Jauktā cīņas māksla (MMA, no angļu valodas – mixed martial arts) ir hibrīdcīņas sporta veids, kas ietver boksa, brīvās cīņas, džudo, džiudžitsu, karatē, Taizemes boksa un citu cīņas sporta disciplīnu paņēmienus. Lai gan sākotnēji šis sporta veids tika uzskatīts par cīņu bez noteikumiem, mūsdienās MMA noteikumi ir stingri uzskaitīti. MMA Latvijā sāka attīstīties 20. gs. 90. gadu sākumā.

Ar MMA Latvijā sāka nodarboties 20. gs. 90. gadu sākumā. Līdzīgi kā citviet pasaulē, sākotnēji šīs cīņas tika dēvētas par cīņām bez noteikumiem. Pirmais turnīrs MMA Latvijā notika 1993. gada oktobrī Rīgas cirkā. To organizēja “White Dragons”, un pasākums ilga trīs dienas. Lai gan sākotnēji tas netika klasificēts kā MMA turnīrs, 21. gs. sākumā tas tika iekļauts oficiālajās datubāzēs kā MMA pasākums. Turnīrā uzvarēja krievu sportists Oļegs Taktarovs (Олег Николaевич Тактаров), kurš vēlāk pārcēlās uz Amerikas Savienotajām Valstīm (ASV), pievienojās organizācijai “Galējais cīņas čempionāts” (Ultimate Fighting Championship, UFC) un kļuva par tās čempionu. “White Dragons” tipa cīņu pasākumi notika ne tikai Rīgā, bet arī Ventspilī. 1999. gadā Ventspilī notikušajā cīņu šovā, sacenšoties 16 sportistiem, uzvaru izcīnīja sambo cīkstonis Vladislavs Čerņavskis. Pirmās oficiāli reģistrētās cīņas pēc MMA noteikumiem Latvijā notika 2004. gadā. Tās rīkoja Nīderlandē bāzētā organizācija “Pasaules pilna kontakta asociācija” (World Full Contact Association, WFCA), kuras darbību Latvijā koordinēja Vjačeslavs Ovsjaņņikovs un viens no MMA ieviesējiem Latvijā – Mārtiņš Egle. Pieaugot MMA popularitātei pasaulē, strauji attīstījās arī šis sporta veids Latvijā. Mūsdienās valstī darbojas vairākas organizācijas, kas regulāri rīko MMA sacensības un veicina šī sporta veida attīstību.

Saskaņā ar vienotajiem noteikumiem MMA cīņas, kas nav saistītas ar turnīra tipa sacensībām, sastāv no trim piecu minūšu raundiem ar vienas minūtes pārtraukumu starp katru raundu. Savukārt titula cīņas var notikt pēc piecu raundu sistēmas, ko pārsvarā izmanto lielās organizācijas. Latvijā līdz šim titula mači notikuši pēc formulas: trīs raundi pa piecām minūtēm. Sportisti tiek dalīti svara kategorijās. Vīriešiem ir 10 svara kategorijas: salmu svars (līdz 52 kg), mušas svars (līdz 57 kg), vieglākais svars (līdz 61 kg), pusvieglais svars (līdz 66 kg), vieglais svars (līdz 70 kg), pusvidējais svars (līdz 77 kg), vidējais svars (līdz 84 kg), pussmagais svars (līdz 93 kg), smagais svars (līdz 120 kg) un supersmagais svars (vairāk nekā 120 kg). Sievietēm šīs svara divīzijas ir mazāk. Piemēram, UFC sievietēm ir tikai trīs svara divīzijas: salmu svars (līdz 52 kg), mušas svars (līdz 57 kg) un vieglākais svars (līdz 61 kg). Pasaulē populārs vēl ir atomsvars (līdz 48 kg), kā arī diezgan izplatīts ir pusvieglais svars (līdz 66 kg). Smagāka svara sievietes tiek iekļautas “open” svarā jeb svarā bez ierobežojuma.

Sasniegumus iespējams vērtēt dažādi, tomēr titulu vērā ņemams ir Aleksandra Čižova panākums – 2025. gada nogalē izcīnītā Profesionālo cīkstoņu līgas (Professional Fighters League, PFL) Eiropas čempiona josta. Šis triumfs ne tikai ierakstījis viņa vārdu Latvijas MMA vēsturē, bet arī pavēris iespējas turpmākām cīņām Ziemeļamerikā. ASV bāzētā PFL tiek uzskatīta par otro spēcīgāko MMA organizāciju pasaulē aiz UFC. Lai gan Latvijas sportisti ir izcīnījuši daudzus Eiropas un pasaules čempionu titulus, tie galvenokārt gūti otršķirīga līmeņa organizācijās. Vērā ņemams ir Andreja Zozuļas panākums – 2005. gadā Nīderlandē iegūtais Eiropas čempiona tituls –, kas kļuva par pirmo šāda līmeņa sasniegumu Latvijas sportistiem. Viens no lielākajiem amatieru sporta panākumiem ir Hasana Mežijeva izcīnītā sudraba medaļa 2015. gada pasaules čempionātā, kur finālā tikai pēc punktiem viņš piekāpās nākamajam UFC čempionam Magomedam Ankalajevam (Магомед Алибулатович Анкалаев). Būtisks sasniegums ir divu ar Latviju saistītu cīkstoņu nonākšana pasaules prestižākajā MMA organizācijā – UFC. Pirmais šo virsotni sasniedza bijušais bokseris Jurijs Vauļins, kurš 1997. gadā aizvadīja vienu cīņu UFC rindās. Savukārt 2015. gadā UFC pievienojās Kanādā dzīvojošais Mihails Cirkunovs, kura sadarbība ar organizāciju turpinājās līdz 2022. gadam. Ļoti tuvu UFC līmenim bija arī Artūrs Čerņavskis un Dmitrijs Homjakovs, kuri saņēma uzaicinājumus piedalīties UFC realitātes šova The Ultimate Fighter atlases procesā. Latvijas sportisti startējuši arī citās starptautiski nozīmīgās organizācijās – Konfrontacja Sztuk Walki (KSW), Rizin Fighting Federation (Rizin FF), Cage Warriors, BRAVE Combat Federation (BRAVE CF), Kunlun Fight, Fight Nights, Absolute Championship Akhmat (ACA) un citās. Par vieniem no spilgtākajiem panākumiem Latvijas MMA vēsturē tiek uzskatītas arī atsevišķas uzvaras pār augsta līmeņa pretiniekiem – Edmunda Ķirša triumfs cīņā ar Badru Hari (بدر هاري), kā arī Romualda Garkuļa uzvara pret bijušo UFC cīkstoni Stefanu Strūvi (Stefan Struve), sagādājot viņam pirmo zaudējumu profesionālajā karjerā. Latvijas sportisti vairākkārt spējuši pieveikt pasaules klases pretiniekus, taču šie panākumi īpaši netiek izcelti.

Kopš MMA pirmsākumiem Latvijā būtiskus rezultātus ir snieguši šādi, jau sportista karjeru noslēguši sportisti: Konstantīns Gluhovs, E. Ķirsis, R. Garkulis, Igors Kostins, Andrejs Zozuļa, Nikolajs Haustovs, V. Čerņavskis, M. Egle, A. Čerņavskis, Valērijs Mikalausks un Andrejs Kaješovs. Viņu vārdi savulaik figurējuši pasaules reitingos, un sportisti izcēlušies ar stabilu un augstvērtīgu cīņu bilanci.

Mūsdienās MMA Latvijā aktīvi darbojas Edgars Skrīvers, A. Čižovs un Matīss Zaharovs – visi trīs startē PFL. Vadošie Latvijas sportisti ir Madars Bertholds Fleminas, Oļegs Jemeļjanovs, Rihards Biģis, Hasans Mežijevs, Artūrs Leisāns, Silvis Jansons un Artūrs Skabarnieks, kuriem bijušas cīņas starptautiski atpazīstamās organizācijās. Vienlaikus parādās arī jauni un perspektīvi cīkstoņi ar ievērojamu izaugsmes potenciālu. Sieviešu konkurencē ievērojami panākumi ir Oksanai Čerņikovai un Valērijai Sotčenko. O. Čerņikova aizvadīja četras profesionālās cīņas bez zaudējumiem, kā arī kikboksa karjeras laikā cīnījās pret nākamo UFC čempioni Valentīnu Ševčenko (Валентина Анатольевна Шевченко). Savukārt V. Sotčenko vienu cīņu aizvadīja organizācijā Kunlun Fight Ķīnā, bet vēlāk viņa sportistes karjeru beidza. O. Čerņikova sportistes gaitas noslēdza 2005. gadā.

Pirmie specializētie MMA klubi Latvijā sāka veidoties ap 21. gs. pirmo desmitgadi. Līdz tam MMA cīkstoņi galvenokārt trenējās dažādu cīņas sporta veidu klubos – karatē, kikboksā, brīvajā cīņā, džudo, sambo, pankrationā un boksā –, kur MMA tika attīstīts eksperimentālā kārtā. Par vienu no pirmajiem specializētajiem MMA klubiem Latvijā uzskatāms Jelgavas klubs “Kamakura”, kas bija Nīderlandē bāzētā kluba filiāle. To izveidoja bijušais UFC titula pretendents Žerārs Gordo (Gerard Gordeau), bet kluba darbu Latvijā vadīja toreiz aktīvais treneris E. Ķirsis. Pieaugot MMA popularitātei, izveidojās arī citi klubi – “LEWC” V. Čerņavska vadībā, Sergeja Domņina “Saņ Da”, Manvela Isadžanjana dibinātais “Sev Arch”, Andreja Maslova “Profesionālis”, kā arī reģionālie klubi “Kuldīga MMA”, “MMA Jūrmala” un citi. Šo klubu aktivitāte un ietekme laika gaitā mainījusies, taču dalībnieku skaita un sportisko sasniegumu ziņā vienmēr īpaši izcēlies “Sev Arch”. No šī kluba nākuši vairāki augsta līmeņa sportisti – A. Čižovs, Rihards Biģis, O. Jemeļjanovs, V. Sotčenko, Vladislavs Gusevs, Pāvels Baženovs un citi. Tomēr populārākais un ambīcijām bagātākais klubs kādreiz bija “TM Fighting Team”, kurā darbojās M. Eglis, A. Čerņavskis, E. Skrīvers, Valts Višņevskis un Amirans Kavtaradze. No jaunajiem klubiem vispamanāmākie ir “Berserk MMA” un “MMA Bauska”.

Tāpat kā klubi, arī treneri, kas specializējās tieši šajā sporta veidā, parādījās salīdzinoši vēlu. Par pirmo MMA novirziena treneri Latvijā tiek uzskatīts E. Ķirsis, kurš savas zināšanas un iemaņas jaunajā sporta veidā nodeva R. Garkulim, Pāvelam Dolgovam, M. Eglem un citiem. E. Ķirsis sevi vairāk raksturojis kā sportistu mentoru, jo tolaik vēl bija aktīvs sportists, tomēr tas nemazina viņa nozīmīgo lomu un vietu MMA attīstības vēsturē. Vēlāk E. Ķirša iesākto darbu turpināja cits Latvijas MMA pamatlicējs – V. Čerņavskis. Viņa vadībā trenēties pārgāja vairāki tobrīd aktīvie citu klubu cīkstoņi, jo viņš ieviesa jaunu pieeju MMA sagatavošanā – būtiski palielināja uzsvaru uz Brazīlijas džiudžitsu un kā viestrenerus regulāri piesaistīja ārvalstu speciālistus. Drīz vien viņa treniņu metodes un pieeju pārņēma arī citi klubi un treneri. Nozīmīgu ieguldījumu MMA attīstībā devuši arī ilggadējie treneri A. Maslovs, M. Isadžanjans, S. Domņins un Vjačeslavs Semenkovs.