Olimpiskās spēles un turnīru rīkoja Antverpenes spēļu organizācijas komiteja (Comité Exécutif des Jeux d'Anvers) sadarbībā ar Starptautisko Olimpisko komiteju (franču Comité international olympique, angļu International Olympic Committee), kā arī citām starptautiskām un nacionālām sporta organizācijām.

Septītās olimpiskās spēles, kuru programmā bija iekļauti arī atsevišķi ziemas sporta veidi, tostarp hokejs, norisinājās 04.–09.1920. Vairums sacensību notika vasaras sporta veidos 08.–09.1920., bet olimpiskais hokeja turnīrs tika aizvadīts Antverpenes Ledus pilī (Palais de Glace d'Anvers, Ijspaleis Antwerpen) jau 04.1920.

Olimpiskajā hokeja turnīrā piedalījās septiņas izlases – Amerikas Savienotās Valstis (ASV), Beļģija, Čehoslovākija, Francija, Kanāda, Šveice un Zviedrija. Pirmo un vienīgo reizi olimpiskais hokeja turnīrs tika aizvadīts pēc tā sauktās Bergvala sistēmas. Turnīra izspēle norisinājās trijās kārtās, no kurām katra bija paredzēta attiecīgās vietas – 1., 2., 3. – izcīnīšanai. Kopumā olimpiskajā turnīrā tika aizvadītas desmit spēles. Saskaņā ar tā laika noteikumiem spēlē tika aizvadīti divi periodi (ilgums 2x20 minūtes) un katrā komandā bija pa septiņiem spēlētājiem (vārtsargs un seši laukuma spēlētāji).

Vispirms norisinājās 1. vietas izcīņa jeb zelta medaļas kārta, kurā visas septiņas dalībvalstis izslēgšanas spēļu jeb play off kārtībā noskaidroja turnīra uzvarētāju. Sešas izlases dalību sāka no ceturtdaļfināla stadijas, bet Francija – no pusfināla. Zelta medaļas kārtā tika aizvadītas kopā sešas spēles, kas norisinājās 23.–26.04.1920. Pirmās vietas ieguvēji turpmākā turnīra norisē nepiedalījās.

2. vietas izcīņā jeb sudraba medaļas kārtā startēja tās trīs izlases, kuras zelta medaļas kārtā bija zaudējušas turnīra uzvarētājiem. Šajā kārtā uzvarētāji – turnīra otrās vietas ieguvēji – arī tika noskaidroti izslēgšanas spēļu kārtībā. Divas dalībvalstis cīņu sāka no kārtas pusfināla, viena – spēlēja tikai finālā. Sudraba medaļas kārtā tika aizvadītas divas spēles, kas norisinājās 27.–28.04.1920.

3. vietas izcīņā jeb bronzas medaļas kārtā startēja tās trīs izlases, kuras zelta medaļas kārtā un sudraba medaļas kārtā bija zaudējušas turnīra otrās vietas ieguvējiem. Šajā kārtā uzvarētāji – turnīra trešās vietas ieguvēji – arī tika noskaidroti izslēgšanas spēļu kārtībā. Divas dalībvalstis cīņu sāka no kārtas pusfināla, viena – spēlēja tikai finālā. Bronzas medaļas kārtā tika aizvadītas divas spēles, kas norisinājās 28.–29.04.1920.

Par pirmo olimpisko čempionvienību hokejā kļuva Kanāda, kuru togad pārstāvēja komanda Winnipeg Falcons (Vinipega). Kanāda bija uzvarējusi visās trijās spēlēs zelta medaļu kārtā: ceturtdaļfinālā ar 15:0 Čehoslovākiju, pusfinālā ar 2:0 ASV komandu, finālā ar 12:1 Zviedriju.

Par pirmajiem olimpiskajiem čempioniem hokejā kļuva: Volijs Bairons (Wally Byron; pilnā vārdā Džeikobs Volters Bairons, Jacob Walter Byron; vārtsargs), Bobijs Bensons (Bobby Benson; pilnā vārdā Roberts Džons Bensons, Robert John Benson), Frenks Fredriksons (Frank Fredrickson; pilnā vārdā Sīgurdurs Franklins Fredriksons, Sigurður Franklin Fredrickson), Kriss Fridfinsons (Chris Fridfinnson; pilnā vārdā Kristmundurs Numi Fridfinsons, Kristmundur Numi Fridfinnson), Maiks Gudmens (Mike Goodman; pilnā vārdā Magnuss Gudmens, Magnus Goodman), Slims Holdersons (Slim Halderson; pilnā vārdā Haldors Haldersons, Haldor Halderson), Konijs Johanesons (Konnie Johannesson; pilnā vārdā Konrads Jonasons Johannesons, Konrad Jonasson Johannesson; komandas kapteinis); Haks Vudmens (Huck Woodman; pilnā vārdā Alans Čārlzs Vudmens, Allan Charles Woodman). Kanādas vienības treneris bija Gordons Sīgurjunsuns (Gordon Sigurjónsson; pilnā vārdā Gudmundurs Sīgurjunsuns, Guðmundur Sigurjonsson), menedžeris un izlases oficiālais pārstāvis – Billijs Hjuits (Billy Hewitt; pilnā vārdā Viljams Ābrahams Hjuits, William Abraham Hewitt).

Par olimpisko vicečempioni kļuva ASV, kas trijās no četrām spēlēm bija uzvarējusi (zelta medaļas kārtā Šveici, sudraba medaļas kārtā Zviedriju un Čehoslovākiju) un piekāpusies bija tikai čempionvienībai Kanādai. Turnīrā 3. vietu izcīnīja Čehoslovākija, kura divās no trijām turnīra spēlēm bija zaudējusi (Kanādai un ASV) un tikai vienā spēlē – Bronzas medaļas kārtas finālā – uzvarēja (1:0 pret Zviedriju).

Īpatnējā izspēles formāta dēļ dalībvalstīm bija ļoti atšķirīgs aizvadīto spēļu daudzums. Zviedrija startēja sešās spēlēs, ASV četrās spēlēs, Čehoslovākija un Kanāda aizvadīja pa trijām spēlēm, Šveice piedalījās divās, bet Beļģija un Francija – tikai pa vienai spēlei.

Turpmāk, no 1924. gada, olimpiskais hokeja turnīrs tika aizvadīts ziemas olimpisko spēļu ietvaros, un tā izspēlei vairs netika izmantota Bergvala sistēma.

20. gs. 80. gadu pirmajā pusē ar Starptautiskās Hokeja federācijas (International Ice Hockey Federation, IIHF) kongresa lēmumu tika noteikts, ka 1920. gada olimpiskais hokeja turnīrs uzskatāms par pirmo pasaules čempionātu hokejā. Attiecīgi turpmāk par pirmo olimpisko hokeja turnīru bija uzskatāms tas turnīrs, kas bija aizvadīts pirmo ziemas olimpisko spēļu laikā Šamonī 1924. gadā. Tomēr 21. gs. sākumā 1920. gada turnīra olimpiskais statuss tika atjaunots.