Atjaunots 2023. gada 4. augustā
Ilgonis Vilks

Vērsis

(latīņu Taurus ‘Bullis’, saīsinājums Tau; angļu Bull, vācu Stier, franču Taureau, krievu Телец)

liels debess ziemeļu puslodes rudens zvaigznājs

Saistītie šķirkļi

Vērša zvaigznāja attēlojums atlantā “Urānijas spogulis jeb Skats uz Debesīm” (Urania’s mirror, or, A view of the Heavens, Londona, 1824).

Gravīras autors Sidnijs Holls. Avots: Kongresa bibliotēka (Library of Congress).

Vērsis ir liels un izteiksmīgs zvaigznājs, viens no 12 zodiaka zvaigznājiem. Vērša spožākās zvaigznes veido divzaru “dakšiņu”. Dakšiņas zari atbilst Vērša “ragiem” un “galvai”, bet kāts – “rumpja” augšdaļai. Zvaigznājā atrodas spožās zvaigžņu kopas Plejādes un Hiādes, kā arī labi pazīstamais Krabja miglājs.

Atrašanās vieta debesīs

Ziemeļu puslodes mērenajā joslā Vērsis labi redzams rudens vakaros zem Vedēja un Perseja zvaigznājiem.

Raksturojums

Vērša zvaigznāja spožākā zvaigzne Aldebarans atrodas Vērša “acī”. Tā ir nedaudz sarkanīga, gluži kā asinīm pierietējusi buļļa acs. “Dakšiņas” sazarojuma vietā pie Aldebarana atrodas plaša zvaigžņu kopa Hiādes. Otra spožākā Vērša zvaigznāja zvaigzne ir Elnats, kas atrodas augšējā “raga” galā. Savukārt apakšējā “raga” galā atrodas Tianguana.

Vērša zvaigžņu karte.

Avots: IAU and Sky & Telescope magazine (Roger Sinnott & Rick Fienberg).

Zvaigžņu kopa Plejādes izveidojusies no miglāja pirms 100 miljoniem gadu. Ap zvaigznēm vēl redzamas miglāja paliekas.

Avots: NASA, ESA, AURA Caltech, Palomar Observatory.

Krabja miglājs Habla kosmiskā teleskopa uzņēmumā.

Avots: NASA, ESA, J. Hester, A. Loll (Arizona State University).

Zvaigznes, kas spožākas par 3,01 zvaigžņlielumu

Nosaukums	Apzīmējums	Spožums, zvaigžņlielumi (^m)	Attālums, gaismas gadi	Spektra klase	Starjaudas tips	Piezīmes
Aldebarans	Vērša α	0,87	65	K5	Milzis	Neregulāra maiņzvaigzne, spožuma izmaiņas nelielas
Elnats	Vērša β	1,65	134	B7	Milzis	Atmosfērā daudz mangāna
Tianguana	Vērša ζ	3,01	440	B2pe	Milzis	Spektrāla dubultzvaigzne
Alkione	Vērša η	2,87	444	B5e*	Milzis*	Plejādēs, četrkārša zvaigžņu sistēma

^{* Spožākās zvaigznes dati}

Plejādes (M45; attālums 444 gaismas gadi) jeb Sietiņš, kas atrodas uz augšu pa labi no Aldebarana, ir labi pazīstama vaļējā zvaigžņu kopa. Reizēm Sietiņu kļūdaini uzskata par atsevišķu zvaigznāju. Ar neapbruņotu aci iespējams saskatīt sešas vai septiņas zvaigznes, kas veido nelielu kausiņu ar īsu rokturi, bet pavisam Plejādēs ir vismaz 400 zvaigznes.

Hiādes (attālums 153 gaismas gadi) ir Zemei tuvākā vaļējā zvaigžņu kopa, kurā pat ar neapbruņotu aci iespējams izšķirt atsevišķas zvaigznes, bet to kopējais skaits ir vairāki simti. Pēc redzamajiem izmēriem Hiādes desmitkārt pārsniedz pilnu Mēnesi.

Krabja miglājs (M1, attālums 6500 gaismas gadi), kas atrodas pie Vērša apakšējā “raga”, ir pārnovas miglājs. Tas ir izveidojies masīvas zvaigznes sprādzienā 1054. gadā. Ķīniešu hronikās minēta ļoti spoža zvaigzne, kas pāris mēnešus bija redzama pat dienā. No zvaigznes kodola radās ātri rotējoša neitronu zvaigzne – pulsārs, bet zvaigznes nomestie slāņi izveidojuši miglāju, kas 900 gadu laikā izpleties 11 gaismas gadu diametrā.

Mitoloģija

Šis zvaigznājs saukts par Vērsi ļoti sen – jau Divupes mītos dieviete Ištara sūtīja debesu Vērsi nogalināt Gilgamešu. Grieķu leģendās tas ir pats dievu valdnieks Zevs, kurš iemīlējās feniķiešu princesē Eiropā un nolēma to nolaupīt. Viņš pārvērtās par brīnišķīgu baltu vērsi un noslēpās Eiropas tēva ganāmpulkā. Kad Eiropa uzsēdās vērsim mugurā, vērsis metās jūrā un aizpeldēja uz Krētas salu. Šeit viņš atklāja savu patieso identitāti, un Eiropas un Zeva mīlas savienībā piedzima trīs dēli. Vēlāk Zevs iemūžināja baltā Vērša tēlu starp zvaigznēm. Savukārt Plejādes jeb Sietiņš sengrieķu mītā bija titāna Atlanta un nimfas Plejones septiņas meitas, kurās iemīlējās mednieks Orions un dzinās tām pakaļ, tāpēc Zevs pārvērta meitenes dūjās, bet pēc tam – zvaigznēs. Arī debesīs Orions turpina tām sekot.

Zvaigznāja redzamība Latvijā

Latvijā Vērsis labi redzams rudens naktīs un ziemas vakaros vidējā augstumā debess austrumu un dienvidu pusē.

Multivide

Vērša zvaigznāja attēlojums atlantā “Urānijas spogulis jeb Skats uz Debesīm” (Urania’s mirror, or, A view of the Heavens, Londona, 1824).

Gravīras autors Sidnijs Holls. Avots: Kongresa bibliotēka (Library of Congress).

Debess apgabals ar Vērsi. Ar līnijām parādīta zvaigznāja raksturīgā figūra. 25.10.2020.

Fotogrāfs Ilgonis Vilks.

Vērša zvaigžņu karte.

Avots: IAU and Sky & Telescope magazine (Roger Sinnott & Rick Fienberg).

Zvaigžņu kopa Plejādes izveidojusies no miglāja pirms 100 miljoniem gadu. Ap zvaigznēm vēl redzamas miglāja paliekas.

Avots: NASA, ESA, AURA Caltech, Palomar Observatory.

Krabja miglājs Habla kosmiskā teleskopa uzņēmumā.

Avots: NASA, ESA, J. Hester, A. Loll (Arizona State University).

Vērsis

Saistītie šķirkļi

Vērša zvaigznāja attēlojums atlantā “Urānijas spogulis jeb Skats uz Debesīm” (Urania’s mirror, or, A view of the Heavens, Londona, 1824).

Satura rādītājs

Satura rādītājs

Vērša zvaigžņu karte.

Zvaigžņu kopa Plejādes izveidojusies no miglāja pirms 100 miljoniem gadu. Ap zvaigznēm vēl redzamas miglāja paliekas.

Krabja miglājs Habla kosmiskā teleskopa uzņēmumā.

Multivide

Autora ieteiktie papildu resursi

Vērsis

Saistītie šķirkļi

Vērša zvaigznāja attēlojums atlantā “Urānijas spogulis jeb Skats uz Debesīm” (Urania’s mirror, or, A view of the Heavens, Londona, 1824).

Satura rādītājs

Satura rādītājs

Vērša zvaigžņu karte.

Zvaigžņu kopa Plejādes izveidojusies no miglāja pirms 100 miljoniem gadu. Ap zvaigznēm vēl redzamas miglāja paliekas.

Krabja miglājs Habla kosmiskā teleskopa uzņēmumā.

Multivide

Saistītie šķirkļi

Autora ieteiktie papildu resursi

Tīmekļa vietnes

Ieteicamā literatūra