AizvērtIzvēlne
Sākums
Atjaunots 2023. gada 7. augustā
Andris Zeļenkovs

ziemas olimpiskās spēles 1948. gadā Sanktmoricā

(angļu Olympic winter games in St. Moritz on 1948, vācu Olympischen Winterspiele 1948 in St. Moritz, franču Jeux olympiques d'hiver de 1948 à St. Moritz, krievu зимние олимпийские игры 1948 года в Санкт-Морице)
Starptautiskās Olimpiskās komitejas (franču Comité international olympique, angļu International Olympic Committee, IOC) sadarbībā ar Šveices Olimpisko komiteju (Comité olympique Suisse; tagad Swiss Olympic) un citām starptautiskām sporta organizācijām rīkotas daudzpusīgas ziemas sporta sacensības

Saistītie šķirkļi

  • ziemas olimpiskās spēles 1924. gadā Šamonī
  • ziemas olimpiskās spēles 1928. gadā Sanktmoricā
  • ziemas olimpiskās spēles 1932. gadā Leikplesidā
  • ziemas olimpiskās spēles 1936. gadā Garmišā-Partenkirhenē
  • ziemas olimpiskās spēles 1952. gadā Oslo
  • ziemas olimpisko spēļu saraksts
  • ziemas olimpiskās spēles 1956. gadā Kortīnā d’Ampeco
Sanktmoricas 1948. gada ziemas olimpisko spēļu oficiālais plakāts.

Sanktmoricas 1948. gada ziemas olimpisko spēļu oficiālais plakāts.

Avots: Starptautiskā Olimpiskā komiteja (International Olympic Committee).

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Sacensības, to formāts un uzvarētāji
  • 3.
    Medaļu kopvērtējums
  • Multivide 1
  • Saistītie šķirkļi
  • Tīmekļa vietnes
  • Ieteicamā literatūra
  • Kopīgot
  • Izveidot atsauci
  • Drukāt

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Sacensības, to formāts un uzvarētāji
  • 3.
    Medaļu kopvērtējums

30.01.–08.02.1948. Sanktmoricā (Šveicē) aizvadītās piektās ziemas olimpiskās spēles, kas norisinājās deviņos sporta veidos, piedaloties 28 dalībvalstīm. Saskaņā ar Starptautiskās Olimpiskās komitejas oficiālajiem datiem spēlēs startējuši 669 sportisti. Tās bija pirmās olimpiskās spēles pēc Otrā pasaules kara; no iepriekšējām ziemas olimpiskajām spēlēm bija pagājuši 12 gadi jeb trīs olimpiskie cikli.

Sacensības, to formāts un uzvarētāji

Atklāšanas ceremonija norisinājās 30.01.1948. Sanktmoricas olimpiskajā stadionā, kur pirms 20 gadiem norisinājās otro ziemas olimpisko spēļu ceremonijas un sacensības. Piekto ziemas olimpisko spēļu sacensībās piedalījās Amerikas Savienotās Valstis (ASV), Argentīna, Austrija, Beļģija, Bulgārija, Čehoslovākija, Čīle, Dānija, Dienvidslāvija, Francija, Grieķija, Islande, Itālija, Kanāda, Koreja, Libāna, Lielbritānija, Lihtenšteina, Nīderlande, Norvēģija, Polija, Rumānija, Somija, Spānija, Šveice, Turcija, Ungārija un Zviedrija. Šajās spēlēs Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (PSRS) okupētā Latvija nepiedalījās.

Piektajās ziemas olimpiskajās spēlēs norisinājās cīņa par 22 medaļu komplektiem deviņos sporta veidos: seši medaļu komplekti kalnu slēpošanā, četri – ātrslidošanā, pa trijiem – daiļslidošanā un distanču slēpošanā, divi – bobslejā, pa vienam – hokejā, skeletonā, tramplīnlēkšanā un ziemeļu divcīņā. Piecās disciplīnās – kalnu slēpošanā kombinācijā, nobraucienā un slalomā, daiļslidošanā sievietēm un pāriem – piedalījās sievietes. Kā demonstrācijas sporta veidi ārpus oficiālās programmas 08.02.1948. norisinājās sacensības militārajā patruļas slēpošanā vīriešiem un 31.01.–04.02.1948. piecas dienas pēc kārtas tika aizvadītas sacīkstes ziemas pieccīņā (arī pentatlons) vīriešiem.

Ātrslidošana

Ātrslidošanā sacensības notika vīriešiem 500 m, 1500 m, 5000 m un 10 000 m distancēs zem atklātas debess Sanktmoricas Olimpiskajā stadionā. Katrā no distancēm tika izcīnīts pa medaļu komplektam. 500 m distancē trīs ātrslidotāji ar vienādu rezultātu ierindojās dalītā 2.–4. vietā, tādēļ šajā disciplīnā tika pasniegta viena zelta medaļa un trīs sudraba medaļas, bet bronzas godalgas nebija. Sacensības norisinājās četras dienas pēc kārtas: 31.01.1948. – 500 m distancē, 01.02.1948. – 5000 m distancē, 02.02.1948. – 1500 m distancē, 03.02.1948  – 10 000 m distancē.

Trijās no četrām ātrslidošanas disciplīnām zelta medaļas izcīnīja Norvēģijas sportisti. Lielisku sniegumu nodemonstrēja Zviedrijas ātrslidotājs Karls Oke Seifarts (Karl Åke Seyffarth), izcīnot zelta medaļu 10 000 m distancē un sudraba medaļu 1500 m distancē. Sudraba godalgu 10 000 m distancē ieguva Somijas ātrslidotājs Lauri Rikhards Parkinens (Lauri Rikhard Parkkinen). Bronzas medaļu 10 000 m slidojumā izcīnīja cits Somijas sportists – Penti Johanness Lammio (Pentti Johannes Lammio).

5000 m distancē zelta godalgu izcīnīja Norvēģijas ātrslidotājs Reidars Kristofers Liaklevs (Reidar Kristofer Liaklev), sudraba medaļu ieguva Ods Haralls Lunnbergs (Odd Harald Lundberg) no Norvēģijas, bronzas – Jēte Emanuels Hedlunds (Göthe Emanuel Hedlund) no Zviedrijas.

1500 m distancē zelta medaļu izcīnīja Norvēģijas ātrslidotājs Sverre Melvins Faštads (Sverre Melvin Farstad). Sudraba medaļu ieguva K. O. Seifarts, bronzas – O. H. Lunnbergs.

500 m distancē zelta godalgu ieguva Norvēģijas ātrslidotājs Finns Helgesens (Finn Helgesen), bet sudraba medaļu – trīs sportisti: Kens Bārtolomijs (Ken Bartholomew; pilnā vārdā Kenets Bārtolomijs, Kenneth Eldred Bartholomew) no ASV, Tomass Hedvins Bibergs (Thomas Hedvin Byberg) no Norvēģijas un Roberts Emets Ficdžeralds (Robert Emmett Fitzgerald) no ASV.

Bobslejs

Bobsleja sacensības vīriešiem norisinājās Sanktmoricas bobsleja trasē (tagad Sanktmoricas-Čelerinas olimpiskā bobsleja trase, St. Moritz-Celerina Olympic Bobrun) divās disciplīnās – divniekiem un četriniekiem. Zelta medaļas divniekiem 30.–31.01.1948. četru braucienu kopvērtējumā izcīnīja Šveices otrā ekipāža, kuras sastāvā bija Fēlikss Endrihs (Felix Endrich) un Frīdrihs Vallers (Friedrich Waller). Sudraba medaļas divniekiem izcīnīja Šveices pirmā ekipāža, bronzu – ASV otrā ekipāža. Šveices pirmās ekipāžas sastāvā sudraba godalgu ieguva bobslejists Frics Feierābends (Fritz Feierabend), kurš iepriekš bija izcīnījis divas sudraba medaļas – bobslejā divniekiem un četriniekiem – iepriekšējās ziemas olimpiskajās spēlēs (Garmišā-Partenkirhenē 1936. gadā). 

Zelta medaļas četriniekiem 06.–07.02.1948. četru braucienu kopvērtējumā izcīnīja ASV otrā ekipāža, kuras sastāvā bija Viljams D’Amiko (William D'Amico), Patriks Henrijs Mārtins (Patrick Henry Martin), Edvards Rimkuss (Edward Rimkus), Frensiss Tailers (Francis Tyler). Sudraba medaļas četriniekiem ieguva Beļģijas ekipāža, bronzu – ASV pirmā ekipāža. P. H. Mārtinam tā bija pirmā olimpiskā medaļa. Nākamajās ziemas olimpiskajās spēlēs 1952. gadā Oslo viņš izcīnīja divas sudraba medaļas – bobslejā divniekiem un četriniekiem.

Daiļslidošana

Daiļslidošanas sacensības norisinājās trijās disciplīnās – sievietēm, vīriešiem un pāriem. Sacensības notika 02.–06.02.1948. zem atklātas debess Sanktmoricas Olimpiskajā stadionā.

Sieviešu konkurencē zelta medaļu izcīnīja Kanādas daiļslidotāja Barbara Ena Skota (Barbara Ann Scott), sudraba medaļu – Eva Pavlika (Eva Pawlik) no Austrijas, bronzas – Dženeta Altvega (Jeannette Altwegg; vēlāk Virca, Wirz) no Lielbritānijas. 

Vīriešu individuālajās daiļslidošanas sacensībās zelta medaļu izcīnīja ASV sportists Ričards Batons (Richard Button), sudraba medaļu – Hanss Geršvilers (Hans Gerschwiler) no Šveices, bronzas – Edijs Rada (Edi Rada) no Austrijas. 

Daiļslidošanas sacensībās pāru konkurencē zelta medaļas izcīnīja Beļģijas daiļslidotāji Mišelīna Lannuā (Micheline Lannoy) un Pjērs Bonjē (Pierre Baugniet). Sudraba godalgas ieguva Ungārijas pāris – Andrea Kēkeši (Kékessy Andrea; vēlāk Bernolaka, Bernolák) un Ede Kirāli (Király Ede). Bronzas medaļas izcīnīja Kanādas daiļslidotāji Sūzena Morova (Suzanne Morrow; vēlāk Frānsisa, Francis) un Voliss Viljams Dīstelmejers (Wallace William Diestelmeyer).

Distanču slēpošana

Distanču slēpošanas sacensības tika aizvadītas trijās disciplīnās – 18 km un 50 km slēpojumos, kā arī 4x10 km stafetē. Visās distanču slēpošanas sacensībās startēja tikai vīrieši. Distanču slēpošanas sacīkstes norisinājās Sanktmoricā un tās apkaimē ierīkotās slēpošanas trasēs: 4x10 km stafetē 03.02.1948., 18 km distancē 31.01.1948. un 50 km distancē 06.02.1948.

Izcilu sniegumu distanču slēpošanā nodemonstrēja Zviedrijas slēpotāji, kuri izcīnīja sešas no septiņām vienas valsts sportistiem iespējamām godalgām distanču slēpošanā. Zviedrijas sportisti ieguva visu medaļu komplektu 18 km slēpojumā, zelta un sudraba medaļas 50 km distancē, kā arī Zviedrijas vienība izcīnīja uzvaru 4x10 km stafetes slēpojumā.

Zelta medaļas 18 km distancē un Zviedrijas komandas sastāvā 4x10 km stafetē ieguva Martins Lundstrems (Martin Lundström). Zelta medaļu 50 km slēpojumā izcīnīja zviedru sportists Nilss Emanuels Karlsons (Nils Emanuel Karlsson). Sudraba medaļu 18 km distancē un zelta medaļu Zviedrijas komandas sastāvā 4x10 km stafetē ieguva Nilss Holgers Estensons (Nils Holger Östensson). Sudraba medaļu 50 km distancē izcīnīja zviedrs Haralds Ēriksons (Harald Eriksson). Bronzas medaļu 18 km distancē un zelta medaļu Zviedrijas komandas sastāvā 4x10 km stafetē ieguva Gunnars Ēriksons (Gunnar Eriksson). Vienīgais Zviedriju nepārstāvošais sportists starp medaļu ieguvējiem distanču slēpošanas individuālajās distancēs bija Somijas slēpotājs Benjamins Vanninens (Benjamin Vanninen), kurš izcīnīja bronzas medaļu 50 km distancē.

4x10 km stafetes slēpojumā zelta godalgas ieguva Zviedrijas vienība, kuras sastāvā startēja N. H. Estensons, Nilss Bertils Teps (Nils Bertil Täpp), G. Ēriksons, M. Lundstrems. Otro vietu stafetē izcīnīja Somijas vienība, trešo – Norvēģijas komanda.

Hokejs

Hokeja turnīrā vīriešiem piedalījās deviņas izlases – ASV, Austrija, Čehoslovākija, Itālija, Kanāda, Lielbritānija, Polija, Šveice un Zviedrija. 1948. gada olimpiskais hokeja turnīrs vienlaikus bija arī pasaules un Eiropas čempionāts. Ziemas olimpiskajās spēlēs izcīnītā vieta togad bija identiska pozīcijai pasaulē, bet par Eiropas čempioni tika atzīta augstāko vietu izcīnījusī valstsvienība no Eiropas. Hokeja turnīra spēles norisinājās zem atklātas debess Sanktmoricas Olimpiskajā stadionā 30.01.–08.02.1948., t.i., visās piekto ziemas olimpisko spēļu norises dienās.

Visas deviņas izlases aizvadīja viena apļa turnīru – katra komanda aizvadīja spēles pret visām pārējām turnīra dalībniecēm (katrai komandai kopā astoņas spēles). Pēc viena apļa turnīrā ieņemtajām vietām tika noskaidrotas ieņemtās vietas un medaļu ieguvēji ziemas olimpiskajās spēlēs. Pirmo divu vietu ieguvējiem – Kanādai un Čehoslovākijai – bija vienāds punktu skaits (15 punkti, septiņas uzvaras, viens neizšķirts, neviena zaudējuma), tādēļ vietu sadalījums tika noteikts pēc vārtu attiecības (goal average), ko aprēķināja, dalot iegūto vārtu un zaudēto vārtu daudzumu.

Zelta medaļas ieguva Kanāda, kuru togad pārstāvēja RCAF Flyers (Royal Canadian Air Force Flyers, Otava). Kanādas izlases vārtu attiecība bija 13,8 (69 gūti vārti, pieci zaudēti vārti). Sudraba medaļas ieguva Čehoslovākija ar vārtu attiecību 4,444 (80 gūti vārti, 18 zaudēti vārti), bronzas medaļas – Šveice.

Kalnu slēpošana

Pirmo reizi ziemas olimpiskajās spēlēs kalnu slēpošanā bija tik liels disciplīnu skaits. Kopā kalnu slēpošanā tika izcīnīti seši medaļu komplekti – pa trijiem sievietēm un vīriešiem nobraucienā, slalomā un kombinācijā, kas ir nobrauciena un slaloma apvienojums. Atsevišķajā nobrauciena disciplīnā vīriešiem tika pasniegtas pa vienai zelta un sudraba medaļai, kā arī divas bronzas medaļas diviem sportistiem, kuri uzrādīja vienādu rezultātu un ieņēma dalītu 3.–4. vietu. Sacensības kalnu slēpošanā sievietēm un vīriešiem norisinājās uz Picnēra kalna ierīkotās trasēs Sanktmoricas apkaimē 2. februārī un no 4. līdz 5. februārim.

Lielisku sniegumu kalnu slēpošanā sieviešu konkurencē uzrādīja Austrijas sportiste Trūde Beizere (Trude Beiser; vēlāk Beizere-Johuma, Beiser-Jochum) un ASV atlēte Grečena Freizere (Gretschen Fraser; iepriekš Kjunigka, Kunigk). T. Beizere ieguva zelta medaļu kombinācijā un sudraba medaļu nobraucienā, bet G. Freizere izcīnīja zelta medaļu slalomā un sudraba medaļu kombinācijā sievietēm. Zelta medaļu nobraucienā sievietēm ieguva Šveices sportiste Hedija Šlunegere (Hedy Schlunegger; vēlāk Kaufmane-Šlunegere, Kaufmann-Schlunegger). Sudraba medaļu slalomā sievietēm ieguva Šveices sportiste Antuanete Meiere (Antoinette Meyer; vēlāk Molitore, Molitor). Austrijas sportiste Ērika Māringere (Erika Mahringer) ieguva divas bronzas medaļas – kombinācijā un slalomā sievietēm. Austrijas atlēte Rezija Hammerere (Resi Hammerer; pilnā vārdā Terēze Hammerere, Therese Hammerer) izcīnīja bronzas medaļu nobraucienā sievietēm.

Izcilu sniegumu kalnu slēpošanā vīriešu konkurencē nodemonstrēja Francijas sportists Anrī Oreijē (Henri Oreiller), kurš izcīnīja zelta medaļas divās no trijām disciplīnām – kombinācijā un nobraucienā –, bet slalomā ieguva bronzas medaļu. Zelta medaļu slalomā vīriešiem ieguva Šveices sportists Edijs Reinalters (Edi Reinalter). Sudraba medaļu slalomā un bronzas medaļu kombinācijā vīriešiem ieguva Francijas atlēts Džems Kutē (James Couttet). Sudraba medaļu nobraucienā vīriešiem izcīnīja Austrijas sportists Francs Gabls (Franz Gabl). Sudraba medaļu kombinācijā vīriešiem izcīnīja Šveices sportists Karls Molitors (Karl Molitor), kurš bija arī viens no diviem bronzas medaļas ieguvējiem nobraucienā vīriešiem. Otrs bronzas medaļas ieguvējs nobraucienā vīriešiem bija cits Šveices atlēts – Rolfs Olingers (Rolf Olinger).

Skeletons

Pēc 20 gadu pārtraukuma olimpisko spēļu oficiālajā programmā bija atkal iekļauts skeletons. Šajā sporta veidā olimpiskās medaļas iepriekš tika izcīnītas 1928. gadā turpat Sanktmoricā. Piektajās ziemas olimpiskajās spēlēs skeletona sacensības norisinājās 03.–04.02.1948. skeletona trasē Cresta Run, kur olimpiskās skeletona sacensības notika arī pirms 20 gadiem. Sešu braucienu kopvērtējumā zelta medaļu izcīnīja Itālijas sportists Nino Bibia (Nino Bibbia), kurš šajās olimpiskajās spēlēs startēja arī bobslejā divniekos un četriniekos. Sudraba medaļu ieguva ASV sportists Džons Hītons (John Heaton), bronzas – Džons Kramonds (John Gordon Crammond) no Lielbritānijas. Dž. Hītonam tā bija jau trešā olimpiskā medaļa; 1928. gadā Sanktmoricā viņš izcīnīja sudraba medaļu skeletonā, bet 1932. gadā Leikplesidā ‒ bronzas medaļu bobslejā divniekiem. Pēc piektajām ziemas olimpiskajām spēlēm skeletons atkal tika izņemts no ziemas olimpisko spēļu oficiālās programmas un tajā atgriezās tikai 2002. gadā.

Tramplīnlēkšana

Tramplīnlēkšanas sacensības norisinājās 07.02.1948. uz Sanktmoricas Olimpiskā tramplīna (Olympiaschanze). Visas trīs godalgas tramplīnlēkšanā divu lēcienu kopvērtējumā izcīnīja Norvēģijas sportisti. Zelta medaļu ieguva Peters Hugsteds (Petter Hugsted). Par olimpisko vicečempionu – sudraba medaļas ieguvēju – kļuva Birgers Rūds (Birger Ruud), iepriekš divkārtējs olimpiskais čempions tramplīnlēkšanā (zelta medaļas ziemas olimpiskajās spēlēs Leikplesidā 1932. gadā un Garmišā-Partenkirhenē 1936. gadā). Bronzas medaļu tramplīnlēkšanā ieguva Turlaifs Šelderups (Thorleif Schjelderup).

Ziemeļu divcīņa

Ziemeļu divcīņā (arī ziemeļu kombinācija) sacensības norisinājās 31.01.1948. Sanktmoricā ierīkotā distanču slēpošanas trasē un 01.02.1948. uz Sanktmoricas Olimpiskā tramplīna. Ziemeļu divcīņā zelta medaļu izcīnīja Somijas sportists Heiki Hasu (Heikki Hasu), kuram tā bija pirmā olimpiskā medaļa. H. Hasu bija labākais starp ziemeļu divcīņas dalībniekiem 18 km slēpojumā, bet ziemeļu divcīņas tramplīnlēkšanā trijos lēcienos kopvērtējumā ieņēma dalītu 8.–9. vietu. Ziemeļu divcīņā sudraba medaļu izcīnīja Somijas sportists Marti Eliass Huhtala (Martti Elias Huhtala), bet bronzas godalgu – Zviedrijas atlēts Svens Izraelsons (Sven Israelsson), kurš no ziemeļu divcīņas dalībniekiem bija labākais tramplīnlēkšanas triju lēcienu kopvērtējumā.

Medaļu kopvērtējums

Valstu kopvērtējumā visvairāk medaļu ieguva trīs valstis (katra pa 10): Norvēģija un Zviedrija katra pa četrām zelta, trijām sudraba un trijām bronzas medaļām, Šveice – trīs zelta, četras sudraba un trīs bronzas. Deviņas medaļas izcīnīja ASV (trīs zelta, četras sudraba, divas bronzas), astoņas – Austrija (vienu zelta, trīs sudraba, četras bronzas).

Multivide

Sanktmoricas 1948. gada ziemas olimpisko spēļu oficiālais plakāts.

Sanktmoricas 1948. gada ziemas olimpisko spēļu oficiālais plakāts.

Avots: Starptautiskā Olimpiskā komiteja (International Olympic Committee).

Sanktmoricas 1948. gada ziemas olimpisko spēļu oficiālais plakāts.

Avots: Starptautiskā Olimpiskā komiteja (International Olympic Committee).

Izmantošanas tiesības
Skatīt oriģinālu

Saistītie šķirkļi

  • ziemas olimpiskās spēles 1924. gadā Šamonī
  • ziemas olimpiskās spēles 1928. gadā Sanktmoricā
  • ziemas olimpiskās spēles 1932. gadā Leikplesidā
  • ziemas olimpiskās spēles 1936. gadā Garmišā-Partenkirhenē
  • ziemas olimpiskās spēles 1952. gadā Oslo
  • ziemas olimpisko spēļu saraksts
  • ziemas olimpiskās spēles 1956. gadā Kortīnā d’Ampeco

Autora ieteiktie papildu resursi

Tīmekļa vietnes

  • Rapport Général sur les Ves Jeux Olimpiques d'hiver St. Moritz 1948, International Olympic Committee
  • Rapport Général sur les Ves Jeux Olimpiques d'hiver St. Moritz 1948, LA84 Foundation – Digital Library Collections
  • St Moritz 1948. International Olympic Committee
  • ‘St Moritz and London 1948 Official Film’, International Olympic Committee
  • ‘The Full St. Moritz 1948 Official Olympic Film’, YouTube

Ieteicamā literatūra

  • [b.a.], Rapport Général sur les Ves Jeux Olimpiques d'hiver St. Moritz 1948, Lausanne, Comité olympique Suisse secrétariat général, [b.g.].
  • Gerlach, L.R., The Winter Olympics: From Chamonix to Salt Lake, Salt Lake City, University of Utah Press, 2004.
  • Wallechinsky, D. and J. Loucky, The complete book of the Winter Olympics, Hertford, NC, Crossroad Press, 2014.

Andris Zeļenkovs "Ziemas olimpiskās spēles 1948. gadā Sanktmoricā". Nacionālā enciklopēdija. (skatīts 25.09.2023)

Kopīgot


Kopīgot sociālajos tīklos


URL

Šobrīd enciklopēdijā ir 4033 šķirkļi,
un darbs turpinās.
  • Par enciklopēdiju
  • Padome
  • Nozaru redakcijas kolēģija
  • Ilustrāciju redakcijas kolēģija
  • Redakcija
  • Sadarbības partneri
  • Atbalstītāji
  • Sazināties ar redakciju

© Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2023. © Tilde, izstrāde, 2023. © Orians Anvari, dizains, 2023. Autortiesības, datu aizsardzība un izmantošana