Sākums
Atrasti 7 rezultāti

fizika Latvijā

Dabaszinātņu, tai skaitā fizikas, attīstības pirmsākumus Latvijā var pamanīt, sākot ar 16. gs., kad galvenokārt vācu izcelsmes skolotāji, ārsti, aptiekāri, mācītāji Rīgā un Jelgavā, parasti kā entuziasti vienpatņi, mēģināja sekot zinātnes notikumiem Eiropā.

Atjaunots 2024. gada 31. janvārī, Mārcis Auziņš

fizika Latvijā

fizika

dabaszinātņu nozare, kas pēta vielas struktūru, mijiedarbību starp vielu veidojošajiem elementiem un fizikālos laukus

Atjaunots 2023. gada 9. februārī, Mārcis Auziņš

fizika

sekunde

Starptautiskās mērvienību sistēmas SI (Système International d’unités) laika mērvienība saskaņā ar Starptautiskā svaru un mēru biroja (Bureau International des Poids et Mesures, BIPM) noteikto definīciju; sekundi definē, pieņemot, ka cēzija atoma Cs 133 neperturbēta pamatstāvokļa supersīkstruktūras (hipersīkstruktūras) pārejas frekvence ir vienāda ar 9 192 631 770 Hz, kas ir ekvivalents s-1

Atjaunots 2023. gada 16. jūlijā, Mārcis Auziņš

mērvienību sistēmas

veids, kā fizikāliem lielumiem un parādībām, piemēram, attālumam, laikam, masai un citām, piekārtot skaitli, kas to raksturo, piemēram, garuma un laika gadījumā izsakot skaitliski, cik priekšmets ir garš, cik ilgi norit kāds notikums; mērvienību sistēmu veido mērvienību komplekts un sakarības, kas nosaka šo mērvienību savstarpējo saistību.

Atjaunots 2023. gada 26. jūnijā, Mārcis Auziņš

kvantu optika

fizikas apakšnozare, kas pēta gaismas kvantu – fotonu – mijiedarbību ar vielu

Atjaunots 2024. gada 26. februārī, Mārcis Auziņš

kvantu optika

kvantu fizika

fizikas zinātnes apakšnozare, kas pēta procesus, kuros mazas daļiņas – atomi un molekulas – mijiedarbojas savā starpā un ar ārējo starojumu, piemēram, gaismu. Kvantu fizika pēta arī mazākas daļiņas, tādas kā elektroni, protoni, neitroni, eksotiskie kvarki un gluoni

Atjaunots 2024. gada 25. aprīlī, Mārcis Auziņš

atomu un molekulu fizika

fizikas apakšnozare, kas pēta brīvus atomus, to uzbūvi, savstarpējo mijiedarbību (tai skaitā, veidojot ķīmisko saiti), kā arī mijiedarbību ar elektromagnētisko starojumu un stacionāriem laukiem, visbiežāk – elektrisko un magnētisko

Atjaunots 2024. gada 25. aprīlī, Mārcis Auziņš