Pirmā sacensību disciplīna ir tramplīnlēkšana, kurā sportists veic vienu lēcienu. Pēc tam sportists startē distanču slēpošanā brīvajā stilā pēc Gundersena metodes (Gunder-metoden).
Lēkšanu ar slēpēm no tramplīna vērtē punktos. Kopējo punktu skaitu veido vairākas pozīcijas: attāluma punkti, stila punkti un vēja un starta platformas kompensācija. Kopējā lēciena punktu summa veidojas, saskaitot visas šīs pozīcijas.
Lai noteiktu starta laika starpību starp sportistiem pēc Gundersena metodes, tiek aprēķināti punkti vai laika atšķirības starp konkurentiem pēc tramplīnlēkšans sacensību rezultātiem. Šis aprēķins ir balstīts uz ziemeļu divcīņas tabulu. Kalkulācijas tabulu izstrāde ir nacionālās slēpošanas federācijas atbildība.
Gundersena metode ir ziemeļu divcīņas metode, kuru izgudroja un ieviesa norvēģu divcīņnieks Gunders Gundersens (Gunder Gundersen), pirmo reizi tā tika izmantota 20. gs. 80. gados (pasaules kausa posmos no 1983./1984. gada sezonas).
Laika vai punktu vērtība ir matemātiski noapaļota atkarībā no sacensību formāta. Atkarībā no distances garuma tiek izmantoti šādi parametri:
- 5 km distance: 1 min. = 15 punkti;
- 10 km distance: 1 min. = 15 punkti;
- 15 km distance: 1 min. = 15 punkti;
- 2 x 7,5 km distance: 1 min. = 30 punkti;
- 4 x 5 km distance: 1 min. = 45 punkti.
Tramplīns sastāv no ieskrējiena, starta platformas, atlēciena galda, piezemēšanās kalna, K punkta, tramplīna jaudas (hill size, HS), tiesnešu līnijas un izskrējiena.
Balstoties Starptautiskās Slēpošanas un snovborda federācijas (Fédération internationale de ski et de snowboard, FIS) noteikumos, tramplīnu un nolēciena kalna konstrukcijas standarti ir šādi:
Klasifikācija | Tramplīna jauda (attālums HS) | Attālums līdz K punktam |
Mazais tramplīns | līdz 49 m | līdz 44 m |
Vidējais tramplīns | 50–84 m | 45–74 m |
Normālais tramplīns | 85–109 m | 75–99 m |
Lielais tramplīns | 110 un vairāk m | 100 un vairāk m |
Lidošanas tramplīns | 185 un vairāk m | 179 un vairāk m |