AizvērtIzvēlne
Sākums
Atjaunots 2022. gada 19. septembrī
Ilgonis Vilks

Ērglis

(latīņu Aquila 'Ērglis', saīsinājums Aql; angļu Eagle, vācu Adler, franču Aigle, krievu Орёл)
vidēji liels debess ekvatora zonas vasaras zvaigznājs

Saistītie šķirkļi

  • astronomija
  • zvaigznājs
Ērgļa zvaigznāja attēlojums atlantā "Urānijas spogulis jeb Skats uz Debesīm" (Urania's mirror, or, A view of the Heavens, Londona, 1824).

Ērgļa zvaigznāja attēlojums atlantā "Urānijas spogulis jeb Skats uz Debesīm" (Urania's mirror, or, A view of the Heavens, Londona, 1824).

Gravīras autors Sidnijs Holls. Avots: Kongresa bibliotēka (Library of Congress).

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Atrašanās vieta debesīs
  • 3.
    Zvaigznāja raksturojums
  • 4.
    Mitoloģija
  • 5.
    Zvaigznāja redzamība Latvijā
  • Multivide 5
  • Saistītie šķirkļi
  • Tīmekļa vietnes
  • Ieteicamā literatūra
  • Kopīgot
  • Izveidot atsauci
  • Drukāt

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Atrašanās vieta debesīs
  • 3.
    Zvaigznāja raksturojums
  • 4.
    Mitoloģija
  • 5.
    Zvaigznāja redzamība Latvijā

Ērglis ir samērā liels zvaigznājs ar spožāko zvaigzni Altairu. Ērglim cauri iet Piena Ceļš, kas tālāk aizvijas uz horizonta pusi Strēlnieka zvaigznāja virzienā. Aquila latīņu valodā nozīmē ‘ērglis’, taču ērgli šajā vietā pie debesīm iztēloties grūti.

Atrašanās vieta debesīs

Ziemeļu puslodes mērenajā joslā Ērglis redzams vasaras un rudens vakaros vidējā augstumā dienvidu un rietumu pusē. Virs tā pa kreisi atrodas Gulbja zvaigznājs, bet virs tā pa labi – Liras zvaigznājs. Zvaigznāju spožākās zvaigznes Denebs, Vega un Altairs veido asterismu, ko sauc par vasaras trijstūri. Šīs ir trīs pirmās zvaigznes, kas parādās pie debesīm gaišajos vasaras vakaros.

Debess apgabals ar Ērgli. Ar līnijām parādīta zvaigznāja raksturīgā figūra. 25.10.2020.

Debess apgabals ar Ērgli. Ar līnijām parādīta zvaigznāja raksturīgā figūra. 25.10.2020.

Fotogrāfs Ilgonis Vilks.

Zvaigznāja raksturojums

Ērglī ir tikai viena spoža zvaigzne – Altairs. Tā ir viena no Saulei tuvākajām zvaigznēm. Zvaigznes nosaukums veido daļu no arābu frāzes النسر الطائر, kas nozīmē ‘lidojošais ērglis’. Virs un zem Altaira taisnā līnijā izvietotas divas vājāk spīdošas zvaigznes – Tarazeds un Ērgļa β –, kas iezīmē zvaigznāja raksturīgo figūru.

Ērgļa zvaigžņu karte.

Ērgļa zvaigžņu karte.

Avots: IAU and Sky & Telescope magazine (Roger Sinnott & Rick Fienberg).

Hanteles miglājs Lapsiņas zvaigznājā, kas atrodas blakus Ērglim, ir tipisks planetāro miglāju pārstāvis.

Hanteles miglājs Lapsiņas zvaigznājā, kas atrodas blakus Ērglim, ir tipisks planetāro miglāju pārstāvis.

Avots: ESO. 

"Mežapīle" ir zvaigznēm bagāta vaļējā kopa Vairoga zvaigznājā, kas atrodas blakus Ērglim.

"Mežapīle" ir zvaigznēm bagāta vaļējā kopa Vairoga zvaigznājā, kas atrodas blakus Ērglim.

Avots: ESO. 

Zvaigznes, kas spožākas par 3. zvaigžņlielumu

Nosaukums

Apzīmējums

Spožums, zvaigžņlielumi (m)

Attālums, gaismas gadi (ly)

Spektra klase

Starjaudas tips

Piezīmes

Altairs

Ērgļa α

0,76

17

A7

Galvenās secības zvaigzne

Ātri rotējoša, saplacināta zvaigzne

Tarazeds

Ērgļa γ

2,71

395

K3

Spožais milzis

Starjauda 2500 reižu lielāka nekā Saulei

Okabs

Ērgļa ζ

2,98

83

A0

Galvenās secības zvaigzne

Spektroskopiska dubultzvaigzne

Interesantākie debess dzīļu objekti atrodas nevis pašā Ērgļa zvaigznājā, bet blakus tam. Virs Altaira, nelielajā Lapsiņas zvaigznājā, atrodas izteiksmīgs planetārais miglājs – Hanteles miglājs (M27; attālums 1360 gaismas gadu). Fotogrāfijās ar nelielu ekspozīciju tas patiešām atgādina hanteli, bet ilgāk uzņemtos attēlos redzams viss miglāja gredzens. 1764. gadā tas bija pirmais planetārais miglājs, kuru astronomi ieraudzīja pie debesīm. Pa labi uz leju, nelielajā Vairoga zvaigznājā, atrodas zvaigznēm bagāta vaļējā zvaigžņu kopa – Mežapīle (M11; attālums 6200 gaismas gadu), kurā ir gandrīz 3000 zvaigžņu. Šādu nosaukumu kopa ieguvusi tāpēc, ka spožākās zvaigznes veido tādu kā lidojošu pīļu kāsi.

Mitoloģija

Klasiskajā grieķu mitoloģijā Ērglis nesa Zeva zibens bultas un arī salasīja izsviestās bultas. Reiz Zevs sūtīja ērgli, lai tas uznes Olimpā piemīlīgo trojiešu zēnu Ganimēdu, kurš pēc tam pasniedza dieviem vīnu. Citi autori šo debesu putnu saista ar ērgli, kas Zeva uzdevumā ik dienas plosīja pie klints piekalto titānu Prometeju un knābāja viņa aknas. Tā kā Prometejs bija nemirstīgs, naktī viņa aknas atauga. Šādu sodu Prometejs izpelnījās par to, ka nozaga dieviem Olimpā uguni un aiznesa to cilvēkiem. Hērakls nošāva ērgli un atbrīvoja Prometeju no mūžīgajām mokām.

Zvaigznāja redzamība Latvijā

Latvijā Ērglis redzams vasaras naktīs dienvidu pusē vidējā augstumā, bet rudens vakaros zvaigznājs meklējams debess rietumu pusē.

Multivide

Ērgļa zvaigznāja attēlojums atlantā "Urānijas spogulis jeb Skats uz Debesīm" (Urania's mirror, or, A view of the Heavens, Londona, 1824).

Ērgļa zvaigznāja attēlojums atlantā "Urānijas spogulis jeb Skats uz Debesīm" (Urania's mirror, or, A view of the Heavens, Londona, 1824).

Gravīras autors Sidnijs Holls. Avots: Kongresa bibliotēka (Library of Congress).

Debess apgabals ar Ērgli. Ar līnijām parādīta zvaigznāja raksturīgā figūra. 25.10.2020.

Debess apgabals ar Ērgli. Ar līnijām parādīta zvaigznāja raksturīgā figūra. 25.10.2020.

Fotogrāfs Ilgonis Vilks.

Ērgļa zvaigžņu karte.

Ērgļa zvaigžņu karte.

Avots: IAU and Sky & Telescope magazine (Roger Sinnott & Rick Fienberg).

Hanteles miglājs Lapsiņas zvaigznājā, kas atrodas blakus Ērglim, ir tipisks planetāro miglāju pārstāvis.

Hanteles miglājs Lapsiņas zvaigznājā, kas atrodas blakus Ērglim, ir tipisks planetāro miglāju pārstāvis.

Avots: ESO. 

"Mežapīle" ir zvaigznēm bagāta vaļējā kopa Vairoga zvaigznājā, kas atrodas blakus Ērglim.

"Mežapīle" ir zvaigznēm bagāta vaļējā kopa Vairoga zvaigznājā, kas atrodas blakus Ērglim.

Avots: ESO. 

Ērgļa zvaigznāja attēlojums atlantā "Urānijas spogulis jeb Skats uz Debesīm" (Urania's mirror, or, A view of the Heavens, Londona, 1824).

Gravīras autors Sidnijs Holls. Avots: Kongresa bibliotēka (Library of Congress).

Izmantošanas tiesības
Skatīt oriģinālu

Saistītie šķirkļi

  • astronomija
  • zvaigznājs

Autora ieteiktie papildu resursi

Tīmekļa vietnes

  • Zvaigznāji. Starptautiskās Astronomijas savienības (The Constellations. International Astronomical Union) tīmekļvietne

Ieteicamā literatūra

  • Hermanis, J., Mazā astronomijas enciklopēdija, Jumava, 2005.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Poppele, J., Night Sky - A Field Guide to the Constellations, Adventure Publications, 2010.
  • Schilling, G. and Tirion, W., Constellations: The Story of Space Told Through the 88 Known Star Patterns in the Night Sky, Hachette UK, 2019.
  • Vilks, I., Visums: ceļvedis, Zvaigzne ABC, 2018.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā

Vilks I. "Ērglis". Nacionālā enciklopēdija. (skatīts 26.09.2023)

Kopīgot


Kopīgot sociālajos tīklos


URL

Šobrīd enciklopēdijā ir 4044 šķirkļi,
un darbs turpinās.
  • Par enciklopēdiju
  • Padome
  • Nozaru redakcijas kolēģija
  • Ilustrāciju redakcijas kolēģija
  • Redakcija
  • Sadarbības partneri
  • Atbalstītāji
  • Sazināties ar redakciju

© Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2023. © Tilde, izstrāde, 2023. © Orians Anvari, dizains, 2023. Autortiesības, datu aizsardzība un izmantošana