Viens no ievērojamākiem mūzikas un tekstu autoriem populārās mūzikas vēsturē, daudzu Lielajai amerikāņu dziesmu grāmatai (Great American Songbook) piederīgu skaņdarbu autors. Intensīvākais radošā uzplaukuma laiks bija 20. gs. 30. un 40. gados, kad sacerēja dziesmas daudziem panākumus guvušiem mūzikliem, t. sk. “Jautrā šķiršanās” (Gay Divorce), “Viss notiek” (Anything Goes) un “Skūpsti mani, Keit” (Kiss Me, Kate). K. Portera skaņdarbus izpildījuši dažādu paaudžu un žanru mūziķi, t. sk. Lūiss Ārmstrongs (Louis Armstrong), Ella Ficdžeralda (Ella Fitzgerald), Frenks Sinatra (Frank Sinatra), Braiens Ferijs (Bryan Ferry), Robijs Viljamss (Robbie Williams) un Lēdija Gaga (Lady Gaga).

Nākamais komponists piedzima un uzauga pārtikušā ģimenē, un viņa māte Keita Portere (Kate Porter) jau agri pamanīja dēla muzikālās dotības. Ar viņas atbalstu zēns bērnībā apguva klavieru un vijoles spēles pamatus un 10 gadu vecumā sāka sacerēt mūziku. Savukārt  ģimenes ietekmīgākais pārstāvis – mātes tēvs, viens no bagātākajiem uzņēmējiem Indianas pavalstī, Džeimss Omārs Kouls (James Omar Cole) – šo aizraušanos vērtēja skeptiski un uzstāja, ka mazdēlam jākļūst par advokātu. Tādēļ pēc prestižās Vusteras Akadēmijas (Worcester Academy) un Jeilas koledžas (Yale College) absolvēšanas K. Porters iestājās Hārvarda Universitātes Juridiskajā skolā (Harvard Law School); vēlāk, vectēvam nezinot, jurisprudences studijas nomainīja pret mūzikas apguvi Hārvarda Universitātes Mākslu un zinātņu skolā (Harvard School of Arts and Sciences). 1916. gadā Brodvejā tika uzvests viņa pirmais mūzikls “Vispirms iepazīsti Ameriku” (See America First), kas izrādījās neveiksmīgs un piedzīvoja tikai 15 izrādes.

1917. gadā K. Porters pārcēlās uz Franciju. Vairākos avotos minēts, ka Pirmā pasaules kara beigās viņš dienējis Franču Ārzemnieku leģionā (Légion étrangère), savukārt citviet tas apšaubīts, jo zināms, ka šajā periodā K. Porters daudzus biogrāfijas faktus izdomāja, lai saglabātu vectēva labvēlību un finansiālo atbalstu. Pēc kara viņš baudīja greznu un sociāli aktīvu dzīvesveidu Parīzē, iekļaujoties turienes mākslas un t. s. augstākās sabiedrības bohēmas aprindās. 1919. gadā K. Porters Parīzē salaulājās ar bagātu amerikānieti – Lindu Lī Tomasu (Linda Lee Thomas); lai gan komponists bija homoseksuāls, laulība izrādījās ļoti noturīga un ilga vairāk nekā 30 gadus.

1923. gadā Francijā un ASV labu novērtējumu guva K. Portera īsais balets “Normas robežās” (Within the Quota), bet galvenos jaunrades plānus autors saistīja ar Brodvejas muzikālo teātru vidi, kas šajā laikā bija amerikāņu populārās mūzikas norišu epicentrs. Tā kā Brodvejas producentu interese par viņa sacerējumiem ilgstoši bija minimāla, K. Porters jau apsvēra radošās darbības izbeigšanu, taču 1928. gadā pēc ievērojamā dziesmu autora Ērvinga Berlina (Irving Berlin) ieteikuma viņam tika pasūtītas dažas dziesmas muzikālās komēdijas izrādei “Parīze” (Paris). K. Porters šim iestudējumam sarakstīja piecus skaņdarbus, t. sk. Let’s Do It (Let’s Fall In Love), kas kļuva par viņa pirmo lielo hitu, un arī 21. gs. ir plaši pazīstams populārās mūzikas standarts. Pirmajā Brodvejas iestudējumā to dziedāja galvenās lomas atveidotāja Airīna Bordoni (Irène Bordoni), bet vēlāk interpretējuši arī L. Ārmstrongs ar E. Ficdžeraldu, F. Sinatra, Daiena Rosa (Diana Ross) un citi pazīstami izpildītāji.

Pēc pirmās atzinības Brodvejā komponists no Parīzes atgriezās Ņujorkā, kur nodevās ļoti ražīgai un panākumiem bagātai radošajai darbībai. Reaģējot uz amerikāņu publikas interesi par Franciju un francisko, 1929. gadā tika iestudēta vēl viena komēdija, kuras darbība risinājās Parīzē – “Piecdesmit miljoni francūžu” (Fifty Million Frenchmen). K. Porters bija visu tajā dzirdamo dziesmu autors, un populārās mūzikas kanonā no šīs izrādes palikušas dziesmas You’ve Got That Thing un You Do Something to Me.

Kaut arī izklaides industriju šajā laikā satricināja pasaules ekonomiskā krīze jeb t. s. Lielā depresija, 20. gs. 30. gados regulāri tika iestudēti jauni K. Portera mūzikli, kas viņam ļāva kļūt par pašu pieprasītāko autoru Brodvejā. Viņa sacerējumi bieži skanēja radio, tos izpildīja daudzas popmūzikas un džeza slavenības.

Lielās depresijas un sausā likuma laika ASV norisēs sakņotā mūzikla “Ņujorkieši” (The New Yorkers, 1930) ievērojamākais hits bija turpmāk bieži interpretēta (Billija Holideja, Billie Holiday; Mailzs Deiviss, Miles Davis; Boney M.; Sīls, Seal u. c.) balāde Love for Sale, kas stāsta par kādas prostitūtas likteni. Savukārt 1932. gadā pirmizrādītajā mūziklā “Jautrā šķiršanās” galvenās lomas atveidotāja Freda Astēra (Fred Astaire) dziedājumā pirmoreiz izskanēja viena no vēlāk vispopulārākajām K. Portera dziesmām Night and Day (izpildījuši arī Bings Krosbijs, Bing Crosby; Ringo Stārs, Ringo Starr; Villijs Nelsons, Willie Nelson; U2 u. c.); 1934. gadā uzņemtās mūzikla kinoekranizācijas (režisors Marks Sendričs, Mark Sandrich) nosaukums ir “Jautrā šķirtene” (Gay Divorcee).

Viens no ilglaicīgi iecienītākajiem K. Portera mūzikliem ir romantiska situāciju komēdija “Viss notiek” ar populārās mūzikas klasikai piederīgām dziesmām Anything Goes; I Get a Kick Out of You un You’re the Top. Pirmoreiz tas uzvests 1934. gadā, bet arī 21. gs. vairākkārt iestudēts ASV, Lielbritānijā, Austrālijā u. c. valstīs; 2011. gada Brodvejas izrāde novērtēta ar trīs Tonija balvām (Tony Award, prestižākā muzikālā teātra godalga ASV), savukārt tās mūzikas ieskaņojums izpelnījās Grammy balvu kategorijā Labākais muzikālās izrādes albums (Best Musical Show Album).

20. gs. 30. gadu vidū K. Porters sāka strādāt arī Holivudā, kur viņa pirmais lielais sasniegums bija Roja Del Ruta (Roy Del Ruth) režisētais kinomūzikls “Dzimusi, lai dejotu” (Born to Dance, 1936) ar Virdžīnijas Brūsas (Virginia Bruce) izpildīto I’ve Got You Under My Skin. Vēlāk šī dziesma kļuva par vienu F. Sinatras repertuāra pazīstamākajiem skaņdarbiem – dziedātāja diskogrāfijā ir vairāki tās ieskaņojumi, t. sk. koncertversija ar Kaunta Beizija (Count Basie) orķestri un duets ar U2 vokālistu Bono (Bono).

1937. gadā, esot radošā brieduma un popularitātes zenītā, K. Porters izjādes laikā pakļuva zem paklupuša zirga. Negadījumā smagi cieta komponista kājas – nākamajos 20 gados viņš pārdzīvoja vairāk nekā 20 operāciju, tomēr līdz mūža beigām cieta sāpes un pārvietojās ratiņkrēslā.

Arī turpmāk K. Porters saglabāja augstu jaunrades produktivitāti, taču karjeras tālākā virzība bija nevienmērīga. Viņam joprojām izdevās sacerēt vairākas ļoti populāras dziesmas (My Heart Belongs to Daddy; Well, Did You Evah!; Ev’ry Time We Say Goodbye) un gūt panākumus ar mūzikliem “Panamas Hetija” (Panama Hattie, 1940) un “Raudzīsimies patiesībai acīs!” (Let’s Face It!, 1941), kas piedzīvoja vairāk nekā 500 izrāžu. Taču citu darbu rezonanse bija ievērojami mazāka. Ambiciozi vērienīgā, pēc Orsona Velsa (Orson Welles) libreta iestudētā mūzikla “Apkārt pasaulei” (Around the World, 1946) skatuves mūžs aprobežojās ar 75 izrādēm.

1948. gada beigās, kad Brodvejā arvien vairāk runāja par K. Portera slavas un talanta norietu, viņa reputāciju un statusu pilnībā atjaunoja “Skūpsti mani, Keit” (Kiss Me, Kate). Pēc Viljama Šekspīra (William Shakespeare) lugas “Spītnieces savaldīšana” (The Taming of the Shrew, 1592) motīviem sacerētais mūzikls, kurā dzirdamas Why Can’t You Behave; So In Love; Too Darn Hot un citas vēlāk vairākām paaudzēm pazīstamas dziesmas, tika izrādīts vairāk nekā 1000 reižu un saņēma jaundibināto Tonija balvu piecās kategorijās (t. sk. Labākais mūzikls, Best Musical, un Labākā oriģinālmūzika, Best Original Score). Turpmākajās desmitgadēs “Skūpsti mani, Keit” kļuvis par vienu no visvairāk iestudētiem darbiem žanra vēsturē – 20. gs. 60. gados bijis arī Valsts Rīgas operetes teātra repertuārā.

Starp komponista vēlīnā perioda darbiem izceļams mūzikls “Kankāns” (Can-Can, 1953), kurā publika pirmoreiz dzirdēja dziesmu I Love Paris, kā arī dziesmas filmai “Augstākā sabiedrība” (High Society, režisors Čārlzs Volterss, Charles Walters, 1956) ar Greisu Kelliju (Grace Kelly), B. Krosbiju un F. Sinatru galvenajās lomās.

Dzīves pēdējos gados K. Porters – kādreiz viena no preses iecienītākajām augstākās sabiedrības un šovbiznesa slavenībām – mūziku vairs nerakstīja un dzīvoja noslēgtībā, norobežojoties no mūzikas industrijas un tiekoties vien ar dažiem tuvākajiem draugiem. Nomāktību vairoja mātes un pēc tam arī sievas nāve, turklāt 1958. gadā viņam tika amputēta senajā jāšanas negadījumā traumētā labā kāja.

K. Porters bija, iespējams, pats spilgtākais no autoriem, kas 20. gs. 30. un 40. gados sniedza jaunu un laikmetīgu identitāti žanram, ko mūsdienās dēvē par tradicionālo popmūziku.

Atbilstoši tā laika muzikālā teātra pamatievirzei, vairums K. Portera mūziklu bija izklaidējošas pārpratumu komēdijas par mīlestību, taču viņa dziesmas izcēlās ar eleganti lakonisku formu, smalku melodisko pievilcību un vienkārši, bet precīzi un asprātīgi formulētiem tekstiem. Izteiktāk nekā vairuma citu autoru dziesmās, viņa jaunradē atspoguļotas sabiedrības morāles un noskaņojuma aktuālās tendences, arī paša piekoptais greznais dzīvesveids ar tāliem ceļojumiem, hedoniskām izklaidēm un seksuālu brīvdomību (daudziem sacerējumiem piemīt seksuālas ievirzes zemteksti un vārdu spēles, kam nereti bija provokatīvs efekts). Šīs dziesmas ne tikai sniedza eskeipisma iespēju Lielās depresijas ekonomisko problēmu māktajai masu publikai, bet arī ievērojami veicināja populārās mūzikas tekstu literāro kvalitāti.

Britu izdevniecības Penguin Books Populārās mūzikas enciklopēdijā (The Penguin Encyclopedia of Popular Music, 1998) K. Porters atzīts, par “[20.] gadsimta, iespējams, izcilāko dziesmu autoru”.

K. Portera sacerējumi ir starp visvairāk interpretētajiem populārās mūzikas standartiem, turklāt daudzi popa, džeza un klasiskās mūzikas izpildītāji (gan vokālisti, gan instrumentālisti) tiem veltījuši veselus albumus – t. sk. Džūlija Londona (Julie London), Oskars Pītersons (Oscar Peterson), Deivs Brubeks (Dave Brubeck), Kiri Te Kanava (Kiri Te Kanawa), Stefans Grapelli (Stéphane Grappelli) un Jo-Jo Ma (Yo-Yo Ma). Kā ievērojamākie K. Portera dziesmu izpildītāji bieži minēti E. Ficdžeralda, kura iedziedājusi albumus Ella Fitzgerald Sings the Cole Porter Songbook (1958) un Ella Loves Cole (Atlantic, 1972), un F. Sinatra, kura interpretācijas apkopotas izlasē Frank Sinatra Sings the Select Cole Porter (1965).

1990. gadā klajā laistā dubultalbumā Red Hot + Blue K. Portera dziesmas izpilda roka un popmūzikas prominences: Šineida O’Konora (Sinéad O’Connor), Debora Herija (Deborah Harry) un Igijs Pops (Iggy Pop), Erasure, Enija Lenoksa (Annie Lennox), U2, Toms Veitss (Tom Waits) u. c.; albuma peļņa tika veltīta dažādu AIDS epidēmijas aspektu sociālajai komunikācijai.

Arī 21. gs. daudzās valstīs tiek iestudēti K. Portera mūzikli, un viņa skaņdarbus repertuārā joprojām iekļauj pazīstami mūziķi, t. sk. B. Ferijs, Rods Stjuarts (Rod Stewart) un Vens Morisons (Van Morrison). 2021. gadā kopīgi ieskaņotu K. Portera dziesmu albumu Love for Sale klajā laida Tonijs Benets (Tony Bennett) un Lēdija Gaga.

Lai arī 1946. gadā uzņemtās biogrāfiskās un muzikālās spēlfilmas “Nakts un diena” (Night and Day, režisors Maikls Kērtics, Michael Curtiz, galvenajā lomā Kerijs Grānts, Cary Grant) tapšanā bijis iesaistīts arī pats komponists, viņa biogrāfijas atspoguļojums tajā ir ļoti brīvs un ne vienmēr faktoloģiski pamatots.

Vēsturiski precīzāka ir 2004. gadā uzņemtā spēlfilma “De-burvīgi” (De-Lovely, režisors Ērvins Vinklers, Irwin Winkler, galvenajā lomā Kevins Klains, Kevin Kline), kurā K. Portera dziesmas dzirdamas R. Viljamsa, Elvisa Kostello (Elvis Costello), Elenisas Morisetes (Alanis Morissette) u. c. mūsdienu izpildītāju sniegumā. 

Anything Goes; Begin the Beguine; Don’t Fence Me In; Ev’ry Time We Say Goodbye; I Get a Kick Out of You; I Love Paris; I’ve Got You Under My Skin; In the Still of the Night; You Do Something to Me; You’re the Top; Just One of Those Things; Let’s Do It (Let’s Fall in Love);  Let’s Misbehave; Love for Sale; My Heart Belongs to Daddy; Miss Otis Regrets; Night and Day; So In Love; Too Darn Hot; Well, Did You Evah!; What Is This Thing Called Love?

High Society Motion Picture Soundtrack (Capitol, 1956); Ella Fitzgerald Sings the Cole Porter Songbook (Verve, 1958); Oscar Peterson Plays Cole Porter Songbook (Verve, 1959); Frank Sinatra Sings the Select Cole Porter (Capitol, 1965); All Through the Night: Julie London Sings the Choicest of Cole Porter (Liberty, 1965); Anything Goes! The Dave Brubeck Quartet Plays Cole Porter (Columbia, 1967); Ella Fitzgerald – Ella Loves Cole (Atlantic, 1972); Anything Goes: Stéphane Grappelli & Yo-Yo Ma Play (Mostly) Cole Porter (Columbia, 1989); Red Hot + Blue (Chrysalis, 1990); Dionne Warwick Sings Cole Porter (Arista, 1990); You’re the Top: Cole Porter in the 30s (Koch, 1992); Kiss Me, Kate – Original Broadway Cast 1949 Recording (Columbia, 1998); You’re Sensational: Cole Porter in the ‘20s, ‘40s and ‘50s (Koch, 1999); De-Lovely Motion Picture Soundtrack (Columbia, 2004); Patricia Barber – The Cole Porter Mix (Blue Note, 2010); Tony Bennett & Lady Gaga – Love for Sale (Streamline, 2021)