Gulbis ir liels un izteiksmīgs zvaigznājs. Piecas spožākās zvaigznes veido izstieptu krustu, ko sauc par Ziemeļu Krustu. Šajā vietā pie debesīm var iztēloties putnu, kas ar izplestiem spārniem lido pa Piena Ceļu.
Saistītie šķirkļi
Gulbja un Liras zvaigznāju attēlojums atlantā “Urānijas spogulis jeb Skats uz Debesīm” (Urania’s mirror, or, A view of the Heavens, Londona, 1824).
Satura rādītājs
Atrašanās vieta debesīs
Ziemeļu puslodes mērenajā joslā Gulbis labi redzams vasaras un rudens vakaros augstu pie debesīm. Pa labi atrodas Liras zvaigznājs, bet uz leju – Ērglis. Šo zvaigznāju spožākās zvaigznes Denebs, Vega un Altairs veido asterismu, ko sauc par vasaras trijstūri. Šīs ir trīs pirmās zvaigznes, kas parādās pie debesīm gaišajos vasaras vakaros.
Zvaigznāja raksturojums
Spožākā zvaigzne Denebs atrodas Gulbja “astē” un tulkojumā no arābu valodas ذنب (dhanab) arī nozīmē ‘aste’. Denebs ir pati tālākā no zvaigznēm, kas viegli redzama ar neapbruņotu aci. Gulbja “acī” atrodas Albireo – izteiksmīga dubultzvaigzne, kuras komponenti ir dzeltenā un zilā krāsā. Vēl divas spožas zvaigznes ir Sadrs, kas atrodas krusta centrā, Aldžena, kas atrodas Gulbja “labajā spārnā”, un Favaris, kas atrodas Gulbja “kreisajā spārnā”.
Gulbja zvaigžņu karte.
Ziemeļamerikas miglājs (attēla kreisajā pusē) pēc formas atgādina atbilstošo kontinentu.
Gulbja cilpa (parādīta ultravioletajā starojumā) ir senas pārnovas sprādziena palieka. 2017. gads.
Zvaigznes, kas spožākas par 3,05 zvaigžņlielumu
| Nosaukums | Apzīmējums | Spožums, zvaigžņlielumi (m) | Attālums, gaismas gadi (ly) | Spektra klase | Starjaudas tips | Piezīmes |
| Denebs | Gulbja α | 1,25 | 2615 | A2 | Pārmilzis | Starjauda 200 000 reižu lielāka kā Saulei |
| Albireo | Gulbja β | 3,05 | 430 | K2 + B8 | Spožais milzis un galvenās secības zvaigzne | Viegli izšķirama dubultzvaigzne |
| Sadrs | Gulbja γ | 2,23 | 1800 | F8 | Pārmilzis | Diametrs 150 reizes lielāks kā Saulei |
| Favaris | Gulbja δ | 2,87 | 165 | B9 + F1 | Milzis un galvenās secības zvaigzne | Cieša dubultzvaigzne |
| Aldžena | Gulbja ε | 2,48 | 73 | K0 | Milzis | Spektrāla dubultzvaigzne |
Tā kā zvaigznājs atrodas Piena Ceļā, tajā ir daudz debess dzīļu objektu. Vaļējā zvaigžņu kopa M39 ir spoža, taču fotogrāfijās nav sevišķi izteiksmīga, jo kopas zvaigznes “pazūd” uz Piena Ceļa zvaigžņu fona. Plašs un iespaidīgs ir Ziemeļamerikas miglājs (NGC 7000, attālums 1600 gaismas gadu), kas atrodas netālu no Deneba. Tā kontūra atgādina Ziemeļamerikas kontinentu. Atšķirībā no iepriekš minētās zvaigžņu kopas, miglājs ir labi redzams fotogrāfijās, bet teleskopā novērojams ar grūtībām, jo ir izkliedēts lielā debess laukumā.
Gulbja labajā spārnā 2400 gaismas gadu attālumā atrodas Gulbja Cilpa – gredzenveida pārnovas miglājs, kas radies zvaigznes sprādzienā pirms aptuveni 20 000 gadu. Tas ir liels – miglāja leņķiskais diametrs ir trīs loka grādi –, taču grūti saskatāms.
Mitoloģija
Šo zvaigznāju senās tautas izdalīja pie debesīm jau sen, taču Gulbja nosaukumu tas ieguva sengrieķu laikos. Grieķu mītos Gulbja zvaigznājs saistās ar vairākām leģendām, taču populārākais ir stāsts par to, kā Zevs iemīlējās Spartas valdnieka sievā Lēdā un pārvērtās par gulbi, kuru vajāja ērglis. Līdzcietīgā Lēda izglāba gulbi, līdz ar to Zeva mērķis bija sasniegts. Tajā pašā naktī Lēda gulēja arī ar savu vīru Tindareju. No šī mīlas trijstūra radās divas olas, no kurām izšķīlās Kastors un Pollukss, Trojas Helēna un Klitemnēstra. Mīti atšķiras, bet biežāk minēts, ka Pollukss un Helēna bija nemirstīgie Zeva bērni, bet Kastors un Klitemnēstra bija mirstīgie Tindareja bērni.
Zvaigznāja redzamība Latvijā
Latvijā Gulbis redzams pavasara otrajā pusē vakaros debess austrumu daļā, vasarā ļoti labi redzams visu nakti, bet rudens vakaros redzams debess rietumu pusē.
Multivide
Gulbja un Liras zvaigznāju attēlojums atlantā “Urānijas spogulis jeb Skats uz Debesīm” (Urania’s mirror, or, A view of the Heavens, Londona, 1824).
Debess apgabals ar Gulbi un Liru. Ar līnijām parādīta zvaigznāju raksturīgā figūra. 25.10.2020.
Gulbja zvaigžņu karte.
Ziemeļamerikas miglājs (attēla kreisajā pusē) pēc formas atgādina atbilstošo kontinentu.
Gulbja cilpa (parādīta ultravioletajā starojumā) ir senas pārnovas sprādziena palieka. 2017. gads.
Autora ieteiktie papildu resursi
Tīmekļa vietnes
Ieteicamā literatūra
Ilgonis Vilks "Gulbis". Nacionālā enciklopēdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/116816-Gulbis (skatīts 26.09.2025)