Lira, kas nosaukta sena stīgu mūzikas instrumenta vārdā, ir pavisam neliels zvaigznājs, bet tajā atrodas viena no spožākajām zvaigznēm – Vega. Tā ir viena no pirmajām zvaigznēm, līdz kurai noteikts attālums. To paveica Tērbatas observatorijā (Tartu Observatoorium), Igaunijā, 1837. gadā. Vega arī bija pirmā zvaigzne, kuru 1872. gadā izdevās nofotografēt un iegūt tās spektru.

Ziemeļu puslodes mērenajā joslā Lira ļoti labi redzama vasaras vakaros augstu pie debesīm. Pa labi atrodas Herkuless, pa kreisi – Gulbis, bet uz leju – Ērglis. Liras, Gulbja un Ērgļa spožākās zvaigznes Vega, Denebs un Altairs veido asterismu, ko sauc par vasaras trijstūri. Šīs ir trīs pirmās zvaigznes, kas parādās pie debesīm gaišajos vasaras vakaros.

Vega ir vienīgā zvaigzne Liras zvaigznājā, kuras spožums pārsniedz 3. zvaigžņlielumu. Tā ir viena no Saulei tuvākajām zvaigznēm. Pa kreisi no Vegas atrodas vāji spīdoša zvaigznīte Liras ε (attālums 162 gaismas gadi), kas, rūpīgāk ieskatoties, šķiet garena. Binoklī redzamas divas zvaigznes, bet spēcīgā teleskopā katra no tām sadalās vēl divās. Liras epsilons ir četrkārša zvaigžņu sistēma.

No Vegas uz leju četras zvaigznītes veido nelielu paralelogramu. Figūras labajā apakšējā stūrī atrodas Šeliaks (Liras β; attālums 960 gaismas gadi), kas vienlaikus ir gan vairākkārtīga zvaigžņu sistēma, gan maiņzvaigzne. Teleskopā redzamas divas zvaigznes. Spožākā no tām sastāv vēl no divām zvaigznēm, kas riņķo tik tuvu, ka savstarpējo gravitācijas spēku dēļ ieguvušas olveida formu. Tās regulāri aizklāj viena otru, līdz ar to zvaigžņu pāra kopējais spožums mainās ar 13 dienu periodu.

Paralelograma apakšdaļā atrodas labi pazīstams planetārais miglājs – Gredzena miglājs (M57, attālums 2300 gaismas gadi), kas izveidojies, centrā redzamajai zvaigznei nometot apvalku pirms 6000–8000 gadiem. Mūsdienās tas izpleties gaismas gada diametrā. Kaut arī miglājs izskatās pēc gredzena, faktiski tam ir lodveida čaulas forma.

Saskaņā ar grieķu leģendām Orfejs bija dižs mūziķis. Viņa spēlētā lira spēja apburt putnus, zivis un meža zvērus. Stāsta, ka pat koki un akmeņi metušies dejā. Viņa sievu Eiridīki sakoda čūska, un Eiridīke nonāca pazemes valstībā. Orfejs nokāpa pazemē un lūdza Aīdu atdot Eiridīki. Orfeja mūzikas savaldzināts, Aīds bija ar mieru, ja vien ceļā uz virszemi Orfejs neatskatīsies uz Eiridīkes rēgu. Orfejs neizturēja, atskatījās, un viņa sieva atgriezās mirušo valstībā. Līdz mūža galam Orfejs klīda apkārt un turpināja žēli muzicēt. Pēc Orfeja nāves mūzas novietoja Liru debesīs.

Latvijā Lira saskatāma pavasara vakaros debess austrumu daļā, vasarā ļoti labi redzama visu nakti augstu pie debesīm, bet rudens vakaros meklējama debess rietumu pusē. Latvijas platuma grādos Vega ir nenorietoša zvaigzne. Ziemā to var pamanīt mirgojam pie horizonta ziemeļu pusē.