AizvērtIzvēlne
Sākums
Atjaunots 2023. gada 25. oktobrī
Ilgonis Vilks

Lira

(latīņu Lyra, saīsinājums Lyr; angļu Lyre, vācu Leier, franču Lyre, krievu Лира)
neliels debess ziemeļu puslodes vasaras zvaigznājs

Saistītie šķirkļi

  • astronomija
  • zvaigznājs
Gulbja un Liras zvaigznāju attēlojums atlantā “Urānijas spogulis jeb Skats uz Debesīm” (Urania’s mirror, or, A view of the Heavens, Londona, 1824).

Gulbja un Liras zvaigznāju attēlojums atlantā “Urānijas spogulis jeb Skats uz Debesīm” (Urania’s mirror, or, A view of the Heavens, Londona, 1824).

Gravīras autors Sidnijs Holls. Avots: Kongresa bibliotēka (Library of Congress).

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Atrašanās vieta debesīs
  • 3.
    Zvaigznāja raksturojums
  • 4.
    Mitoloģija
  • 5.
    Zvaigznāja redzamība Latvijā
  • Multivide 4
  • Saistītie šķirkļi
  • Tīmekļa vietnes
  • Ieteicamā literatūra
  • Kopīgot
  • Izveidot atsauci
  • Drukāt

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Atrašanās vieta debesīs
  • 3.
    Zvaigznāja raksturojums
  • 4.
    Mitoloģija
  • 5.
    Zvaigznāja redzamība Latvijā

Lira, kas nosaukta sena stīgu mūzikas instrumenta vārdā, ir pavisam neliels zvaigznājs, bet tajā atrodas viena no spožākajām zvaigznēm – Vega. Tā ir viena no pirmajām zvaigznēm, līdz kurai noteikts attālums. To paveica Tērbatas observatorijā (Tartu Observatoorium), Igaunijā, 1837. gadā. Vega arī bija pirmā zvaigzne, kuru 1872. gadā izdevās nofotografēt un iegūt tās spektru.

Atrašanās vieta debesīs

Ziemeļu puslodes mērenajā joslā Lira ļoti labi redzama vasaras vakaros augstu pie debesīm. Pa labi atrodas Herkuless, pa kreisi – Gulbis, bet uz leju – Ērglis. Liras, Gulbja un Ērgļa spožākās zvaigznes Vega, Denebs un Altairs veido asterismu, ko sauc par vasaras trijstūri. Šīs ir trīs pirmās zvaigznes, kas parādās pie debesīm gaišajos vasaras vakaros.

Debess apgabals ar Gulbi un Liru. Ar līnijām parādīta zvaigznāju raksturīgā figūra. 25.10.2020.

Debess apgabals ar Gulbi un Liru. Ar līnijām parādīta zvaigznāju raksturīgā figūra. 25.10.2020.

Fotogrāfs Ilgonis Vilks.

Zvaigznāja raksturojums

Vega ir vienīgā zvaigzne Liras zvaigznājā, kuras spožums pārsniedz 3. zvaigžņlielumu. Tā ir viena no Saulei tuvākajām zvaigznēm. Pa kreisi no Vegas atrodas vāji spīdoša zvaigznīte Liras ε (attālums 162 gaismas gadi), kas, rūpīgāk ieskatoties, šķiet garena. Binoklī redzamas divas zvaigznes, bet spēcīgā teleskopā katra no tām sadalās vēl divās. Liras epsilons ir četrkārša zvaigžņu sistēma.

No Vegas uz leju četras zvaigznītes veido nelielu paralelogramu. Figūras labajā apakšējā stūrī atrodas Šeliaks (Liras β; attālums 960 gaismas gadi), kas vienlaikus ir gan vairākkārtīga zvaigžņu sistēma, gan maiņzvaigzne. Teleskopā redzamas divas zvaigznes. Spožākā no tām sastāv vēl no divām zvaigznēm, kas riņķo tik tuvu, ka savstarpējo gravitācijas spēku dēļ ieguvušas olveida formu. Tās regulāri aizklāj viena otru, līdz ar to zvaigžņu pāra kopējais spožums mainās ar 13 dienu periodu.

Liras zvaigžņu karte.

Liras zvaigžņu karte.

Avots: IAU and Sky & Telescope magazine (Roger Sinnott & Rick Fienberg).

Liras gredzenveida planetārais miglājs. 2017. gads.

Liras gredzenveida planetārais miglājs. 2017. gads.

Avots: NASA, ESA, the Hubble Heritage (STScI/AURA)-ESA/Hubble Collaboration. 

Zvaigznes, kas spožākas par 3. zvaigžņlielumu

Nosaukums

Apzīmējums

Spožums, zvaigžņlielumi (m)

Attālums, gaismas gadi (ly)

Spektra klase

Starjaudas tips

Piezīmes

Vega

Liras α

0,03

25

A0

Galvenās secības zvaigzne

Ātri rotējoša, saplacināta zvaigzne

Paralelograma apakšdaļā atrodas labi pazīstams planetārais miglājs – Gredzena miglājs (M57, attālums 2300 gaismas gadi), kas izveidojies, centrā redzamajai zvaigznei nometot apvalku pirms 6000–8000 gadiem. Mūsdienās tas izpleties gaismas gada diametrā. Kaut arī miglājs izskatās pēc gredzena, faktiski tam ir lodveida čaulas forma.

Mitoloģija

Saskaņā ar grieķu leģendām Orfejs bija dižs mūziķis. Viņa spēlētā lira spēja apburt putnus, zivis un meža zvērus. Stāsta, ka pat koki un akmeņi metušies dejā. Viņa sievu Eiridīki sakoda čūska, un Eiridīke nonāca pazemes valstībā. Orfejs nokāpa pazemē un lūdza Aīdu atdot Eiridīki. Orfeja mūzikas savaldzināts, Aīds bija ar mieru, ja vien ceļā uz virszemi Orfejs neatskatīsies uz Eiridīkes rēgu. Orfejs neizturēja, atskatījās, un viņa sieva atgriezās mirušo valstībā. Līdz mūža galam Orfejs klīda apkārt un turpināja žēli muzicēt. Pēc Orfeja nāves mūzas novietoja Liru debesīs.

Zvaigznāja redzamība Latvijā

Latvijā Lira saskatāma pavasara vakaros debess austrumu daļā, vasarā ļoti labi redzama visu nakti augstu pie debesīm, bet rudens vakaros meklējama debess rietumu pusē. Latvijas platuma grādos Vega ir nenorietoša zvaigzne. Ziemā to var pamanīt mirgojam pie horizonta ziemeļu pusē.

Multivide

Gulbja un Liras zvaigznāju attēlojums atlantā “Urānijas spogulis jeb Skats uz Debesīm” (Urania’s mirror, or, A view of the Heavens, Londona, 1824).

Gulbja un Liras zvaigznāju attēlojums atlantā “Urānijas spogulis jeb Skats uz Debesīm” (Urania’s mirror, or, A view of the Heavens, Londona, 1824).

Gravīras autors Sidnijs Holls. Avots: Kongresa bibliotēka (Library of Congress).

Debess apgabals ar Gulbi un Liru. Ar līnijām parādīta zvaigznāju raksturīgā figūra. 25.10.2020.

Debess apgabals ar Gulbi un Liru. Ar līnijām parādīta zvaigznāju raksturīgā figūra. 25.10.2020.

Fotogrāfs Ilgonis Vilks.

Liras zvaigžņu karte.

Liras zvaigžņu karte.

Avots: IAU and Sky & Telescope magazine (Roger Sinnott & Rick Fienberg).

Liras gredzenveida planetārais miglājs. 2017. gads.

Liras gredzenveida planetārais miglājs. 2017. gads.

Avots: NASA, ESA, the Hubble Heritage (STScI/AURA)-ESA/Hubble Collaboration. 

Gulbja un Liras zvaigznāju attēlojums atlantā “Urānijas spogulis jeb Skats uz Debesīm” (Urania’s mirror, or, A view of the Heavens, Londona, 1824).

Gravīras autors Sidnijs Holls. Avots: Kongresa bibliotēka (Library of Congress).

Izmantošanas tiesības
Skatīt oriģinālu

Saistītie šķirkļi

  • astronomija
  • zvaigznājs

Autora ieteiktie papildu resursi

Tīmekļa vietnes

  • Zvaigznāji. Starptautiskās Astronomijas savienības (The Constellations. International Astronomical Union) tīmekļvietne

Ieteicamā literatūra

  • Hermanis, J., Mazā astronomijas enciklopēdija, Jumava, 2005.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Poppele, J., Night Sky - A Field Guide to the Constellations, Adventure Publications, 2010.
  • Schilling, G. and Tirion, W., Constellations: The Story of Space Told Through the 88 Known Star Patterns in the Night Sky, Hachette UK, 2019.
  • Vilks, I., Visums: ceļvedis, Zvaigzne ABC, 2018.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā

Ilgonis Vilks "Lira". Nacionālā enciklopēdija. (skatīts 30.11.2023)

Kopīgot


Kopīgot sociālajos tīklos


URL

Šobrīd enciklopēdijā ir 4169 šķirkļi,
un darbs turpinās.
  • Par enciklopēdiju
  • Padome
  • Nozaru redakcijas kolēģija
  • Ilustrāciju redakcijas kolēģija
  • Redakcija
  • Sadarbības partneri
  • Atbalstītāji
  • Sazināties ar redakciju

© Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2023. © Tilde, izstrāde, 2023. © Orians Anvari, dizains, 2023. Autortiesības, datu aizsardzība un izmantošana