Orions ir izteiksmīgākais ziemas zvaigznājs. Tā cilvēkam līdzīgo figūru veido septiņas spožas zvaigznes. Oriona zvaigznājā ir daudz miglāju, pazīstamākais no tiem ir Oriona miglājs, kas atrodas zvaigznāja lejasdaļā.
Orions ir izteiksmīgākais ziemas zvaigznājs. Tā cilvēkam līdzīgo figūru veido septiņas spožas zvaigznes. Oriona zvaigznājā ir daudz miglāju, pazīstamākais no tiem ir Oriona miglājs, kas atrodas zvaigznāja lejasdaļā.
Ziemeļu puslodes mērenajā joslā Orions labi redzams ziemas vakaros samērā zemu dienvidu pusē. Virs tā pa kreisi atrodas Dvīņu zvaigznājs, bet virs tā pa labi – Vērša zvaigznājs. Zvaigznāja vidū atrodas asterisms – trīs zvaigznes, kas izkārtojušās ieslīpi vienā līnijā. Tā ir Oriona josta. Turpinot līniju pa labi, nonāk pie Aldebarana Vērsī, bet, turpinot līniju pa kreisi, var sameklēt Sīriusu Lielā Suņa zvaigznājā. Trīs spožas zvaigznes – Sīriuss, Procions (Mazais Suns) un Rīgels (Orions) – veido pie debesīm asterismu – lielu vienādmalu trijstūri, ko sauc par ziemas trijstūri.
Debess apgabals ar Orionu. Ar līnijām parādīta zvaigznāja raksturīgā figūra. 25.10.2020.
Oriona jostu no kreisās uz labo pusi veido zvaigznes Alnitaks, Alnilams un Mintaka. Augstāk divas zvaigznes Betelgeize un Bellatrikse veido mednieka “plecus”. Betelgeize ir sarkanais pārmilzis. Tā ir viena no lielākajām zvaigznēm, 900 reizes lielāka par Sauli. Zvaigznāja apakšdaļā divas spožas zvaigznes Saifs un Rīgels veido Oriona “kājas”. Rīgels ir zilais pārmilzis. Pārmaiņus paskatoties uz Rīgelu un Betelgeizi, var labi ievērot zvaigžņu krāsas atšķirību.
Nosaukums | Apzīmējums | Spožums, zvaigžņlielumi (m) | Attālums, gaismas gadi (ly) | Spektra klase | Starjaudas tips | Piezīmes |
Rīgels | Oriona β | 0,13 | 860 | B8* | Pārmilzis* | Četrkārša zvaigžņu sistēma |
Betelgeize | Oriona α | 0,50** | 550 | M1–M2 | Pārmilzis | Pusregulāra maiņzvaigzne |
Bellatrikse | Oriona γ | 1,64 | 250 | B2 | Milzis | Masa 8,6 reizes lielāka nekā Saulei |
Alnilams | Oriona ε | 1,69 | 2000 | B0 | Pārmilzis | Starjauda 500 000 – 800 000 reižu lielāka kā Saulei |
Alnitaks | Oriona ζ | 1,77 | 1260 | O9,5 + B1 + B0 | Pārmilzis, zemmilzis, milzis | Trīskārša zvaigžņu ssitēma |
Mintaka | Oriona δ | 2,23 | 1200 | O9.5* | Spožais milzis* | Vairākkārtīga zvaigžņu sistēma |
Saifs | Oriona κ | 2,09 | 650 | B0,5 | Pārmilzis | Virsmas temperatūra 26 500 grādi |
Hatisa | Oriona ι | 2,77 | 412 | O9* | Milzis* | Vairākkārtīga zvaigžņu sistēma |
* Spožākās zvaigznes dati.
** Spožums var būt robežās no 0,0 līdz 1,6 zvaigžņlielumiem.
Pazīstamākais zvaigznāja debess dzīļu objekts ir Oriona miglājs (M42; attālums 1344 gaismas gadu, diametrs 24 gaismas gadi). Oriona miglājā var izšķirt visu trīs veidu miglāju raksturīgos elementus. Sarkano krāsu piešķir ūdeņradis, kuru sakarsējušas tuvumā esošās karstās, baltās zvaigznes. Zilgano krāsu dod vēsāks ūdeņradis, kas atstaro zvaigžņu gaismu. Putekļiem bagātas miglāja daļas veido tumšas šķiedras. Tieši šajos apgabalos notiek jaunu zvaigžņu veidošanās, kas turpinās arī mūsu dienās.
Vēl Oriona zvaigznājā izceļas tumšais Zirga Galvas miglājs (IC 434; attālums 1375 gaismas gadu) un gaišais Liesmas miglājs (NGC 2024; attālums 1350 gaismas gadu). Abi atrodas pie Alnitaka.
Sengrieķu mītos Orions bija kaislīgs mednieks. Medījot Krētā kopā ar dievieti Artemīdu, viņš lielījās, ka spēj nogalināt jebkuru Zemes jeb Gaijas radītu būtni. Gaija par to sadusmojās un radīja līdz tam neredzētu briesmoni Skorpionu, kurš pielavījās un iedzēla Orionam. Orions nomira, un dievu valdnieks Zevs abus uzcēla debesīs. Skorpionu viņš novietoja pretējā debess pusē, lai tas vairs netiek Orionam klāt. Tāpēc Oriona zvaigznājs redzams ziemā, bet Skorpiona zvaigznājs – tikai vasarā.
Latvijā Orions labi redzams ziemas vakaros samērā zemu dienvidu pusē.