AizvērtIzvēlne
Sākums
Atjaunots 2023. gada 8. novembrī
Ilgonis Vilks

Jaunava

(latīņu Virgo ‘Jaunava’, saīsinājums Vir; angļu Virgin, vācu Jungfrau, franču Vierge, krievu Дева)
liels debess ziemeļu puslodes pavasara zvaigznājs

Saistītie šķirkļi

  • astronomija
  • zvaigznājs
Jaunavas zvaigznāja attēlojums atlantā “Urānijas spogulis jeb Skats uz Debesīm” (Urania’s mirror, or, A view of the Heavens, Londona, 1824).

Jaunavas zvaigznāja attēlojums atlantā “Urānijas spogulis jeb Skats uz Debesīm” (Urania’s mirror, or, A view of the Heavens, Londona, 1824).

Gravīras autors Sidnijs Holls. Avots: Kongresa bibliotēka (Library of Congress).

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Atrašanās vieta debesīs
  • 3.
    Zvaigznāja raksturojums
  • 4.
    Mitoloģija
  • 5.
    Zvaigznāja redzamība Latvijā
  • Multivide 4
  • Saistītie šķirkļi
  • Tīmekļa vietnes
  • Ieteicamā literatūra
  • Kopīgot
  • Izveidot atsauci
  • Drukāt

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Atrašanās vieta debesīs
  • 3.
    Zvaigznāja raksturojums
  • 4.
    Mitoloģija
  • 5.
    Zvaigznāja redzamība Latvijā

Jaunava pēc platības ir otrs lielākais zvaigznājs pie debesīm, tomēr spožu zvaigžņu tajā nav daudz. Tas ir viens no 12 zodiaka zvaigznājiem. Jaunavā atrodas ekliptikas un debess ekvatora krustpunkts, kurā Saule nonāk rudens ekvinokcijā (laikā no 21. līdz 24. septembrim). Senatnē Jaunavas zvaigznāju tradicionāli saistīja ar ražas novākšanu, jo mūsu ēras sākumā Saule nonāca šajā zvaigznājā tad, kad bija labības pļaušanas un augļu novākšanas laiks.

Atrašanās vieta debesīs

Ziemeļu puslodes mērenajā joslā Jaunava redzama pavasara vakaros debess dienvidu pusē. Pa kreisi uz augšu atrodas Vēršu Dzinējs, bet pa labi uz augšu – Lauva. Šo zvaigznāju spožākās zvaigznes Spika, Arkturs un Reguls veido asterismu, ko sauc par pavasara trijstūri.

Debess apgabals ar Jaunavu. Ar līnijām parādīta zvaigznāja raksturīgā figūra. 25.10.2020.

Debess apgabals ar Jaunavu. Ar līnijām parādīta zvaigznāja raksturīgā figūra. 25.10.2020.

Fotogrāfs Ilgonis Vilks.

Zvaigznāja raksturojums

Jaunavas zvaigznes veido rombam līdzīgu figūru, kura apakšējā stūrī atrodas spožākā zvaigzne Spika. Tās nosaukums ir saistīts ar labības vārpām. Salīdzinot Spikas novērojumus ar priekšgājēju veiktajiem, sengrieķu astronoms Hiparhs (Ἵπππαρχος, ap 190.–120. gadu p. m. ē.) konstatēja, ka zvaigzne ir nobīdījusies attiecībā pret atskaites punktu. Viņš atklāja astronomisko precesiju, Zemes ass lēnu pārvietošanos. Romba labo stūri iezīmē zvaigzne Porrima, augšgalā atrodas Vindemiatriksa, kas tulkojumā nozīmē ‘vīnogu vācēja’, bet kreisajā stūrī – Heze.

Jaunavas zvaigžņu karte.

Jaunavas zvaigžņu karte.

Avots: IAU and Sky & Telescope magazine (Roger Sinnott & Rick Fienberg).

Galaktikas M87 kodols ar izsviesto gāzu strūklu (zilā krāsā). Habla kosmiskā teleskopa attēls.

Galaktikas M87 kodols ar izsviesto gāzu strūklu (zilā krāsā). Habla kosmiskā teleskopa attēls.

Avots: NASA, ESA, the Hubble Heritage Team (STScI/AURA).

Zvaigznes, kas spožākas par 3,38 zvaigžņlielumu

Nosaukums

Apzīmējums

Spožums, zvaigžņlielumi (m)

Attālums, gaismas gadi (ly)

Spektra klase

Starjaudas tips

Piezīmes

Spika

Jaunavas α

0,97

250

B1

Submilzis

Spektroskopiska dubultzvaigzne

Porrima

Jaunavas γ

2,74

38

F0 + F0

Galvenās secības zvaigžņu pāris

Cieša dubultzvaigzne

Vindemiatriksa

Jaunavas ε

2,83

110

G8

Milzis

Atrodas gandrīz tieši Galaktikas plaknē

Heze

Jaunavas ζ

3,38

74

A3

Galvenās secības zvaigzne

Dubultzvaigzne, otra zvaigzne spīd daudz vājāk

1992. gadā Jaunavas zvaigznājā atklātas divas pirmās planētas ārpus Saules sistēmas, kas riņķo ap pulsāru PSR B1257+12 (attālums 2300 gaismas gadu).

Zvaigznāja augšējā daļā atrodas Jaunavas galaktiku kopa, kurā ir aptuveni 1300 galaktikas. Tas ir milzīgs telpisks veidojums 1,3 miljonu gaismas gadu diametrā, kas atrodas 54 miljonu gaismas gadu attālumā. Kopas vidū ir liela eliptiskā galaktika Jaunavas A (M87), kuras masa vairākus desmitus reižu pārsniedz mūsu Galaktikas masu. Supermasīvais melnais caurums galaktikas centrā, kura apkaimes detalizēts attēls iegūts 2019. gadā, ir daudzveidīga starojuma, tai skaitā radioviļņu, avots. No galaktikas kodola izsviesta gāzu strūkla, kas pārvietojas ar lielu ātrumu.

Mitoloģija

Babilonieši šajā vietā pie debesīm iztēlojās labības vārpas. Senie grieķi saistīja zvaigznāju ar ražas un lauksaimniecības dievieti Demētru, kas valdīja pār graudiem un zemes auglību. Demētras meitu Persefoni nolaupīja pazemes dievs Aīds. Izmisusī Demētra devās pazemē meklēt meitu, bet virszemē apstājās gadalaiku mija un augi sāka iznīkt. Aīds bija ar mieru atdot Persefoni ar nosacījumu, ka katru gadu dažus mēnešus viņa pavadīs pazemes valstībā. Kopš tā laika katru ziemu, kad Persefone atrodas pazemē, augi pārstāj augt.

Zvaigznāja redzamība Latvijā

Latvijā Jaunava redzama pavasara un vasaras sākuma vakaros debess dienvidu pusē nelielā augstumā. 

Multivide

Jaunavas zvaigznāja attēlojums atlantā “Urānijas spogulis jeb Skats uz Debesīm” (Urania’s mirror, or, A view of the Heavens, Londona, 1824).

Jaunavas zvaigznāja attēlojums atlantā “Urānijas spogulis jeb Skats uz Debesīm” (Urania’s mirror, or, A view of the Heavens, Londona, 1824).

Gravīras autors Sidnijs Holls. Avots: Kongresa bibliotēka (Library of Congress).

Debess apgabals ar Jaunavu. Ar līnijām parādīta zvaigznāja raksturīgā figūra. 25.10.2020.

Debess apgabals ar Jaunavu. Ar līnijām parādīta zvaigznāja raksturīgā figūra. 25.10.2020.

Fotogrāfs Ilgonis Vilks.

Jaunavas zvaigžņu karte.

Jaunavas zvaigžņu karte.

Avots: IAU and Sky & Telescope magazine (Roger Sinnott & Rick Fienberg).

Galaktikas M87 kodols ar izsviesto gāzu strūklu (zilā krāsā). Habla kosmiskā teleskopa attēls.

Galaktikas M87 kodols ar izsviesto gāzu strūklu (zilā krāsā). Habla kosmiskā teleskopa attēls.

Avots: NASA, ESA, the Hubble Heritage Team (STScI/AURA).

Jaunavas zvaigznāja attēlojums atlantā “Urānijas spogulis jeb Skats uz Debesīm” (Urania’s mirror, or, A view of the Heavens, Londona, 1824).

Gravīras autors Sidnijs Holls. Avots: Kongresa bibliotēka (Library of Congress).

Izmantošanas tiesības
Skatīt oriģinālu

Saistītie šķirkļi

  • astronomija
  • zvaigznājs

Autora ieteiktie papildu resursi

Tīmekļa vietnes

  • Zvaigznāji. Starptautiskās Astronomijas savienības (The Constellations. International Astronomical Union) tīmekļa vietne

Ieteicamā literatūra

  • Hermanis, J., Mazā astronomijas enciklopēdija, Jumava, 2005.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Poppele, J., Night Sky - A Field Guide to the Constellations, Adventure Publications, 2010.
  • Schilling, G. and Tirion, W., Constellations: The Story of Space Told Through the 88 Known Star Patterns in the Night Sky, Hachette UK, 2019.
  • Vilks, I., Visums: ceļvedis, Zvaigzne ABC, 2018.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā

Ilgonis Vilks "Jaunava". Nacionālā enciklopēdija. (skatīts 08.12.2023)

Kopīgot


Kopīgot sociālajos tīklos


URL

Šobrīd enciklopēdijā ir 4182 šķirkļi,
un darbs turpinās.
  • Par enciklopēdiju
  • Padome
  • Nozaru redakcijas kolēģija
  • Ilustrāciju redakcijas kolēģija
  • Redakcija
  • Sadarbības partneri
  • Atbalstītāji
  • Sazināties ar redakciju

© Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2023. © Tilde, izstrāde, 2023. © Orians Anvari, dizains, 2023. Autortiesības, datu aizsardzība un izmantošana