Ērglis ir samērā liels zvaigznājs ar spožāko zvaigzni Altairu. Ērglim cauri iet Piena Ceļš, kas tālāk aizvijas uz horizonta pusi Strēlnieka zvaigznāja virzienā. Aquila latīņu valodā nozīmē ‘ērglis’, taču ērgli šajā vietā pie debesīm iztēloties grūti.

Ziemeļu puslodes mērenajā joslā Ērglis redzams vasaras un rudens vakaros vidējā augstumā dienvidu un rietumu pusē. Virs tā pa kreisi atrodas Gulbja zvaigznājs, bet virs tā pa labi – Liras zvaigznājs. Zvaigznāju spožākās zvaigznes Denebs, Vega un Altairs veido asterismu, ko sauc par vasaras trijstūri. Šīs ir trīs pirmās zvaigznes, kas parādās pie debesīm gaišajos vasaras vakaros.

Ērglī ir tikai viena spoža zvaigzne – Altairs. Tā ir viena no Saulei tuvākajām zvaigznēm. Zvaigznes nosaukums veido daļu no arābu frāzes النسر الطائر, kas nozīmē ‘lidojošais ērglis’. Virs un zem Altaira taisnā līnijā izvietotas divas vājāk spīdošas zvaigznes – Tarazeds un Ērgļa β –, kas iezīmē zvaigznāja raksturīgo figūru.

Interesantākie debess dzīļu objekti atrodas nevis pašā Ērgļa zvaigznājā, bet blakus tam. Virs Altaira, nelielajā Lapsiņas zvaigznājā, atrodas izteiksmīgs planetārais miglājs – Hanteles miglājs (M27; attālums 1360 gaismas gadu). Fotogrāfijās ar nelielu ekspozīciju tas patiešām atgādina hanteli, bet ilgāk uzņemtos attēlos redzams viss miglāja gredzens. 1764. gadā tas bija pirmais planetārais miglājs, kuru astronomi ieraudzīja pie debesīm. Pa labi uz leju, nelielajā Vairoga zvaigznājā, atrodas zvaigznēm bagāta vaļējā zvaigžņu kopa – Mežapīle (M11; attālums 6200 gaismas gadu), kurā ir gandrīz 3000 zvaigžņu. Šādu nosaukumu kopa ieguvusi tāpēc, ka spožākās zvaigznes veido tādu kā lidojošu pīļu kāsi.

Klasiskajā grieķu mitoloģijā Ērglis nesa Zeva zibens bultas un arī salasīja izsviestās bultas. Reiz Zevs sūtīja ērgli, lai tas uznes Olimpā piemīlīgo trojiešu zēnu Ganimēdu, kurš pēc tam pasniedza dieviem vīnu. Citi autori šo debesu putnu saista ar ērgli, kas Zeva uzdevumā ik dienas plosīja pie klints piekalto titānu Prometeju un knābāja viņa aknas. Tā kā Prometejs bija nemirstīgs, naktī viņa aknas atauga. Šādu sodu Prometejs izpelnījās par to, ka nozaga dieviem Olimpā uguni un aiznesa to cilvēkiem. Hērakls nošāva ērgli un atbrīvoja Prometeju no mūžīgajām mokām.

Latvijā Ērglis redzams vasaras naktīs dienvidu pusē vidējā augstumā, bet rudens vakaros zvaigznājs meklējams debess rietumu pusē.