Kopsavilkums
Orions ir izteiksmÄ«gÄkais ziemas zvaigznÄjs. TÄ cilvÄkam lÄ«dzÄ«go figÅ«ru veido septiÅas spožas zvaigznes. Oriona zvaigznÄjÄ ir daudz miglÄju, pazÄ«stamÄkais no tiem ir Oriona miglÄjs, kas atrodas zvaigznÄja lejasdaļÄ.
Saistītie Ŕķirkļi
Oriona zvaigznÄja attÄlojums atlantÄ āUrÄnijas spogulis jeb Skats uz DebesÄ«mā (Uraniaās mirror, or, A view of the Heavens, Londona, 1824).
Satura rÄdÄ«tÄjs
AtraÅ”anÄs vieta debesÄ«s
Ziemeļu puslodes mÄrenajÄ joslÄ Orions labi redzams ziemas vakaros samÄrÄ zemu dienvidu pusÄ. Virs tÄ pa kreisi atrodas DvÄ«Åu zvaigznÄjs, bet virs tÄ pa labi ā VÄrÅ”a zvaigznÄjs. ZvaigznÄja vidÅ« atrodas asterisms ā trÄ«s zvaigznes, kas izkÄrtojuÅ”Äs ieslÄ«pi vienÄ lÄ«nijÄ. TÄ ir Oriona josta. Turpinot lÄ«niju pa labi, nonÄk pie Aldebarana VÄrsÄ«, bet, turpinot lÄ«niju pa kreisi, var sameklÄt SÄ«riusu LielÄ SuÅa zvaigznÄjÄ. TrÄ«s spožas zvaigznes ā SÄ«riuss, Procions (Mazais Suns) un RÄ«gels (Orions) ā veido pie debesÄ«m asterismu ā lielu vienÄdmalu trijstÅ«ri, ko sauc par ziemas trijstÅ«ri.
ZvaigznÄja raksturojums
Oriona jostu no kreisÄs uz labo pusi veido zvaigznes Alnitaks, Alnilams un Mintaka. AugstÄk divas zvaigznes Betelgeize un Bellatrikse veido mednieka āplecusā. Betelgeize ir sarkanais pÄrmilzis. TÄ ir viena no lielÄkajÄm zvaigznÄm, 900 reizes lielÄka par Sauli. ZvaigznÄja apakÅ”daÄ¼Ä divas spožas zvaigznes Saifs un RÄ«gels veido Oriona ākÄjasā. RÄ«gels ir zilais pÄrmilzis. PÄrmaiÅus paskatoties uz RÄ«gelu un Betelgeizi, var labi ievÄrot zvaigžÅu krÄsas atŔķirÄ«bu.
Oriona zvaigžÅu karte.
Oriona miglÄjs ir viens no pazÄ«stamÄkajiem un krÄÅ”ÅÄkajiem zvaigžÅotÄs debess objektiem.
TumÅ”ais Zirga Galvas miglÄjs (vidÅ«) un gaiÅ”ais Liesmas miglÄjs (lejÄ pa kreisi). 2019. gads.
Zvaigznes, kas spožÄkas par 3. zvaigžÅlielumu
| Nosaukums | ApzÄ«mÄjums | Spožums, zvaigžÅlielumi (m) | AttÄlums, gaismas gadi (ly) | Spektra klase | Starjaudas tips | PiezÄ«mes |
| RÄ«gels | Oriona Ī² | 0,13 | 860 | B8* | PÄrmilzis* | ÄetrkÄrÅ”a zvaigžÅu sistÄma |
| Betelgeize | Oriona Ī± | 0,50** | 550 | M1āM2 | PÄrmilzis | PusregulÄra maiÅzvaigzne |
| Bellatrikse | Oriona Ī³ | 1,64 | 250 | B2 | Milzis | Masa 8,6 reizes lielÄka nekÄ Saulei |
| Alnilams | Oriona Īµ | 1,69 | 2000 | B0 | PÄrmilzis | Starjauda 500 000 ā 800 000 reižu lielÄka kÄ Saulei |
| Alnitaks | Oriona Ī¶ | 1,77 | 1260 | O9,5 + B1 + B0 | PÄrmilzis, zemmilzis, milzis | TrÄ«skÄrÅ”a zvaigžÅu ssitÄma |
| Mintaka | Oriona Ī“ | 2,23 | 1200 | O9.5* | Spožais milzis* | VairÄkkÄrtÄ«ga zvaigžÅu sistÄma |
| Saifs | Oriona Īŗ | 2,09 | 650 | B0,5 | PÄrmilzis | Virsmas temperatÅ«ra 26 500 grÄdi |
| Hatisa | Oriona Ī¹ | 2,77 | 412 | O9* | Milzis* | VairÄkkÄrtÄ«ga zvaigžÅu sistÄma |
* SpožÄkÄs zvaigznes dati.
** Spožums var bÅ«t robežÄs no 0,0 lÄ«dz 1,6 zvaigžÅlielumiem.
PazÄ«stamÄkais zvaigznÄja debess dzīļu objekts ir Oriona miglÄjs (M42; attÄlums 1344 gaismas gadu, diametrs 24 gaismas gadi). Oriona miglÄjÄ var izŔķirt visu trÄ«s veidu miglÄju raksturÄ«gos elementus. Sarkano krÄsu pieŔķir Å«deÅradis, kuru sakarsÄjuÅ”as tuvumÄ esoÅ”Äs karstÄs, baltÄs zvaigznes. Zilgano krÄsu dod vÄsÄks Å«deÅradis, kas atstaro zvaigžÅu gaismu. Putekļiem bagÄtas miglÄja daļas veido tumÅ”as Ŕķiedras. TieÅ”i Å”ajos apgabalos notiek jaunu zvaigžÅu veidoÅ”anÄs, kas turpinÄs arÄ« mÅ«su dienÄs.
VÄl Oriona zvaigznÄjÄ izceļas tumÅ”ais Zirga Galvas miglÄjs (IC 434; attÄlums 1375 gaismas gadu) un gaiÅ”ais Liesmas miglÄjs (NGC 2024; attÄlums 1350 gaismas gadu). Abi atrodas pie Alnitaka.
Mitoloģija
SengrieÄ·u mÄ«tos Orions bija kaislÄ«gs mednieks. MedÄ«jot KrÄtÄ kopÄ ar dievieti ArtemÄ«du, viÅÅ” lielÄ«jÄs, ka spÄj nogalinÄt jebkuru Zemes jeb Gaijas radÄ«tu bÅ«tni. Gaija par to sadusmojÄs un radÄ«ja lÄ«dz tam neredzÄtu briesmoni Skorpionu, kurÅ” pielavÄ«jÄs un iedzÄla Orionam. Orions nomira, un dievu valdnieks Zevs abus uzcÄla debesÄ«s. Skorpionu viÅÅ” novietoja pretÄjÄ debess pusÄ, lai tas vairs netiek Orionam klÄt. TÄpÄc Oriona zvaigznÄjs redzams ziemÄ, bet Skorpiona zvaigznÄjs ā tikai vasarÄ.
ZvaigznÄja redzamÄ«ba LatvijÄ
LatvijÄ Orions labi redzams ziemas vakaros samÄrÄ zemu dienvidu pusÄ.
Multivide
Oriona zvaigznÄja attÄlojums atlantÄ āUrÄnijas spogulis jeb Skats uz DebesÄ«mā (Uraniaās mirror, or, A view of the Heavens, Londona, 1824).
Debess apgabals ar Orionu. Ar lÄ«nijÄm parÄdÄ«ta zvaigznÄja raksturÄ«gÄ figÅ«ra. 25.10.2020.
Oriona zvaigžÅu karte.
Oriona miglÄjs ir viens no pazÄ«stamÄkajiem un krÄÅ”ÅÄkajiem zvaigžÅotÄs debess objektiem.
TumÅ”ais Zirga Galvas miglÄjs (vidÅ«) un gaiÅ”ais Liesmas miglÄjs (lejÄ pa kreisi). 2019. gads.
Autora ieteiktie papildu resursi
Tīmekļa vietnes
IeteicamÄ literatÅ«ra
Ilgonis Vilks "Orions". NacionÄlÄ enciklopÄdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/116830-Orions (skatÄ«ts 07.11.2026)