AizvērtIzvēlne
Sākums
Atjaunots 2023. gada 31. augustā
Ilgonis Vilks

Orions

(latīņu Orion, saīsinājums Ori; angļu Orion, vācu Orion, franču Orion, krievu Орион)
vidēji liels debess ekvatora zonas ziemas zvaigznājs

Saistītie šķirkļi

  • astronomija
  • zvaigznājs
Oriona zvaigznāja attēlojums atlantā “Urānijas spogulis jeb Skats uz Debesīm” (Urania’s mirror, or, A view of the Heavens, Londona, 1824).

Oriona zvaigznāja attēlojums atlantā “Urānijas spogulis jeb Skats uz Debesīm” (Urania’s mirror, or, A view of the Heavens, Londona, 1824).

Gravīras autors Sidnijs Holls. Avots: Kongresa bibliotēka (Library of Congress).

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Atrašanās vieta debesīs
  • 3.
    Zvaigznāja raksturojums
  • 4.
    Mitoloģija
  • 5.
    Zvaigznāja redzamība Latvijā
  • Multivide 5
  • Saistītie šķirkļi
  • Tīmekļa vietnes
  • Ieteicamā literatūra
  • Kopīgot
  • Izveidot atsauci
  • Drukāt

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Atrašanās vieta debesīs
  • 3.
    Zvaigznāja raksturojums
  • 4.
    Mitoloģija
  • 5.
    Zvaigznāja redzamība Latvijā

Orions ir izteiksmīgākais ziemas zvaigznājs. Tā cilvēkam līdzīgo figūru veido septiņas spožas zvaigznes. Oriona zvaigznājā ir daudz miglāju, pazīstamākais no tiem ir Oriona miglājs, kas atrodas zvaigznāja lejasdaļā.

Atrašanās vieta debesīs

Ziemeļu puslodes mērenajā joslā Orions labi redzams ziemas vakaros samērā zemu dienvidu pusē. Virs tā pa kreisi atrodas Dvīņu zvaigznājs, bet virs tā pa labi – Vērša zvaigznājs. Zvaigznāja vidū atrodas asterisms – trīs zvaigznes, kas izkārtojušās ieslīpi vienā līnijā. Tā ir Oriona josta. Turpinot līniju pa labi, nonāk pie Aldebarana Vērsī, bet, turpinot līniju pa kreisi, var sameklēt Sīriusu Lielā Suņa zvaigznājā. Trīs spožas zvaigznes – Sīriuss, Procions (Mazais Suns) un Rīgels (Orions) – veido pie debesīm asterismu – lielu vienādmalu trijstūri, ko sauc par ziemas trijstūri.

Zvaigznāja raksturojums

Oriona jostu no kreisās uz labo pusi veido zvaigznes Alnitaks, Alnilams un Mintaka. Augstāk divas zvaigznes Betelgeize un Bellatrikse veido mednieka “plecus”. Betelgeize ir sarkanais pārmilzis. Tā ir viena no lielākajām zvaigznēm, 900 reizes lielāka par Sauli. Zvaigznāja apakšdaļā divas spožas zvaigznes Saifs un Rīgels veido Oriona “kājas”. Rīgels ir zilais pārmilzis. Pārmaiņus paskatoties uz Rīgelu un Betelgeizi, var labi ievērot zvaigžņu krāsas atšķirību.

Oriona zvaigžņu karte.

Oriona zvaigžņu karte.

Avots: IAU and Sky & Telescope magazine (Roger Sinnott & Rick Fienberg).

Oriona miglājs ir viens no pazīstamākajiem un krāšņākajiem zvaigžņotās debess objektiem.

Oriona miglājs ir viens no pazīstamākajiem un krāšņākajiem zvaigžņotās debess objektiem.

Avots: NASA, ESA, M. Robberto (Space Telescope Science Institute ESA), the Hubble Space Telescope Orion Treasury Project Team.

Tumšais Zirga Galvas miglājs (vidū) un gaišais Liesmas miglājs (lejā pa kreisi). 2019. gads.

Tumšais Zirga Galvas miglājs (vidū) un gaišais Liesmas miglājs (lejā pa kreisi). 2019. gads.

Fotogrāfe Hypatia Alexandria/Deep Sky West. Avots: flickr.com. Licences noteikumi: https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/

Zvaigznes, kas spožākas par 3. zvaigžņlielumu

Nosaukums

Apzīmējums

Spožums, zvaigžņlielumi (m)

Attālums, gaismas gadi (ly)

Spektra klase

Starjaudas tips

Piezīmes

Rīgels

Oriona β

0,13

860

B8*

Pārmilzis*

Četrkārša zvaigžņu sistēma 

Betelgeize

Oriona α

0,50**

550

M1–M2

Pārmilzis

Pusregulāra maiņzvaigzne

Bellatrikse

Oriona γ

1,64

250

B2

Milzis

Masa 8,6 reizes lielāka nekā Saulei

Alnilams

Oriona ε

1,69

2000

B0

Pārmilzis

Starjauda 500 000 – 800 000 reižu lielāka kā Saulei

Alnitaks

Oriona ζ

1,77

1260

O9,5 + B1 + B0

Pārmilzis, zemmilzis, milzis 

Trīskārša zvaigžņu ssitēma

Mintaka

Oriona δ

2,23

1200

O9.5*

Spožais milzis*

Vairākkārtīga zvaigžņu sistēma

Saifs

Oriona κ

2,09

650

B0,5

Pārmilzis

Virsmas temperatūra 26 500 grādi

Hatisa

Oriona ι

2,77

412

O9*

Milzis*

Vairākkārtīga zvaigžņu sistēma

*  Spožākās zvaigznes dati.

**  Spožums var būt robežās no 0,0 līdz 1,6 zvaigžņlielumiem.

Pazīstamākais zvaigznāja debess dzīļu objekts ir Oriona miglājs (M42; attālums 1344 gaismas gadu, diametrs 24 gaismas gadi). Oriona miglājā var izšķirt visu trīs veidu miglāju raksturīgos elementus. Sarkano krāsu piešķir ūdeņradis, kuru sakarsējušas tuvumā esošās karstās, baltās zvaigznes. Zilgano krāsu dod vēsāks ūdeņradis, kas atstaro zvaigžņu gaismu. Putekļiem bagātas miglāja daļas veido tumšas šķiedras. Tieši šajos apgabalos notiek jaunu zvaigžņu veidošanās, kas turpinās arī mūsu dienās.

Vēl Oriona zvaigznājā izceļas tumšais Zirga Galvas miglājs (IC 434; attālums 1375 gaismas gadu) un gaišais Liesmas miglājs (NGC 2024; attālums 1350 gaismas gadu). Abi atrodas pie Alnitaka.

Mitoloģija

Sengrieķu mītos Orions bija kaislīgs mednieks. Medījot Krētā kopā ar dievieti Artemīdu, viņš lielījās, ka spēj nogalināt jebkuru Zemes jeb Gaijas radītu būtni. Gaija par to sadusmojās un radīja līdz tam neredzētu briesmoni Skorpionu, kurš pielavījās un iedzēla Orionam. Orions nomira, un dievu valdnieks Zevs abus uzcēla debesīs. Skorpionu viņš novietoja pretējā debess pusē, lai tas vairs netiek Orionam klāt. Tāpēc Oriona zvaigznājs redzams ziemā, bet Skorpiona zvaigznājs – tikai vasarā.

Zvaigznāja redzamība Latvijā

Latvijā Orions labi redzams ziemas vakaros samērā zemu dienvidu pusē.

Multivide

Oriona zvaigznāja attēlojums atlantā “Urānijas spogulis jeb Skats uz Debesīm” (Urania’s mirror, or, A view of the Heavens, Londona, 1824).

Oriona zvaigznāja attēlojums atlantā “Urānijas spogulis jeb Skats uz Debesīm” (Urania’s mirror, or, A view of the Heavens, Londona, 1824).

Gravīras autors Sidnijs Holls. Avots: Kongresa bibliotēka (Library of Congress).

Debess apgabals ar Orionu. Ar līnijām parādīta zvaigznāja raksturīgā figūra. 25.10.2020.

Debess apgabals ar Orionu. Ar līnijām parādīta zvaigznāja raksturīgā figūra. 25.10.2020.

Fotogrāfs Ilgonis Vilks.

Oriona zvaigžņu karte.

Oriona zvaigžņu karte.

Avots: IAU and Sky & Telescope magazine (Roger Sinnott & Rick Fienberg).

Oriona miglājs ir viens no pazīstamākajiem un krāšņākajiem zvaigžņotās debess objektiem.

Oriona miglājs ir viens no pazīstamākajiem un krāšņākajiem zvaigžņotās debess objektiem.

Avots: NASA, ESA, M. Robberto (Space Telescope Science Institute ESA), the Hubble Space Telescope Orion Treasury Project Team.

Tumšais Zirga Galvas miglājs (vidū) un gaišais Liesmas miglājs (lejā pa kreisi). 2019. gads.

Tumšais Zirga Galvas miglājs (vidū) un gaišais Liesmas miglājs (lejā pa kreisi). 2019. gads.

Fotogrāfe Hypatia Alexandria/Deep Sky West. Avots: flickr.com. Licences noteikumi: https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/

Oriona zvaigznāja attēlojums atlantā “Urānijas spogulis jeb Skats uz Debesīm” (Urania’s mirror, or, A view of the Heavens, Londona, 1824).

Gravīras autors Sidnijs Holls. Avots: Kongresa bibliotēka (Library of Congress).

Saistītie šķirkļi:
  • Orions
Izmantošanas tiesības
Skatīt oriģinālu

Saistītie šķirkļi

  • astronomija
  • zvaigznājs

Autora ieteiktie papildu resursi

Tīmekļa vietnes

  • Zvaigznāji. Starptautiskās Astronomijas savienības (The Constellations. International Astronomical Union) tīmekļa vietne

Ieteicamā literatūra

  • Hermanis, J., Mazā astronomijas enciklopēdija, Jumava, 2005.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Poppele, J., Night Sky – A Field Guide to the Constellations, Adventure Publications, 2010.
  • Schilling, G. and Tirion, W., Constellations: The Story of Space Told Through the 88 Known Star Patterns in the Night Sky, Hachette UK, 2019.
  • Vilks, I., Visums: ceļvedis, Zvaigzne ABC, 2018.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā

Ilgonis Vilks "Orions". Nacionālā enciklopēdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/116830-Orions (skatīts 26.09.2025)

Kopīgot


Kopīgot sociālajos tīklos


URL

https://enciklopedija.lv/skirklis/116830-Orions

Šobrīd enciklopēdijā ir 0 šķirkļi,
un darbs turpinās.
  • Par enciklopēdiju
  • Padome
  • Nozaru redakcijas kolēģija
  • Ilustrāciju redakcijas kolēģija
  • Redakcija
  • Sadarbības partneri
  • Atbalstītāji
  • Sazināties ar redakciju

© Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2025. © Tilde, izstrāde, 2025. © Orians Anvari, dizains, 2025. Autortiesības, datu aizsardzība un izmantošana