Ādolfs Grasis bija viens no Latvijas vīriešu basketbola pamatlicējiem – pirmās basketbola komandas Latvijā – “Melnā roka” ‒ dibinātājs 1921. gadā. Latvijas valstsvienības spēlētājs pirmajās starpvalstu basketbola sacensībās Eiropā 1924. gadā ar Igaunijas vīriešu komandu. Basketbola spēles tehnisko rādītāju pierakstu pamatlicējs Eiropā.

Ā. Grasis 1939. gadā absolvējis Latvijas Universitātes Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultāti un 1948. gadā – Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūtu (LVFKI). 1956. gadā Ļeņingradā aizstāvējis disertāciju par basketbolistu taktiskās sagatavošanas metodiku un ieguvis pedagoģijas zinātņu kandidāta grādu.

Ā. Grasis ar panākumiem nodarbojās arī ar boksu un volejbolu. 1923. gadā izcīnīja Latvijas čempiona nosaukumu boksā, bet 1926. gadā – Latvijas meistara nosaukumu volejbolā. Par Latvijas čempionu basketbolā Ā. Grasis kļuva 1925. gadā Jaunekļu kristīgās savienības (JKS) komandas sastāvā. Jau 1928. gadā pārtrauca aktīvās sporta gaitas un pievērsās pedagoģiskajam darbam ‒ 1928.‒1936. gadā strādāja par fiziskās audzināšanas instruktoru Latvijas Universitātē. Paralēli tam trenējis “Universitātes Sporta” vīriešu basketbola komandu, kura trīs reizes (1934‒1936) izcīnīja Latvijas čempiona titulu. Ā. Grasis bija Latvijas valstsvienības treneris 1937. gadā, kad 2. Eiropas basketbola čempionāts notika Rīgā. Komanda nospēlēja neveiksmīgi – izcīnīta 6. vieta.

1945. gadā vadīja Rīgas Pionieru pils fiziskās audzināšanas nodaļu, bet kopš 01.1946. vadīja Sporta spēļu katedru LVFKI, kur strādāja līdz pat mūža beigām. Ā. Grasis sarakstījis vairāk nekā desmit dažādu grāmatu, t. sk. pirmo mācību grāmatu basketbolā latviešu valodā.

Svarīgākā problēma, kuru Ā. Grasis risināja, bija jaunu metožu un līdzekļu meklējumi basketbola treneru darba kvalitātes pilnveidei. 20. gs. 60. gadu sākumā Ā. Grasis izveidoja savu basketbola spēles tehnisko pierakstu sistēmu, kas tajā laikā Eiropā vispār neeksistēja. Precīzas spēlētāju darbības uzskaites principi strauji izplatījās, un līdz ar elektronikas attīstību mūsdienās šis tā laika atklājums ir katras spēles neatņemama sastāvdaļa, dodot ievērojamu atbalstu spēlētāju meistarības un spēles skatāmības attīstībai.

Ā. Graša ieguldījums basketbola speciālistu un sabiedrības fiziskās izglītības pilnveidē tika novērtēts tikai sporta nozares ietvaros ‒ 1951. gadā viņam piešķirts tautas izglītības teicamnieka un 1958. gadā – fiziskās kultūras teicamnieka nosaukumus, jo viņa bezpartejiskais statuss bija šķērslis valdības apbalvojumiem.