Jaunava pēc platības ir otrs lielākais zvaigznājs pie debesīm, tomēr spožu zvaigžņu tajā nav daudz. Tas ir viens no 12 zodiaka zvaigznājiem. Jaunavā atrodas ekliptikas un debess ekvatora krustpunkts, kurā Saule nonāk rudens ekvinokcijā (laikā no 21. līdz 24. septembrim). Senatnē Jaunavas zvaigznāju tradicionāli saistīja ar ražas novākšanu, jo mūsu ēras sākumā Saule nonāca šajā zvaigznājā tad, kad bija labības pļaušanas un augļu novākšanas laiks.
Saistītie šķirkļi
Jaunavas zvaigznāja attēlojums atlantā “Urānijas spogulis jeb Skats uz Debesīm” (Urania’s mirror, or, A view of the Heavens, Londona, 1824).
Satura rādītājs
Atrašanās vieta debesīs
Ziemeļu puslodes mērenajā joslā Jaunava redzama pavasara vakaros debess dienvidu pusē. Pa kreisi uz augšu atrodas Vēršu Dzinējs, bet pa labi uz augšu – Lauva. Šo zvaigznāju spožākās zvaigznes Spika, Arkturs un Reguls veido asterismu, ko sauc par pavasara trijstūri.
Debess apgabals ar Jaunavu. Ar līnijām parādīta zvaigznāja raksturīgā figūra. 25.10.2020.
Zvaigznāja raksturojums
Jaunavas zvaigznes veido rombam līdzīgu figūru, kura apakšējā stūrī atrodas spožākā zvaigzne Spika. Tās nosaukums ir saistīts ar labības vārpām. Salīdzinot Spikas novērojumus ar priekšgājēju veiktajiem, sengrieķu astronoms Hiparhs (Ἵπππαρχος, ap 190.–120. gadu p. m. ē.) konstatēja, ka zvaigzne ir nobīdījusies attiecībā pret atskaites punktu. Viņš atklāja astronomisko precesiju, Zemes ass lēnu pārvietošanos. Romba labo stūri iezīmē zvaigzne Porrima, augšgalā atrodas Vindemiatriksa, kas tulkojumā nozīmē ‘vīnogu vācēja’, bet kreisajā stūrī – Heze.
Jaunavas zvaigžņu karte.
Galaktikas M87 kodols ar izsviesto gāzu strūklu (zilā krāsā). Habla kosmiskā teleskopa attēls.
Zvaigznes, kas spožākas par 3,38 zvaigžņlielumu
| Nosaukums | Apzīmējums | Spožums, zvaigžņlielumi (m) | Attālums, gaismas gadi (ly) | Spektra klase | Starjaudas tips | Piezīmes |
| Spika | Jaunavas α | 0,97 | 250 | B1 | Submilzis | Spektroskopiska dubultzvaigzne |
| Porrima | Jaunavas γ | 2,74 | 38 | F0 + F0 | Galvenās secības zvaigžņu pāris | Cieša dubultzvaigzne |
| Vindemiatriksa | Jaunavas ε | 2,83 | 110 | G8 | Milzis | Atrodas gandrīz tieši Galaktikas plaknē |
| Heze | Jaunavas ζ | 3,38 | 74 | A3 | Galvenās secības zvaigzne | Dubultzvaigzne, otra zvaigzne spīd daudz vājāk |
1992. gadā Jaunavas zvaigznājā atklātas divas pirmās planētas ārpus Saules sistēmas, kas riņķo ap pulsāru PSR B1257+12 (attālums 2300 gaismas gadu).
Zvaigznāja augšējā daļā atrodas Jaunavas galaktiku kopa, kurā ir aptuveni 1300 galaktikas. Tas ir milzīgs telpisks veidojums 1,3 miljonu gaismas gadu diametrā, kas atrodas 54 miljonu gaismas gadu attālumā. Kopas vidū ir liela eliptiskā galaktika Jaunavas A (M87), kuras masa vairākus desmitus reižu pārsniedz mūsu Galaktikas masu. Supermasīvais melnais caurums galaktikas centrā, kura apkaimes detalizēts attēls iegūts 2019. gadā, ir daudzveidīga starojuma, tai skaitā radioviļņu, avots. No galaktikas kodola izsviesta gāzu strūkla, kas pārvietojas ar lielu ātrumu.
Mitoloģija
Babilonieši šajā vietā pie debesīm iztēlojās labības vārpas. Senie grieķi saistīja zvaigznāju ar ražas un lauksaimniecības dievieti Demētru, kas valdīja pār graudiem un zemes auglību. Demētras meitu Persefoni nolaupīja pazemes dievs Aīds. Izmisusī Demētra devās pazemē meklēt meitu, bet virszemē apstājās gadalaiku mija un augi sāka iznīkt. Aīds bija ar mieru atdot Persefoni ar nosacījumu, ka katru gadu dažus mēnešus viņa pavadīs pazemes valstībā. Kopš tā laika katru ziemu, kad Persefone atrodas pazemē, augi pārstāj augt.
Zvaigznāja redzamība Latvijā
Latvijā Jaunava redzama pavasara un vasaras sākuma vakaros debess dienvidu pusē nelielā augstumā.
Multivide
Jaunavas zvaigznāja attēlojums atlantā “Urānijas spogulis jeb Skats uz Debesīm” (Urania’s mirror, or, A view of the Heavens, Londona, 1824).
Debess apgabals ar Jaunavu. Ar līnijām parādīta zvaigznāja raksturīgā figūra. 25.10.2020.
Jaunavas zvaigžņu karte.
Galaktikas M87 kodols ar izsviesto gāzu strūklu (zilā krāsā). Habla kosmiskā teleskopa attēls.