audzināšanas un sporta birojs, 1970.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Čika, V. un A. Šmits, Sporta Latvija, [ASV], autoru izdevums, 1955.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Eglītis, A., ‘Alfons Bērziņš stāsta’, Jaunākās Ziņas, 10.02.1940., 3. lpp.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • i. d. [Dumpis, I.], ‘Alfons Bērziņš 1916–1987’, Laiks (Ņujorka), 24.03.1990., 6. lpp.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Keisels, G. (red., sast.), Latvijas sporta lepnums 100: personības, notikumi, procesi, Rīga, Latvijas Sporta muzejs, [2018].
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Piķelis, I., ‘Alfons Bērziņš ‒ 70’, Brīvā Latvija (Minstere), 03.11.1986., 4. lpp.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Piķelis, I., ‘Olimpiada – sapņi un īstenība’, Brīvā Latvija (Rīga), 13.‒19.03.2010., 12. lpp.
  • Piķelis, I., ‘Olimpiada – sapņi un īstenība’, Laiks (Ņujorka), 13.‒19.03.2010., 24. lpp.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Rimšāne, E., ‘Miris Alfons Bērziņš’, Austrālijas Latvietis (Melburna), 22.01.1988., 12. lpp.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Rudzītis, A., ‘Pēc Helsinku cīņām’, Fiziskā Kultūra un Sports, 03.1939., 84.‒87. lpp.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Rumba, A., ‘Latvija – ātrslidošanas sporta lielvalsts’, Fiziskā Kultūra un Sports, 03.1939., 82.‒84. lpp.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Sporta Pasaule, 02.02.1939., 04.02.1939., 05.02.1939., 06.02.1939.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Viņčels, A., ‘Dzelzskrusts Alfonam Bērziņam (US)’, Sporta Pasaule, 22.05.1944., 3. lpp.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • V. R., ‘Miris Alfons Bērziņš’, Laiks (Ņujorka), 23.01.1988., 6. lpp.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Zeļenkovs, A., ‘Zelta laikmets Latvijas ātrslidošanā’, Sports, 02.2019., 46.‒53. lpp.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Zeļenkovs, A., 'Latvietis ar krampi. Eiropas čempions Alfons Bērziņš', Klubs, 04.2020., 34.‒38. lpp.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā

Andris Zeļenkovs "Alfons Bērziņš". Nacionālā enciklopēdija. (skatīts 26.09.2023)

Kopīgot


Kopīgot sociālajos tīklos


URL

Šobrīd enciklopēdijā ir 4044 šķirkļi,
un darbs turpinās.
  • Par enciklopēdiju
  • Padome
  • Nozaru redakcijas kolēģija
  • Ilustrāciju redakcijas kolēģija
  • Redakcija
  • Sadarbības partneri
  • Atbalstītāji
  • Sazināties ar redakciju

© Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2023. © Tilde, izstrāde, 2023. © Orians Anvari, dizains, 2023. Autortiesības, datu aizsardzība un izmantošana