Zvaigznājs ir apgabals pie debesu sfēras, kurā raksturīga zvaigžņu grupa veido kontūru vai rakstu, kas attēlo kādu dzīvnieku, mitoloģisku personāžu vai nedzīvu objektu. Mūsdienās zvaigznājiem ir konkrētas, viennozīmīgas robežas. Visa debess sfēra ir sadalīta 88 zvaigznājos. Zvaigznāja zvaigznes debesīs izskatās atrodamies tuvu cita citai, taču lielākajā daļā gadījumu tās atrodas dažādā attālumā no Zemes. Atšķirīgā attāluma dēļ nav korekti teikt, piemēram, “kosmosa kuģis devās uz Pūķa zvaigznāju”. Kā mērķi var norādīt tikai konkrētu zvaigzni. Tā kā katrai zvaigznei ir sava telpiskā kustība, ilgstošā laika posmā (desmitu un simtu tūkstošu gadu laikā) zvaigznāju izskats izmainīsies.
zvaigznājs
debess sfēras apgabals ar visiem tajā pastāvīgi ietilpstošiem astronomiskiem objektiem
Saistītie šķirkļi
Zvaigznāji, pasvītroti ar līnijām. 2020. gads.
Satura rādītājs
Vēsturisks apskats
Zvaigznājus pie debesīm izdalīja jau senie šumeri. Divpadsmit zodiaka zvaigznāji minēti babiloniešu tekstos ap 500. gadu p.m.ē. Citām tautām un kultūrām, piemēram, ēģiptiešiem un ķīniešiem, bija savi zvaigznāji. Mūsdienu rietumu tradīcija balstās uz 48 zvaigznājiem, kas minēti grieķu astronoma Klaudija Ptolemaja (Κλαύδιος Πτολεμαῖος) darbos. Par šo zvaigznāju izcelsmi sacerētas dažādas grieķu teikas. Dažus vēlāk ieviestus zvaigznājus, kā Antinoju zem Ērgļa zvaigznāja, mūsdienās vairs atsevišķi neizdala. Savukārt Berenikes Mati, kas “parādījās” pie debesīm 3. gs., ir saglabājušies.
Zvaigznājus ap debess dienvidpolu, kas nav minēti Ptolemaja sarakstā, eiropieši iepazina 14.–16. gs., kad sākās jūras braucieni dienvidu puslodē. Piemēram, 1589. gada debess globusā ir attēlots Dienvidu Krusts. Tukšākās debess vietās astronomi ieviesa papildu zvaigznājus. 17. gs. beigās Polijā dzīvojušais astronoms Johanness Hevēlijs/Heveliušs (Johannes Hevelius, poļu Jan Heweliusz) pievienoja vairākus jaunus zvaigznājus debess ziemeļu puslodē, bet franču astronoms Nikolā Luijs de Lakaijs (Nicolas-Louis de Lacaille) 18. gs. debess dienvidu puslodē izdalīja vēl 14 jaunus zvaigznājus. Spožākās zvaigznes pa zvaigznājiem 1603. gadā sadalīja vācu astronoms Johans Bajers (Johann Bayer), tomēr vēl 19. gs. zvaigznāju robežas nebija precīzi noteiktas.
Starptautiskā Astronomijas savienība (International Astronomical Union) 1922. gadā oficiāli pieņēma 88 mūsdienu zvaigznājus, 1928. gadā fiksēja to robežas un 1930. gadā publicēja šo zvaigznāju sarakstu.
Raksturojums
Katram mūsdienu zvaigznājam ir starptautisks nosaukums latīņu valodā un oficiāls trīs burtu saīsinājums. Šie 88 zvaigznāji aptver visu debess sfēru, un jebkurš astronomisks objekts, kas nemaina vai tikpat kā nemaina savu pozīciju pie debess sfēras, pieder noteiktam zvaigznājam. Zvaigznāju robežas (ar izņēmumiem) tiek vilktas pa debess koordinātu – rektascensijas un deklinācijas līnijām.
Zvaigznājā ietilpst zvaigznes, zvaigžņu kopas, miglāji, galaktikas un citi astronomiskie objekti, kas nemaina vai tikpat kā nemaina savu pozīciju pie debess sfēras. Zvaigznājā var īslaicīgi uzturēties planētas, komētas, asteroīdi un citi kustīgi Saules sistēmas objekti. Zvaigžņu spožumu zvaigznājā izsaka zvaigžņlielumos (m). Jo lielāks zvaigznes spožums, jo mazāka zvaigžņlieluma skaitliskā vērtība. Nulles un pirmā zvaigžņlieluma zvaigznes ir visspožākās. Piektā zvaigžņlieluma zvaigznes ir tik tikko redzamas ar neapbruņotu aci.
Klasifikācija
Zvaigznājus var iedalīt dažādi, piemēram, debess ziemeļu puslodes (36) un dienvidu puslodes (52) zvaigznājos. Īpaši izceļ 12 zodiaka zvaigznājus, caur kuriem redzamajā kustībā pārvietojas Saule, Mēness un lielās planētas. Tie ir Auns, Vērsis, Dvīņi, Vēzis, Lauva, Jaunava, Svari, Skorpions, Strēlnieks, Mežāzis, Ūdensvīrs, Zivis. Visbiežāk zvaigznājus iedala pēc redzamības attiecīgajā zemeslodes apgabalā. Vidējos platuma grādos piecas grupas veido visu gadu redzamie zvaigznāji, pavasara, vasaras, rudens un ziemas zvaigznāji.
Zodiaka zvaigznājs – Strēlnieks. Ap 1825. gadu.
Latvijā visu gadu labi redzams Lielais Lācis, Mazais Lācis, Kasiopeja, Pūķis. Pavasara vakaros labi redzama Lauva, Vēršu Dzinējs, Ziemeļu Vainags, Jaunava; vasaras vakaros – Gulbis, Lira, Ērglis, Herkuless; rudens vakaros – Pegazs, Andromeda, Persejs, Vērsis; ziemas vakaros – Orions, Lielais Suns, Vedējs, Dvīņi. Pavisam Latvijā gada laikā iespējams novērot 53 zvaigznājus līdz apmēram –30° deklinācijai.
Dažos zvaigznājos neoficiāli izdala asterismus – zīmīgas zvaigžņu grupas. Piemēram, Lielā Lāča zvaigznājā, ko latviski bieži sauc par Lielajiem Greizajiem Ratiem, ir asterisms – septiņas spožas zvaigznes, kas veido kausam līdzīgu figūru. Taču tas nav viss zvaigznājs.
Zodiaka zvaigznājs – Ūdensvīrs. Ap 1825. gadu.
Zodiaka zvaigznājs – Dvīņi. Ap 1825. gadu.
Zodiaka zvaigznājs – Skorpions. Ap 1825. gadu.
Zodiaka zvaigznājs – Vēzis. Ap 1825. gadu.
Visu zvaigznāju saraksts
| Zvaigznājs | Nosaukums latīņu valodā | Saīsinājums latīņu valodā |
| Altāris | Ara | Ara |
| Andromeda | And | |
| Auns | Aries | Ari |
| Balodis | Columba | Col |
| Berenikes Mati | Coma Berenices | Com |
| Bulta | Sagitta | Sge |
| Buras | Vela | Vel |
| Cefejs | Cepheus | Cep |
| Centaurs | Centaurus | Cen |
| Cirkulis | Circinus | Cir |
| Čūska | Serpens | Ser |
| Čūsknesis | Ophiuchus | Oph |
| Delfīns | Dephinus | Del |
| Dienvidu Hidra | Hydrus | Hyi |
| Dienvidu Trijstūris | Triangulum Australe | TrA |
| Dienvidu Vainags | Corona Australis | CrA |
| Dienvidu Zivs | Piscis Austrinus | PsA |
| Gemini | Gem | |
| Dzērve | Grus | Gru |
| Eridāna | Eridanus | Eri |
| Aquila | Aql | |
| Fēnikss | Phoenix | Phe |
| Galds | Mensa | Men |
| Gleznotājs | Pictor | Pic |
| Greblis | Caelum | Cae |
| Cygnus | Cyg | |
| Hameleons | Chameleon | Cha |
| Hercules | Her | |
| Hidra | Hydra | Hya |
| Indiānis | Indus | Ind |
| Virgo | Vir | |
| Cassiopeia | Cas | |
| Kauss | Crater | Crt |
| Kompass | Pyxis | Pyx |
| Krāsns | Fornax | For |
| Krauklis | Corvus | Crv |
| Krusts, Dienvidu Krusts | Crux | Cru |
| Kuģa Ķīlis | Carina | Car |
| Ķirzaka | Lacerta | Lac |
| Lapsiņa | Vulpecula | Vul |
| Leo | Leo | |
| Leņķmērs | Norma | Nor |
| Lidojošā Zivs | Volans | Vol |
| Canis Major | CMa | |
| Lielais Lācis, Lielie Greizie Rati | Ursa Major | UMa |
| Lyra | Lyr | |
| Lūsis | Lynx | Lyn |
| Mazais Lauva | Leo Minor | LMi |
| Mazais Suns | Canis Minor | CMi |
| Mazais Zirgs | Equuleus | Equ |
| Mazais Lācis, Mazie Greizie Rati | Ursa Minor | UMi |
| Medību Suņi | Canes Venatici | CVn |
| Mežāzis | Capricornus | Cap |
| Mikroskops | Microscopium | Mic |
| Muša | Musca | Mus |
| Oktants | Octans | Oct |
| Orion | Ori | |
| Paradīzes Putns | Apus | Aps |
| Pāvs | Pavo | Pav |
| Pegasus | Peg | |
| Perseus | Per | |
| Draco | Dra | |
| Pulkstenis | Horologium | Hor |
| Pūpe, Kuģa Gals | Puppis | Pup |
| Sekstants | Sextans | Sex |
| Skorpions | Scorpio | Sco |
| Strēlnieks | Sagittarius | Sgr |
| Sūknis | Antlia | Ant |
| Svari | Libra | Lib |
| Teleskops | Telescopium | Tel |
| Tēlnieks | Sculptor | Scl |
| Tīkliņš | Reticulum | Ret |
| Trijstūris | Triangulum | Tri |
| Tukāns | Tucana | Tuc |
| Ūdensvīrs | Aquarius | Aqr |
| Vairogs | Scutum | Sct |
| Valis, Valzivs | Cetus | Cet |
| Auriga | Aur | |
| Taurus | Tau | |
| Bootes | Boo | |
| Vēzis | Cancer | Cnc |
| Vienradzis | Monoceros | Mon |
| Vilks | Lupus | Lup |
| Zaķis | Lepus | Lep |
| Zelta Zivs | Dorado | Dor |
| Corona Borealis | CrB | |
| Zivis | Pisces | Psc |
| Žirafe | Camelopardalis | Cam |
Multivide
Zvaigznāji, pasvītroti ar līnijām. 2020. gads.
Zodiaka zvaigznājs – Ūdensvīrs. Ap 1825. gadu.
Zodiaka zvaigznājs – Strēlnieks. Ap 1825. gadu.
Zodiaka zvaigznājs – Dvīņi. Ap 1825. gadu.
Zodiaka zvaigznājs – Skorpions. Ap 1825. gadu.
Zodiaka zvaigznājs – Vēzis. Ap 1825. gadu.