Persejs, kas nosaukts mÄ«tiska sengrieÄ·u varoÅa Perseja (Ī ĪµĻĻĪµĻĻ) vÄrdÄ, ir vidÄja lieluma zvaigznÄjs. TÄ zvaigznes veido nedaudz izliektu vertikÄlu lÄ«niju, kas tiecas horizonta virzienÄ. PersejÄ atrodas labi pazÄ«stama maiÅzvaigzne Algols un spoža zvaigžÅu dubultkopa.
Saistītie Ŕķirkļi
Perseja zvaigznÄja attÄlojums atlantÄ "UrÄnijas spogulis jeb Skats uz DebesÄ«m" (Urania's mirror, or, A view of the Heavens, Londona, 1824).
Satura rÄdÄ«tÄjs
AtraÅ”anÄs vieta debesÄ«s
Ziemeļu puslodes mÄrenajÄ joslÄ Persejs labi redzams rudens naktÄ«s augstu debesÄ«s pa labi no VedÄja un pa kreisi no Andromedas.
ZvaigznÄja raksturojums
ZvaigznÄja spožÄkÄ zvaigzne Mirfaks atrodas uz minÄtÄs lÄ«nijas. Pati slavenÄkÄ zvaigzne PersejÄ ir aptumsuma maiÅzvaigzne Algols, kas atrodas nozarojumÄ pa labi no zvaigznÄja galvenÄs lÄ«nijas. Algola sistÄmÄ ir divas zvaigznes, kas riÅÄ·o viena ap otru un regulÄri aptumÅ”o cita citu. Ik pÄc divÄm dienÄm, 20 stundÄm un 49 minÅ«tÄm Algola spožums uz 10 stundÄm samazinÄs. IespÄjams, Å”o faktu zinÄja jau seno laiku astronomi, jo grieÄ·i Å”ajÄ vietÄ pie debesÄ«m iztÄlojÄs gorgonas MedÅ«zas (ĪĪĪ“ĪæĻ ĻĪ±) aci, bet arÄbi Algolu saistÄ«ja ar dÄmonu āghÅ«lā, kas dzÄ«vo kapos un Äd cilvÄku miesu.
Perseja zvaigžÅu karte.
Perseja dubultkopa. Jau nelielÄ palielinÄjumÄ binoklÄ« vai teleskopÄ iespÄjams saskatÄ«t daudzas zvaigznes. 2009. gads.
Perseīdu meteors. 2013. gads.
Zvaigznes, kas spožÄkas par 3. zvaigžÅlielumu
| Nosaukums | ApzÄ«mÄjums | Spožums, zvaigžÅlielumi (m) | AttÄlums, gaismas gadi (ly) | Spektra klase | Starjaudas tips | PiezÄ«mes |
| Mirfaks | Perseja Ī± | 1,81 | 510 | F5 | PÄrmilzis | Masa 8,5 reizes lielÄka nekÄ Saulei |
| Algols | Perseja Ī² | 2,12 ā 3,39* | 90 | B8 + K0 | GalvenÄs secÄ«bas zvaigzne un zemmilzis | Aptumsuma maiÅzvaigzne |
| Bez vÄrda | Perseja Ī¶ | 2,86 | 750 | B1 | PÄrmilzis | AtmosfÄrÄ daudz oglekļa |
| Bez vÄrda | Perseja Īµ | 2,88 | 640 | B0,5 | GalvenÄs secÄ«bas zvaigzne | SpektrÄla dubultzvaigzne |
| Bez vÄrda | Perseja Ī³ | 2,93 | 243 | G8 + A2 | Milzis un galvenÄs secÄ«bas zvaigzne | Aptumsuma maiÅzvaigzne, spožuma izmaiÅa neliela |
* Aptumsuma laikÄ
Perseja zvaigznÄjÄ atrodas PerseÄ«du meteoru plÅ«smas radiants. PlÅ«sma novÄrojama katru gadu, tÄs maksimÄlÄ aktivitÄte ir 12. un 13. augustÄ, kad stundÄ iespÄjams redzÄt vairÄkus desmitus meteoru. To avots ir SviftaāTatla komÄtas putekļi. Meteori izlido no Perseja zvaigznÄja un traucas pÄri debesÄ«m uz dažÄdÄm pusÄm.
ZvaigznÄjÄ atrodas Perseja dubultkopa (NGC 869/NGC 884; attÄlums 7500 gaismas gadu), kas redzama ar neapbruÅotu aci kÄ miglains plankums pusceÄ¼Ä no Perseja zvaigžÅu virknes augÅ”gala lÄ«dz Kasiopejas zvaigžÅu figÅ«rai. TÄs ir divas vaļÄjÄs zvaigžÅu kopas, kas izveidojuÅ”Äs pirms 13 miljoniem gadu no Å«deÅraža un hÄlija gÄzes mÄkoÅiem. KatrÄ no tÄm ir vairÄk nekÄ 300 zvaigžÅu. VÄl viena spoža vaļÄjÄ zvaigžÅu kopa Perseja zvaigznÄjÄ ir MesjÄ 34, kuras attÄlums ir 1500 gaismas gadu.
Mitoloģija
SengrieÄ·u mÄ«tÄ Persejs bija skaistÄs Danajas (ĪĪ±Ī½Ī¬Ī·) un dieva Zeva (ĪĪµĻĻ) dÄls. ViÅam tika dots uzdevums nogalinÄt gorgonu MedÅ«zu, kurai matu vietÄ bija indÄ«gas ÄÅ«skas un no kuras skatiena viss dzÄ«vais pÄrvÄrtÄs akmenÄ«. Dievi palÄ«dzÄja drosminiekam; Zevs iedeva zobenu, AÄ«ds (į¼Ī¹Ī“Ī·Ļ) ā neredzamÄ«bas Ä·iveri, Hermejs (į¼ĻĪ¼įæĻ) aizlienÄja spÄrnotÄs sandales, bet AtÄna (į¼ĪøĪ·Ī½į¾¶) pieŔķīra pulÄtu vairogu. Raugoties vairoga atspulgÄ, Persejs tuvojÄs gorgonai un nocirta tai galvu. AtlikuÅ”Äs divas gorgonas vajÄja varoni, bet viÅÅ” aizlidoja prom, uzvilcis neredzamÄ«bas Ä·iveri.
ZvaigznÄja redzamÄ«ba LatvijÄ
LatvijÄ Persejs labi redzams rudens un ziemas naktÄ«s, pÄrvietojoties no austrumiem uz dienvidiem, pÄc tam uz rietumiem.
Multivide
Perseja zvaigznÄja attÄlojums atlantÄ "UrÄnijas spogulis jeb Skats uz DebesÄ«m" (Urania's mirror, or, A view of the Heavens, Londona, 1824).
Debess apgabals ar Perseju. Ar lÄ«nijÄm parÄdÄ«ta zvaigznÄja raksturÄ«gÄ figÅ«ra. 25.10.2020.
Perseja zvaigžÅu karte.
Perseja dubultkopa. Jau nelielÄ palielinÄjumÄ binoklÄ« vai teleskopÄ iespÄjams saskatÄ«t daudzas zvaigznes. 2009. gads.
Perseīdu meteors. 2013. gads.
Autora ieteiktie papildu resursi
Tīmekļa vietnes
IeteicamÄ literatÅ«ra
Ilgonis Vilks "Persejs, zvaigznÄjs". NacionÄlÄ enciklopÄdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/-Persejs,-zvaigzn%C4%81js (skatÄ«ts 01.03.2026)