AizvērtIzvēlne
Sākums
Atjaunots 2025. gada 19. februārī
Andris Zeļenka

Marija Švēde

(pilnā vārdā Marija Sofija Anna Švēde; no 1934. gada – Grapmane; no 20. gs. 60. gadiem – Jurģe; 27.12.1910. Ventspilī–09.04.1990. Rīgā. Apbedīta Rīgas I Meža kapos)
latviešu sportiste, fiziskās audzināšanas pedagoģe

Saistītie šķirkļi

  • basketbols Latvijā
  • Latvijas sieviešu basketbola valstsvienība
  • teniss Latvijā
  • volejbols Latvijā

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Izcelsme, izglītība, profesionālā darbība
  • 3.
    Sportistes gaitas
  • 4.
    Izsūtījums, atgriešanās
  • Saistītie šķirkļi
  • Tīmekļa vietnes
  • Ieteicamā literatūra
  • Kopīgot
  • Izveidot atsauci
  • Drukāt

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Izcelsme, izglītība, profesionālā darbība
  • 3.
    Sportistes gaitas
  • 4.
    Izsūtījums, atgriešanās
Kopsavilkums

Marija Švēde bija daudzpusīga latviešu sportiste, sporta biedrību LSB (Latvijas Sporta biedrība) un “Universitātes sports” pārstāve; viena no 20. gs. 30. gadu labākajām latviešu basketbolistēm un volejbolistēm, Latvijas pirmās sieviešu basketbola izlases dalībniece, Latvijas meistare jeb čempione basketbolā, volejbolā, galda tenisā un tenisā.

Izcelsme, izglītība, profesionālā darbība

Dzimusi banku darbinieka, vēlākā Latvijas ārlietu dienesta darbinieka Edgara Švēdes un Katrīnas Švēdes (dzimusi Dālštrēma) ģimenē. Pabeidza Rīgas pilsētas 2. vidusskolu. Studēja fizisko audzināšanu Špandavas sporta augstskolā (Sporthochschule Spandau) Berlīnē; studiju kursu absolvēja 1932. gadā. Pēc atgriešanās no Berlīnes strādāja par vingrošanas pasniedzēju Latvijas Universitātē un sporta biedrībā “Universitātes sports” (1932–1940). 1938. gadā absolvēja Latvijas Tautas universitātes Fiziskās audzināšanas institūtu Rīgā specialitātē – fiziskās audzināšanas skolotāji pamata, vidus un speciālās skolās un sabiedriskajās organizācijās. Strādāja par fiziskās audzināšanas skolotāju Rīgā un Smiltenē. Padomju okupācijas laikā, no 1940. gada jūnija līdz izsūtīšanai 1941. gada jūnijā, strādāja par vecāko fizkultūras pasniedzēju Latvijas Valsts universitātes (līdz 24.09.1940. – Latvijas Universitāte) Fiziskās audzināšanas katedrā.

Sportistes gaitas

Jau mācoties vidusskolā, iestājās sporta biedrībā LSB, kur pievērsās volejbolam un basketbolam. LSB komandu sastāvā piedalījās pirmajos sieviešu volejbola un basketbola turnīros Latvijā. 1932. gadā pārgāja uz sporta biedrību “Universitātes sports” un turpmāk pārstāvēja šīs biedrības komandas.

Vairākkārt kļuva par Latvijas volejbola čempioni – sākumā LSB vienības sastāvā (1930, 1931), vēlāk arī kopā ar “Universitātes sporta” komandu. LSB basketbola komandas sastāvā uzvarēja vairākos sieviešu basketbola turnīros Latvijā. Vēlāk “Universitātes sporta” vienības sastāvā piecus gadus pēc kārtas kļuva par Latvijas basketbola čempioni (1934.–1938. gadā; Latvijas sieviešu basketbola meistarsacīkstes 1939. gadā nenotika). “Universitātes sporta” sieviešu basketbola komandas sastāvā piedalījās arī starptautiskās spēlēs Latvijā un ārvalstīs; 08.1939. kopā ar komandu izcīnīja 1. vietu starptautiskajā turnīrā Ričone pilsētā, Itālijā.

Latvijas studenšu basketbola izlases sastāvā piedalījās divos akadēmisko meistarsacīkšu sieviešu basketbola turnīros – 08.1935. Budapeštā, Ungārijā, (2. vieta triju valstu konkurencē) un 09.1937. Parīzē, Francijā, (2. vieta divu valstu konkurencē). Līdztekus abās šajās akadēmiskajās meistarsacīkstēs M. Švēde bija Latvijas studenšu vingrošanas komandas trenere; Latvijas vingrotājas komandu konkurencē 1935. gadā izcīnīja 2. vietu, bet 1937. gadā – 1. vietu.

M. Švēde bija Latvijas sieviešu basketbola izlases sastāvā tās pirmajā oficiālajā spēlē – 28.05.1938. Rīgā (pret Lietuvas izlasi; zaudējums ar rezultātu 5:14). Novērtēta kā viena no labākajām 20. gs. 30. gadu Latvijas basketbolistēm.

Līdztekus nodarbojās ar tenisu un galda tenisu. 1934. gadā kļuva par Latvijas galda tenisa čempioni sieviešu konkurencē un Latvijas galda tenisa izlases sastāvā piedalījās valstu sacīkstēs pret Lietuvu. Ar panākumiem startēja galda tenisa sacensībās dubultspēlēs (pāru konkurencē).

No 20. gs. 30. gadu beigām vairāk pievērsās tenisam – startēja individuālā konkurencē un dubultspēlēs – sieviešu un jaukto pāru konkurencē. Dubultspēlēs jauktiem pāriem mēdza startēt kopā ar vīru – Latvijas tenisa čempionu Augustu Grapmani. 1938. gadā kopā ar Mariju Zēbergu kļuva par Latvijas tenisa čempionēm sieviešu pāru konkurencē. Turpināja piedalīties tenisa sacensībās arī pēc tam, kad 1940. gadā Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) okupēja Latviju.

Izsūtījums, atgriešanās

Padomju okupācijas laikā 14.06.1941. PSRS varas iestāžu deportēta uz Krieviju, izsūtījumā atradās Tomskas apgabalā. Atbrīvota 26.05.1956., Latvijā atgriezās 1957. gadā. Rīgā strādāja tekstilizstrādājumu fabrikā “Lenta” par fiziskās kultūras metodiķi (formāli – fabrikas atslēdzniece).

Saistītie šķirkļi

  • basketbols Latvijā
  • Latvijas sieviešu basketbola valstsvienība
  • teniss Latvijā
  • volejbols Latvijā

Autora ieteiktie papildu resursi

Tīmekļa vietnes

  • ‘Latvijas komandas – leģendas, kausi, tituli’, Latvijas Basketbola savienības vietne "Basket.lv"

Ieteicamā literatūra

  • [b.a.], ‘[Mūsu spējīgākie sporta reprezentanti:] Marijas Grapmane – izcila basketboliste, tenisiste un sporta pedagoģe’, Fiziskā kultūra un sports, 03.1939., 111.‒112. lpp.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • [b.a.], ‘Atvadu rindas’, Sports, 11.04.1990., 4. lpp.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Brežģis, J., ‘Sestdienas viesis Nr. 85: Marija Švēde-Grapmane-Jurģe’, Sports, 10.12.1988., 2. lpp.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Čika, V. un Gubiņš, G., Latvijas sporta vēsture 1918‒1944, Vašingtona, Amerikas latviešu apvienības Fiziskās audzināšanas un sporta birojs, 1970.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Keisels, G., Latvijas basketbola valstsvienības: 90 spēles 90 gados, Rīga, Jumava, 2013.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Keisels, G. (sast.), Latvijas basketbola vēsture, Rīga, Jumava, 1998.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Pētersons, T., ‘Pirms 70 gadiem zīdaiņi Golgātas ceļā’, Latvija Amerikā, 11.06.2011., 5. lpp.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Sports un “Likteņdārzs” Latvijas nākotnei: izdevums veltīts mūsu tautas likteņa biedriem – represijās cietušajiem, bojā gājušajiem sportistiem un sporta darbiniekiem, [Rīga], [Latvijas Sporta veterānu-senioru savienība], [2018].
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Zeļenkovs, A., ‘Latvijas izlases pirmā spēle’, Sports, 06.2019., 26.‒27. lpp.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā

Andris Zeļenka "Marija Švēde". Nacionālā enciklopēdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/252287-Marija-%C5%A0v%C4%93de (skatīts 26.09.2025)

Kopīgot


Kopīgot sociālajos tīklos


URL

https://enciklopedija.lv/skirklis/252287-Marija-%C5%A0v%C4%93de

Šobrīd enciklopēdijā ir 0 šķirkļi,
un darbs turpinās.
  • Par enciklopēdiju
  • Padome
  • Nozaru redakcijas kolēģija
  • Ilustrāciju redakcijas kolēģija
  • Redakcija
  • Sadarbības partneri
  • Atbalstītāji
  • Sazināties ar redakciju

© Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2025. © Tilde, izstrāde, 2025. © Orians Anvari, dizains, 2025. Autortiesības, datu aizsardzība un izmantošana