Piedzīvojumu virknējumi par Kriksi, kas izstāstīti četrās grāmatās, pieder pie bērnu literatūras paliekošām vērtībām, arī raugoties paša rakstnieka daiļrades kontekstā. Kā vērtība tiek saskatīta autora spējā brīnumainus notikumus izstāstīt vienkāršā, bērnam tuvā valodā. Bērns, dzīvodams līdzi šiem varoņiem, īpaši Kriksim, arī vēlas būt tāds pats – drosmīgs, uzticams, zinātkārs, taisnīgs utt. Autors, ar Kriksi kopā lasītāju vedot pa mežu un māju, it kā nemanot noturēja tādu kā mazu dabaszinību pusstundu, savukārt 3. daļā izstāstīja arī dramatiskos Otrā pasaules kara notikumus, bēgļu gaitas un trimdas līkločus. Kaut pamanāms, ka J. Širmanis bija skolotājs, tomēr viņš prata neuzkrītoši parādīt vērtības – draudzību, izpalīdzību, zināt un izzinātkāri, kas raksturīgas jaunākā vecuma bērniem; viņš labi pazina savu lasītāju un zināja, kas to varētu saistīt, ievijot arī kādu audzinošu atziņu vai pamācību. Vērtīgākās rakstnieka paustās atziņas: “Draugus es nekad neaizmirstu. Es taču esmu suns!”; "Necel karu, kur var iztikt ar mieru"; "Ja darīsi aplam, savu tiesu saņemsi"; "Kas darāms, to daru bez paredzēšanas"; "Vai vēlāk būs pankūkas vai pātaga, to dabūs redzēt bez gaidīšanas"; "Jums jāiet pilnīgi taisni. Ja kāds sāk mest līkumus, tad ceļš vairs nav ne īss, ne taisns!"; "Baumas nav redzamas, tās var tikai dzirdēt".
Grāmatas par Kriksi noderēja kā papildlasāmviela latviešu trimdas skolās visā pasaulē, tās pieredzēja atkārtotus izdevumus, ar tām uzauga vairākas latviešu trimdas paaudzes.
J. Širmanis radošā mūža garumā palika uzticīgs savam lasītājam – bērnam – un ar savām grāmatām ierakstīja paliekošas lappuses latviešu bērnu rakstniecības devumā. Aizsācis aizraujošos stāstus par Kriksi, viņa piedzīvojumiem, draugiem putnu, mājdzīvnieku, meža zvēru pasaulē, rakstnieks šo dzīvās dabas tematiku turpināja arī citos darbos un grāmatās, kur darbība norisinājās mežā, pazemē, uzmanības lokā nonāca rūķi, Ziemassvētku vecītis, ziemeļbriedis un citi.