Pirmās muzikālās iemaņas apguva baznīcas skolā. Pusaudzes vecumā smagi pārdzīvoja mātes nāvi un auga nelabvēlīgos apstākļos, līdz nokļuva krāsaino jauniešu pārmācības namā. Šajā laikā mēdza piepelnīties, dziedot un dejojot Hārlemas ielās.

1935. gadā pēc panākumiem amatierdziedātāju konkursos, kļuva par Čika Veba (Chick Webb) orķestra vokālisti. 1938. gadā kopā ar orķestri iedziedāja senu bērnu dziesmiņu A-Tisket, A-Tasket, kas guva plašus panākumus. 1939. gadā pēc Č. Veba nāves formāli pārņēma orķestra vadību, kļūstot par vienu no slavenākajām svinga ēras vokālistēm.

1942. gadā uzsāka individuālu muzikālo darbību un turpmāk uzstājās ar dažādiem sastāviem. Muzicējot ar Dizija Gilespija (Dizzy Gillespie) orķestri, pievērsās modernajam džezam (bibopam) un izkopa virtuozu sketa tehniku.

1955. gadā par E. Ficdžeraldas menedžeri kļuva džeza impresārijs Normens Grencs (Norman Granz). 1956. gadā N. Grencs nodibināja Verve Records – vienu no nozīmīgākajām ierakstu kompānijām džeza vēsturē, kas izdeva daudzus no dziedātājas slavenākajiem ierakstiem. Koula Portera (Cole Albert Porter) dziesmu albums Ella Fitzgerald Sings the Cole Porter Song Book (1956) aizsāka mākslinieciski un komerciāli veiksmīgu “dziesmu grāmatu” sēriju, kas veltīta amerikāņu populārās mūzikas izcilāko autoru darbiem un pieskaitāma E. Ficdžeraldas ievērojamākajiem sasniegumiem. Līdz 1964. gadā viņa iedziedāja astoņus albumus ar Džordža un Airas Gēršvinu (George, Ira Gershwin), Ērvinga Berlina (Irving Berlin), Džonija Mersera (Johnny Mercer), Ričarda Rodžersa (Richard Rodgers), Lorensa Hārta (Lorenz Hart) un citu autoru repertuāru, kas mūsdienās pazīstams kā Lielā amerikāņu dziesmu grāmata (The Great American Song Book). Djūka Elingtona (Duke Ellington) “dziesmu grāmatas” Ella Fitzgerald Sings the Duke Ellington Song Book (1957) tapšanā piedalījās arī pats D. Elingtons, kurš (kopā ar Billiju Streihornu, Billy Strayhorn) sacerēja instrumentālu dziedātājas portretu četrās daļās Portrait of Ella Fitzgerald. Šajā laikā E. Ficdžeralda sadarbojās arī ar vienu no savām lielākajām autoritātēm – trompetistu un vokālistu Lūisu Ārmstrongu (Louis Armstrong); no 1956. līdz 1958. gadam abi radīja trīs kopīgus albumus (t. sk. Dž. Gēršvina operas “Porgijs un Besa”, Porgy & Bess, interpretāciju), kas ierindojami starp abu mākslinieku veiksmīgākajiem darbiem.

No 20. gs. 70. gadiem E. Ficdžeraldas darbība galvenokārt saistīta ar N. Grenca jaundibināto ierakstu kompāniju Pablo Records. Aktīvu muzikālo karjeru turpināja līdz 90. gadu sākumam, kad ievērojami pasliktinājās dziedātājas veselība.

Vairāk nekā piecas desmitgades ilgās profesionālās darbības laikā E. Ficdžeralda bija slavena ar savu vokālo tehniku, svinga izjūtu, nevainojamo dikciju un frāzējumu, kā arī plaša diapazona balsi un lieliskām interpretācijas dotībām. Ievērojamais dziesmu tekstu autors A. Gēršvins par viņu teicis, ka pat nenojautis, cik labas ir viņu (ar brāli Džordžu) rakstītās dziesmas, līdz neizdzirdējis, kā tās dzied E. Ficdžeralda.

Dziedātājas repertuārā bija klasiskā džeza, svinga, bibopa, mūziklu un popmūzikas skaņdarbi, taču viņa izvairījās klasificēt savu žanrisko piederību; mūža nogalē sevi dēvēja par “balāžu dziedoni”.

E. Ficdžeralda ieskaņojusi vairāk nekā 200 albumu un koncertējusi daudzās valstīs (diskogrāfijā ir daudz augstvērtīgu koncertierakstu), sadarbojusies ar vokālo grupu The Ink Spots, pianistu Kauntu Beiziju (Count Basie) un viņa orķestri, pianistu Oskaru Pītersonu (Oscar Peterson), ģitāristu Džo Pasu (Joe Pass), un citiem izciliem mūziķiem. 1974. gadā Ņujorkā sniedza divu nedēļu koncertsēriju ar dziedātāju Frenku Sinatru (Frank Sinatra) un K. Beiziju.

E. Ficdžeraldas radošie sasniegumi novērtēti ar daudzām mūzikas un izpildītājmākslu industrijas balvām, t. sk. 14 Grammy balvas (arī par Mūža ieguldījumu, 1967). ASV prezidents Ronalds Reigans (Ronald Reagan) viņu apbalvojis ar Nacionālo Mākslu medaļu (The National Medal of Arts, 1987), saņēmusi arī Prezidenta Brīvības medaļu (Presidential Medal of Freedom, augstākais ASV civilapbalvojums, 1992), bet Francijas valdība dziedātājai piešķīrusi komandiera pakāpes Ordeni mākslā un literatūrā (Ordre des Arts et des Lettres, 1990). ASV pasts laidis klajā dziedātājas piemiņai veltītu pastmarku (2007), kas iekļauta sērijā “Melnais mantojums” (Black Heritage).

 A Fine Romance*; A-Tisket, A-Tasket; Airmail Special; April in Paris*; Don’t Fence Me In; Dream a Little Dream of Me*; Ev’ry Time We Say Goodbye; Flying Home; Hello, Dolly!; How High the Moon; I Love Paris; I Loves You Porgy*; It’s Only a Paper Moon; Just One of Those Things; Lady Is a Tramp; Let’s Fall in Love; Mack the Knife; Misty; Mood Indigo; Moonlight in Vermont*; Night and Day; Oh, Lady, Be Good!; Stars Fell on Alabama*; Stompin’ at the Savoy; Summertime*; Take the “A” Train*; The Best Is Yet to Come; These Foolish Things (Remind Me of You)*

 * ar L. Ārmstrongu

Lullabies of Birdland (Decca, 1954); Songs in a Mellow Mood (Decca, 1955); Ella and Louis* (Verve, 1956); Sings the Cole Porter Song Book (Verve, 1956); Sings the Rodgers and Hart Song Book (Verve, 1957); Sings the Duke Ellington Song Book** (Verve, 1957); Ella & Louis Again* (Verve, 1957); Ella in Rome: The Birthday Concert (Verve, 1958); Sings the Irving Berlin Song Book (Verve, 1958); Porgy & Bess* (Verve, 1958); Get Happy! (Verve, 1959); Sings the George and Ira Gershwin Song Book (Verve, 1959); The Intimate Ella (Decca/Verve, 1960); Ella Fitzgerald at the Opera House (Verve, 1960); Mack the Knife: Ella in Berlin (Decca/Verve, 1960); Ella Wishes You a Swinging Christmas (Verve, 1960); Sings the Harold Arlen Song Book (Verve, 1961); Ella in Hollywood: Live at the Crescendo (Verve, 1961); Ella Swings Brightly with Nelson*** (Verve, 1962); Ella Sings Broadway (Verve, 1963); Ella and Basie!• (Verve, 1963); Sings the Jerome Kern Song Book (Verve, 1963); Ella at Juan-Les-Pins (Verve, 1964); Sings the Johnny Mercer Song Book (Verve, 1964); Ella at Duke’s Place** (Verve, 1965); Whisper Not (Verve, 1966); Ella & Duke at the Cote D’Azur** (Polygram, 1967); Ella Fitzgerald’s Christmas (Capitol/EMI, 1967); Newport Jazz Festival: Live at Carnegie Hall (Columbia, 1973); Take Love Easy•• (Pablo, 1973); Fine and Mellow (Pablo, 1974); Ella in London (Pablo, 1974); Ella & Oscar••• (Pablo, 1974); Montreaux ’75 (Pablo, 1975); Fitzgerald & Pass... Again•• (Original Jazz Classics, 1976); Dream Dancing (Pablo, 1978); A Classy Pair• (Pablo, 1979); A Perfect Match• (Pablo, 1979); Ella Abraça Jobim: Sings the Antônio Carlos Jobim Song Book (Pablo, 1981); The Best Is Yet to Come (Pablo, 1982); Speak Love•• (Pablo, 1983); Easy Living•• (Pablo, 1986); The Harold Arlen Song Book, Volume 2 (Verve, 1990)

 * ar L. Ārmstrongu

  ** ar D. Elingtonu

  *** Nelsona Ridla (Nelson Riddle) aranžējumi

    • ar K. Beiziju

    •• ar Dž. Pasu

    ••• ar O. Pītersonu