1934. gadā naktī no 15. uz 16. maiju premjerministra Kārļa Ulmaņa vadīta sazvērnieku grupa izmantoja lojālas armijas, Latvijas Aizsargu organizācijas un policijas vienības, lai veiktu valsts apvērsumu. Sazvērnieki apturēja Satversmes darbību, atlaida Saeimu, reorganizēja valdību un ieviesa kara stāvokli. K. Ulmanis izmantoja apvērsuma izraisītos pārkārtojumus, lai nostiprinātu savu personisko varu un valstī iedibinātu autoritāru režīmu.