AizvērtIzvēlne
Sākums
Atjaunots 2022. gada 19. septembrī
Ilgonis Vilks

Mazais Lācis

(latīņu Ursa Minor 'Mazais Lācis', saīsinājums UMi; angļu Little Bear, vācu Kleiner Bär, franču Petite Ourse, krievu Малая Медведица), arī Mazie Greizie Rati
neliels debess ziemeļpola apkaimes zvaigznājs

Saistītie šķirkļi

  • astronomija
  • zvaigznājs
Pūķa un Mazā Lāča zvaigznāju attēlojums atlantā "Urānijas spogulis jeb Skats uz Debesīm" (Urania's mirror, or, A view of the Heavens, Londona, 1824).

Pūķa un Mazā Lāča zvaigznāju attēlojums atlantā "Urānijas spogulis jeb Skats uz Debesīm" (Urania's mirror, or, A view of the Heavens, Londona, 1824).

Gravīras autors Sidnijs Holls. Avots: Kongresa bibliotēka (Library of Congress).

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Atrašanās vieta debesīs
  • 3.
    Zvaigznāja raksturojums
  • 4.
    Zvaigznāja izcelšanās. Mitoloģija
  • 5.
    Zvaigznāja redzamība Latvijā
  • Multivide 4
  • Saistītie šķirkļi
  • Tīmekļa vietnes
  • Ieteicamā literatūra
  • Kopīgot
  • Izveidot atsauci
  • Drukāt

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Atrašanās vieta debesīs
  • 3.
    Zvaigznāja raksturojums
  • 4.
    Zvaigznāja izcelšanās. Mitoloģija
  • 5.
    Zvaigznāja redzamība Latvijā

Mazā Lāča nosaukumam ir sengrieķu izcelsme. Latviski to bieži sauc par Mazajiem Greizajiem Ratiem. Tāpat kā Lielais Lācis, tas drīzāk atgādina nelielu kausu. Kausa roktura galā atrodas Polārzvaigzne, ap kuru riņķo pārējās zvaigznes.

Atrašanās vieta debesīs

Ziemeļu puslodes mērenajā joslā Mazais Lācis redzams visu gadu debess ziemeļu pusē kā nenorietošs zvaigznājs. Ap Mazo Lāci riņķo Lielā Lāča zvaigznājs. 

Debess apgabals ar Mazo Lāci. Ar līnijām parādīta zvaigznāja raksturīgā figūra. 25.10.2020.

Debess apgabals ar Mazo Lāci. Ar līnijām parādīta zvaigznāja raksturīgā figūra. 25.10.2020.

Fotogrāfs Ilgonis Vilks.

Zvaigznāja raksturojums

Mazais Lācis ir nozīmīgs jūras navigācijā, jo Polārzvaigznes tuvumā atrodas debess ziemeļpols. Ap ziemeļpolu notiek debess spīdekļu diennakts kustība, līdz ar to Polārzvaigzne norāda ziemeļu virzienu. Taču tā nav bijis vienmēr. Saules un Mēness gravitācijas iedarbībā Zemes rotācijas ass lēni maina savu stāvokli. Pašlaik ass ir pavērsta pret Polārzvaigzni, bet pirms 4000 gadiem tā bija vērsta uz citu Mazā Lāča zvaigzni – Kohabu, un senajām civilizācijām bija cita “polārzvaigzne”. Pēc 12 tūkstošiem gadu debess ziemeļpola atrašanās vietu iezīmēs spožā Vegas zvaigzne, kas atrodas Liras zvaigznājā.

Mazā Lāča zvaigžņu karte.

Mazā Lāča zvaigžņu karte.

Avots: IAU and Sky & Telescope magazine (Roger Sinnott & Rick Fienberg).

Zvaigžņu riņķojums ap Polārzvaigzni. Ekspozīcija 27 min 28 sec. 15.08.2010.

Zvaigžņu riņķojums ap Polārzvaigzni. Ekspozīcija 27 min 28 sec. 15.08.2010.

Fotogrāfs Jose M. Rus. Avots: flickr.com. Licences noteikumi: https://creativecommons.org/licenses/by-nc-nd/2.0/ 

Zvaigznes, kas spožākas par 3,05 zvaigžņlielumu

Nosaukums

Apzīmējums

Spožums, zvaigžņlielumi (m)

Attālums, 

gaismas gadi (ly)

Spektra klase

Starjaudas tips

Piezīmes

Polārzvaigzne

Mazā Lāča α

1,98*

323 – 433

F7

Pārmilzis

Cefeīdas tipa maiņzvaigzne

Kohabs

Mazā Lāča β

2,08

131

K4

Milzis

Starjauda 390 reizes lielāka kā Saulei

Ferkads

Mazā Lāča γ

3,05

487

A2

Pārmilzis

Gāzes disks ap zvaigzni

* vidējais spožums 

Zvaigznāja izcelšanās. Mitoloģija

Sengrieķu mītos zvaigznāja izcelšanās aprakstīta dažādi. Kādā mīta versijā Mazais Lācis ir neveiksmīgais mednieks Arkturs, kurš medībās gandrīz nogalināja savu māti, kas bija pārvērsta par lāceni (skat. Lielais Lācis, Vēršu Dzinējs). Zevs pārvērta par lāci arī Arkturu un uznesa abus debesīs. Nesot viņš turējis lāčus aiz astes, kas izstiepušās garas jo garas. Senāks stāsts vēsta, ka šajā vietā pie debesīm atrodas Arktura suns. Polārzvaigznes agrākais nosaukums bija Kinosura, kas nozīmē “suņa aste”.

Zvaigznāja redzamība Latvijā

Latvijā Mazais Lācis ir visu gadu redzams nenorietošs zvaigznājs. Tas vienmēr redzams debess ziemeļu pusē, vidējā augstumā.

Multivide

Pūķa un Mazā Lāča zvaigznāju attēlojums atlantā "Urānijas spogulis jeb Skats uz Debesīm" (Urania's mirror, or, A view of the Heavens, Londona, 1824).

Pūķa un Mazā Lāča zvaigznāju attēlojums atlantā "Urānijas spogulis jeb Skats uz Debesīm" (Urania's mirror, or, A view of the Heavens, Londona, 1824).

Gravīras autors Sidnijs Holls. Avots: Kongresa bibliotēka (Library of Congress).

Debess apgabals ar Mazo Lāci. Ar līnijām parādīta zvaigznāja raksturīgā figūra. 25.10.2020.

Debess apgabals ar Mazo Lāci. Ar līnijām parādīta zvaigznāja raksturīgā figūra. 25.10.2020.

Fotogrāfs Ilgonis Vilks.

Mazā Lāča zvaigžņu karte.

Mazā Lāča zvaigžņu karte.

Avots: IAU and Sky & Telescope magazine (Roger Sinnott & Rick Fienberg).

Zvaigžņu riņķojums ap Polārzvaigzni. Ekspozīcija 27 min 28 sec. 15.08.2010.

Zvaigžņu riņķojums ap Polārzvaigzni. Ekspozīcija 27 min 28 sec. 15.08.2010.

Fotogrāfs Jose M. Rus. Avots: flickr.com. Licences noteikumi: https://creativecommons.org/licenses/by-nc-nd/2.0/ 

Pūķa un Mazā Lāča zvaigznāju attēlojums atlantā "Urānijas spogulis jeb Skats uz Debesīm" (Urania's mirror, or, A view of the Heavens, Londona, 1824).

Gravīras autors Sidnijs Holls. Avots: Kongresa bibliotēka (Library of Congress).

Izmantošanas tiesības
Skatīt oriģinālu

Saistītie šķirkļi

  • astronomija
  • zvaigznājs

Autora ieteiktie papildu resursi

Tīmekļa vietnes

  • Zvaigznāji. Starptautiskās Astronomijas savienības (The Constellations. International Astronomical Union) tīmekļvietne

Ieteicamā literatūra

  • Hermanis, J., Mazā astronomijas enciklopēdija, Jumava, 2005.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Poppele, J., Night Sky - A Field Guide to the Constellations, Adventure Publications, 2010.
  • Schilling, G. and Tirion, W., Constellations: The Story of Space Told Through the 88 Known Star Patterns in the Night Sky, Hachette UK, 2019.
  • Vilks, I., Visums: ceļvedis, Zvaigzne ABC, 2018.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā

Vilks I. "Mazais Lācis". Nacionālā enciklopēdija. (skatīts 26.09.2023)

Kopīgot


Kopīgot sociālajos tīklos


URL

Šobrīd enciklopēdijā ir 4044 šķirkļi,
un darbs turpinās.
  • Par enciklopēdiju
  • Padome
  • Nozaru redakcijas kolēģija
  • Ilustrāciju redakcijas kolēģija
  • Redakcija
  • Sadarbības partneri
  • Atbalstītāji
  • Sazināties ar redakciju

© Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2023. © Tilde, izstrāde, 2023. © Orians Anvari, dizains, 2023. Autortiesības, datu aizsardzība un izmantošana