AizvērtIzvēlne
Sākums
Atjaunots 2023. gada 21. martā
Ilgonis Vilks

zvaigznājs

(latīņu cōnstellātiō ‘zvaigžņu kopums’, angļu constellation, vācu Sternbild, franču constellation, krievu созвездие)
debess sfēras apgabals ar visiem tajā pastāvīgi ietilpstošiem astronomiskiem objektiem

Saistītie šķirkļi

  • astronomija
  • astronomija Latvijā
Zvaigznāji, pasvītroti ar līnijām. 2020. gads.

Zvaigznāji, pasvītroti ar līnijām. 2020. gads.

Avots: Shutterstock.com.

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Vēsturisks apskats
  • 3.
    Raksturojums
  • 4.
    Klasifikācija
  • Multivide 6
  • Saistītie šķirkļi
  • Tīmekļa vietnes
  • Ieteicamā literatūra
  • Kopīgot
  • Izveidot atsauci
  • Drukāt

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Vēsturisks apskats
  • 3.
    Raksturojums
  • 4.
    Klasifikācija

Zvaigznājs ir apgabals pie debesu sfēras, kurā raksturīga zvaigžņu grupa veido kontūru vai rakstu, kas attēlo kādu dzīvnieku, mitoloģisku personāžu vai nedzīvu objektu. Mūsdienās zvaigznājiem ir konkrētas, viennozīmīgas robežas. Visa debess sfēra ir sadalīta 88 zvaigznājos. Zvaigznāja zvaigznes debesīs izskatās atrodamies tuvu cita citai, taču lielākajā daļā gadījumu tās atrodas dažādā attālumā no Zemes. Atšķirīgā attāluma dēļ nav korekti teikt, piemēram, “kosmosa kuģis devās uz Pūķa zvaigznāju”. Kā mērķi var norādīt tikai konkrētu zvaigzni. Tā kā katrai zvaigznei ir sava telpiskā kustība, ilgstošā laika posmā (desmitu un simtu tūkstošu gadu laikā) zvaigznāju izskats izmainīsies.

Vēsturisks apskats

Zvaigznājus pie debesīm izdalīja jau senie šumeri. Divpadsmit zodiaka zvaigznāji minēti babiloniešu tekstos ap 500. gadu p.m.ē. Citām tautām un kultūrām, piemēram, ēģiptiešiem un ķīniešiem, bija savi zvaigznāji. Mūsdienu rietumu tradīcija balstās uz 48 zvaigznājiem, kas minēti grieķu astronoma Klaudija Ptolemaja (Κλαύδιος Πτολεμαῖος) darbos. Par šo zvaigznāju izcelsmi sacerētas dažādas grieķu teikas. Dažus vēlāk ieviestus zvaigznājus, kā Antinoju zem Ērgļa zvaigznāja, mūsdienās vairs atsevišķi neizdala. Savukārt Berenikes Mati, kas “parādījās” pie debesīm 3. gs., ir saglabājušies.

Zvaigznājus ap debess dienvidpolu, kas nav minēti Ptolemaja sarakstā, eiropieši iepazina 14.–16. gs., kad sākās jūras braucieni dienvidu puslodē. Piemēram, 1589. gada debess globusā ir attēlots Dienvidu Krusts. Tukšākās debess vietās astronomi ieviesa papildu zvaigznājus. 17. gs. beigās Polijā dzīvojušais astronoms Johanness Hevēlijs/Heveliušs (Johannes Hevelius, poļu Jan Heweliusz) pievienoja vairākus jaunus zvaigznājus debess ziemeļu puslodē, bet franču astronoms Nikolā Luijs de Lakaijs (Nicolas-Louis de Lacaille) 18. gs. debess dienvidu puslodē izdalīja vēl 14 jaunus zvaigznājus. Spožākās zvaigznes pa zvaigznājiem 1603. gadā sadalīja vācu astronoms Johans Bajers (Johann Bayer), tomēr vēl 19. gs. zvaigznāju robežas nebija precīzi noteiktas.

Starptautiskā Astronomijas savienība (International Astronomical Union) 1922. gadā oficiāli pieņēma 88 mūsdienu zvaigznājus, 1928. gadā fiksēja to robežas un 1930. gadā publicēja šo zvaigznāju sarakstu. 

Raksturojums

Katram mūsdienu zvaigznājam ir starptautisks nosaukums latīņu valodā un oficiāls trīs burtu saīsinājums. Šie 88 zvaigznāji aptver visu debess sfēru, un jebkurš astronomisks objekts, kas nemaina vai tikpat kā nemaina savu pozīciju pie debess sfēras, pieder noteiktam zvaigznājam. Zvaigznāju robežas (ar izņēmumiem) tiek vilktas pa debess koordinātu – rektascensijas un deklinācijas līnijām.

Zvaigznājā ietilpst zvaigznes, zvaigžņu kopas, miglāji, galaktikas un citi astronomiskie objekti, kas nemaina vai tikpat kā nemaina savu pozīciju pie debess sfēras. Zvaigznājā var īslaicīgi uzturēties planētas, komētas, asteroīdi un citi kustīgi Saules sistēmas objekti. Zvaigžņu spožumu zvaigznājā izsaka zvaigžņlielumos (m). Jo lielāks zvaigznes spožums, jo mazāka zvaigžņlieluma skaitliskā vērtība. Nulles un pirmā zvaigžņlieluma zvaigznes ir visspožākās. Piektā zvaigžņlieluma zvaigznes ir tik tikko redzamas ar neapbruņotu aci.

Klasifikācija

Zvaigznājus var iedalīt dažādi, piemēram, debess ziemeļu puslodes (36) un dienvidu puslodes (52) zvaigznājos. Īpaši izceļ 12 zodiaka zvaigznājus, caur kuriem redzamajā kustībā pārvietojas Saule, Mēness un lielās planētas. Tie ir Auns, Vērsis, Dvīņi, Vēzis, Lauva, Jaunava, Svari, Skorpions, Strēlnieks, Mežāzis, Ūdensvīrs, Zivis. Visbiežāk zvaigznājus iedala pēc redzamības attiecīgajā zemeslodes apgabalā. Vidējos platuma grādos piecas grupas veido visu gadu redzamie zvaigznāji, pavasara, vasaras, rudens un ziemas zvaigznāji.

Zodiaka zvaigznājs – Strēlnieks. Ap 1825. gadu.

Zodiaka zvaigznājs – Strēlnieks. Ap 1825. gadu.

Avots: Europeana/Wellcome Collection.

Latvijā visu gadu labi redzams Lielais Lācis, Mazais Lācis, Kasiopeja, Pūķis. Pavasara vakaros labi redzama Lauva, Vēršu Dzinējs, Ziemeļu Vainags, Jaunava; vasaras vakaros – Gulbis, Lira, Ērglis, Herkuless; rudens vakaros – Pegazs, Andromeda, Persejs, Vērsis; ziemas vakaros – Orions, Lielais Suns, Vedējs, Dvīņi. Pavisam Latvijā gada laikā iespējams novērot 53 zvaigznājus līdz apmēram –30° deklinācijai.

Dažos zvaigznājos neoficiāli izdala asterismus – zīmīgas zvaigžņu grupas. Piemēram, Lielā Lāča zvaigznājā, ko latviski bieži sauc par Lielajiem Greizajiem Ratiem, ir asterisms – septiņas spožas zvaigznes, kas veido kausam līdzīgu figūru. Taču tas nav viss zvaigznājs.

Zodiaka zvaigznājs – Ūdensvīrs. Ap 1825. gadu.

Zodiaka zvaigznājs – Ūdensvīrs. Ap 1825. gadu.

Avots: Europeana/Wellcome Collection.

Zodiaka zvaigznājs – Dvīņi. Ap 1825. gadu.

Zodiaka zvaigznājs – Dvīņi. Ap 1825. gadu.

Avots: Europeana/Wellcome Collection.

Zodiaka zvaigznājs – Skorpions. Ap 1825. gadu.

Zodiaka zvaigznājs – Skorpions. Ap 1825. gadu.

Avots: Europeana/Wellcome Collection.

Zodiaka zvaigznājs – Vēzis. Ap 1825. gadu.

Zodiaka zvaigznājs – Vēzis. Ap 1825. gadu.

Avots: Europeana/Wellcome Collection.

Visu zvaigznāju saraksts

Zvaigznājs

Nosaukums latīņu valodā

Saīsinājums latīņu valodā

Altāris

Ara

Ara

Andromeda

Andromeda

And

Auns

Aries

Ari

Balodis

Columba

Col

Berenikes Mati

Coma Berenices

Com

Bulta

Sagitta

Sge

Buras

Vela

Vel

Cefejs

Cepheus

Cep

Centaurs

Centaurus

Cen

Cirkulis

Circinus

Cir

Čūska

Serpens

Ser

Čūsknesis

Ophiuchus

Oph

Delfīns

Dephinus

Del

Dienvidu Hidra

Hydrus

Hyi

Dienvidu Trijstūris

Triangulum Australe

TrA

Dienvidu Vainags

Corona Australis

CrA

Dienvidu Zivs

Piscis Austrinus

PsA

Dvīņi

Gemini

Gem

Dzērve

Grus

Gru

Eridāna 

Eridanus

Eri

Ērglis

Aquila

Aql

Fēnikss

Phoenix

Phe

Galds

Mensa

Men

Gleznotājs

Pictor

Pic

Greblis

Caelum

Cae

Gulbis

Cygnus

Cyg

Hameleons

Chameleon

Cha

Herkuless

Hercules

Her

Hidra

Hydra

Hya

Indiānis

Indus

Ind

Jaunava

Virgo

Vir

Kasiopeja

Cassiopeia

Cas

Kauss

Crater

Crt

Kompass

Pyxis

Pyx

Krāsns

Fornax

For

Krauklis

Corvus

Crv

Krusts, Dienvidu Krusts

Crux

Cru

Kuģa Ķīlis

Carina

Car

Ķirzaka

Lacerta

Lac

Lapsiņa

Vulpecula

Vul

Lauva

Leo

Leo

Leņķmērs

Norma

Nor

Lidojošā Zivs

Volans

Vol

Lielais Suns

Canis Major

CMa

Lielais Lācis, Lielie Greizie Rati

Ursa Major

UMa

Lira

Lyra

Lyr

Lūsis

Lynx

Lyn

Mazais Lauva

Leo Minor

LMi

Mazais Suns

Canis Minor

CMi

Mazais Zirgs

Equuleus

Equ

Mazais Lācis, Mazie Greizie Rati

Ursa Minor

UMi

Medību Suņi

Canes Venatici

CVn

Mežāzis

Capricornus

Cap

Mikroskops

Microscopium

Mic

Muša

Musca

Mus

Oktants

Octans

Oct

Orions  

Orion

Ori

Paradīzes Putns

Apus

Aps

Pāvs

Pavo

Pav

Pegazs

Pegasus

Peg

Persejs

Perseus

Per

Pūķis

Draco

Dra

Pulkstenis

Horologium

Hor

Pūpe, Kuģa Gals

Puppis

Pup

Sekstants

Sextans

Sex

Skorpions

Scorpio

Sco

Strēlnieks

Sagittarius

Sgr

Sūknis

Antlia

Ant

Svari

Libra

Lib

Teleskops

Telescopium

Tel

Tēlnieks

Sculptor

Scl

Tīkliņš

Reticulum

Ret

Trijstūris

Triangulum

Tri

Tukāns

Tucana

Tuc

Ūdensvīrs

Aquarius

Aqr

Vairogs

Scutum

Sct

Valis, Valzivs

Cetus

Cet

Vedējs

Auriga

Aur

Vērsis

Taurus

Tau

Vēršu Dzinējs

Bootes

Boo

Vēzis

Cancer

Cnc

Vienradzis

Monoceros

Mon

Vilks

Lupus

Lup

Zaķis

Lepus

Lep

Zelta Zivs

Dorado

Dor

Ziemeļu Vainags

Corona Borealis

CrB

Zivis

Pisces

Psc

Žirafe

Camelopardalis

Cam

Multivide

Zvaigznāji, pasvītroti ar līnijām. 2020. gads.

Zvaigznāji, pasvītroti ar līnijām. 2020. gads.

Avots: Shutterstock.com.

Zodiaka zvaigznājs – Ūdensvīrs. Ap 1825. gadu.

Zodiaka zvaigznājs – Ūdensvīrs. Ap 1825. gadu.

Avots: Europeana/Wellcome Collection.

Zodiaka zvaigznājs – Strēlnieks. Ap 1825. gadu.

Zodiaka zvaigznājs – Strēlnieks. Ap 1825. gadu.

Avots: Europeana/Wellcome Collection.

Zodiaka zvaigznājs – Dvīņi. Ap 1825. gadu.

Zodiaka zvaigznājs – Dvīņi. Ap 1825. gadu.

Avots: Europeana/Wellcome Collection.

Zodiaka zvaigznājs – Skorpions. Ap 1825. gadu.

Zodiaka zvaigznājs – Skorpions. Ap 1825. gadu.

Avots: Europeana/Wellcome Collection.

Zodiaka zvaigznājs – Vēzis. Ap 1825. gadu.

Zodiaka zvaigznājs – Vēzis. Ap 1825. gadu.

Avots: Europeana/Wellcome Collection.

Zvaigznāji, pasvītroti ar līnijām. 2020. gads.

Avots: Shutterstock.com.

Izmantošanas tiesības
Skatīt oriģinālu

Saistītie šķirkļi

  • astronomija
  • astronomija Latvijā

Autora ieteiktie papildu resursi

Tīmekļa vietnes

  • Zvaigznāji. Starptautiskās Astronomijas savienības (The Constellations. International Astronomical Union) tīmekļvietne

Ieteicamā literatūra

  • Hermanis, J., Mazā astronomijas enciklopēdija. Jumava, 2014.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Kerrod, R., Book of Constellations: Discover the Secrets in the Stars. Barrons Educational Series, 2002.
  • Poppele, J., Night Sky - A Field Guide to the Constellations. Adventure Publications, 2010.
  • Ridpath, I., Star Tales, 2nd edn., Lutterworth Press, 2018.
  • Vilks, I., Ceļvedis. Visums. Zvaigzne ABC, 2018.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā

Ilgonis Vilks "Zvaigznājs". Nacionālā enciklopēdija. (skatīts 08.12.2023)

Kopīgot


Kopīgot sociālajos tīklos


URL

Šobrīd enciklopēdijā ir 4182 šķirkļi,
un darbs turpinās.
  • Par enciklopēdiju
  • Padome
  • Nozaru redakcijas kolēģija
  • Ilustrāciju redakcijas kolēģija
  • Redakcija
  • Sadarbības partneri
  • Atbalstītāji
  • Sazināties ar redakciju

© Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2023. © Tilde, izstrāde, 2023. © Orians Anvari, dizains, 2023. Autortiesības, datu aizsardzība un izmantošana