Reizēm sketa izcelsme tiek saistīta ar Rietumāfrikas tautu mūziku, tomēr vairums mūzikas vēsturnieku to saista ar džeza pirmsākumiem 20. gs. sākuma afroamerikāņu vidē.
Pirmais ievērojamais sketa vokālists bija Lūiss Ārmstrongs (Louis Armstrong). Būdams virtuozs trompetists, viņš instrumenta skanējumu centās tuvināt cilvēka balss dziedājumam, savukārt dziedot izmantoja instrumenta spēles paņēmienus. Mūziķis apgalvoja, ka dziesmas Heebie Jeebies (1926) ieskaņojuma laikā nokritusi nošu lapa ar tekstu, tādēļ viņš spontāni improvizējis bez vārdiem. Ieraksts guva lielu popularitāti, un turpmāk šāda veida dziedājums kļuva par pastāvīgu L. Ārmstronga priekšnesuma sastāvdaļu – kaut skets bija pazīstams arī agrāk, tieši viņš to padarīja par pilnvērtīgu vokālās tehnikas paņēmienu, kas vokālistiem pavēra plašas improvizācijas iespējas.
Citi ievērojami sketa vokālisti: Ella Ficdžeralda (Ella Fitzgerald); Anita O’Deja (Anita O’Day); Sāra Vona (Sarah Vaughan); Betija Kārtere (Betty Carter); Kebs Kelovejs (Cab Calloway); Bobijs Makferins (Bobby McFerrin); Kērts Elings (Kurt Elling) un citi. Sketu savā priekšnesumā iekļāvuši arī roka, popa, hiphopa un citu žanru vokālisti, tomēr tā izplatība galvenokārt saistāma ar lielo džeza orķestru, bibopa un frīdžeza uzplaukumu 20. gs. 40., 50. un 60. gados.