M. Kovaļevska 20. gs. 30. gadu beigās un 40. gadu sākumā bija Latvijā populāra bērnu grāmatu ilustratore, kas savu radošo darbību pēc Otrā pasaules kara turpināja Vācijā un ASV. Trāpīga raksturotāja, īpaši iejūtoties bērnu uztverē (starp viņas tēliem izbrīnītas meitenes, apmulsuši ganiņi, darbīgi bērneļi, koši tērptas čigānietes, cilvēciskoti dzīvnieki, dārzeņi, ziedi). Spilgtās raksturotājas spējas izpaužas arī noslīpētā valodā Zemgales romānu diloģijā “Posta puķe” (1962) un “Gauru gaiļi” (1963) ar autobiogrāfiskiem elementiem (meitenes Marijas aumaļaini kaislīgās dzīves alkas), ko ilustrējusi ar izteiksmīgiem sēpijas portretiem. 

M. Kovaļevska mācījusies Jelgavas 2. valsts ģimnāzijā, Kārļa Miesnieka un Jēkaba Bīnes mākslas studijās. Latvijas Mākslas akadēmijā iestājās 1929. gadā, tās figurālo meistardarbnīcu pabeidza 1940. gadā.

Pirmās M. Kovaļevskas personālizstādes notika Rīgā (1937, 1942), Lībekā (1948). Pēc kara ap 20 izstāžu notika ASV, vairākas izstādes bijušas Austrālijā; arī Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejā (Rīgā) un mākslas galerijā “Laipa” Valmierā (abas 1993). Vairākas M. Kovaļevskas ilustrētās bērnu grāmatas atkārtoti izdevis apgāds “Zvaigzne ABC” (2012, 2015).

M. Kovaļevska ilustrējusi ap 30 dažādu autoru grāmatu, kā arī savas grāmatas. Nereti bērnu grāmatām vispirms tapa zīmējumi, ko papildināja rakstnieku teksts. Daudzās ASV latviešu ģimenēs un svētdienas skolās atradās viņas darbi, bet padomju okupētajā Latvijā māksliniece bija gandrīz aizmirsta.

M. Kovaļevska veidojusi zīmējumus gan Latvijā žurnālos “Atpūta” un “Darba Sieviete”, gan trimdā žurnālos “Tilts” un “Latvju Sieviete”. Karikatūras vācu okupācijas laikā – laikrakstā “Līdums” un žurnālā “Junda”.

1944. gadā viņa devās bēgļu gaitās uz Vāciju, kur pēc kara dzīvoja DP (angļu displaced persons) jeb tā saucamajās “dīpīšu” nometnēs. No 1951. gada, izņemot īsu laiku Spānijā, dzīvoja ASV – līdz 1958. gadam Takomā, no 1959. gada Vašingtonā.

Ilustrācijas: Rūtas Skujiņas darbam “Mārīte” (1938), Erika Ādamsona grāmatai “Čigānmeitēns Ringla” (1939), latviešu tautasdziesmu izlasei “Kas kaitēja man dzīvot” (1941), Ilonas Leimanes darbam “Laimes zemē” (1941), Biminitas Grundes darbam “Saules un sala grāmatai” (1965), Annas Brigaderes lugai “Sprīdītis” (1995. gads, 20. gs. 30. gadu sākuma zīmējumi), romānu diloģijai “Posta puķe” (pirmpublicējums turpinājumos Kanādas laikrakstā “Latvija Amerikā” (1952), grāmatā ASV (1962), atkārtots izdevums Latvijā (1992)) un “Gauru gaiļi” (pirmpublicējums turpinājumos ar nosaukumu “Zālamana dziesma” Kanādas laikrakstā “Latvija Amerikā” (1955), grāmatā ASV (1963), atkārtots izdevums Latvijā (1993)), dienasgrāmatai “Deviņpadsmit” (1973).

M. Kovaļevskas darbi atrodas Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Dinas un Jāņa Zuzānu kolekcijā, citās privātās kolekcijās Latvijā un ASV.

Pēc Otrā pasaules kara saglabāja un attīstīja māksliniecisko rokrakstu. Viņas darbiem ir nozīmīga vieta trimdas latviešu mākslā un literatūrā. Latvijas kultūrvēsturē nozīmīgas ir M. Kovaļevskas bēgļu gaitās saglabāto dienasgrāmatu publikācijas, kuru nosaukumi atbilst viņas tā brīža dzīves gadam, īpaši “Deviņpadsmit”, kurā portretēti Latvijas Mākslas akadēmijas studenti (Kārlis Padegs, Anna Dārziņa, Oskars Norītis, Eduards Kalniņš, Arturs Jūrasters, Jānis Jablovskis, Voldemārs Jākobsons, Arturs Lapiņš u. c.) un mācībspēki. 20. gs. 50. un 80. gados ar akvareļa un temperas krāsām darināja bērnu grāmatu ilustrāciju tēliem līdzīgas gleznas un zīmējumus. Nav īstenota mākslinieces iecere par dienasgrāmatu turpinājuma (06.11.1930.–14.05.1934.) izdošanu.

Žurnāla “Jaunā Gaita” dibinātā Jāņa Jaunsudrabiņa prozas fonda balva par romānu “Posta puķe” (1965), ģenerāļa Kārļa Goppera fonda balva par dienasgrāmatas publicējumu grāmatā “Astoņpadsmit” (1967).