Tempļi, kas veltīti dievībai, dievības atspoguļojums mākslā Senākā Hermeja pielūgsmes vieta atradās viņa dzimtajā vietā – Killēnes kalna pakājē Fenejas polē. Saskaņā ar sengrieķu ģeogrāfa Pausanija (Παυσανίας) minēto darbā “Grieķijas apraksts” (Ἑλλάδος Περιήγησις, 2. gs.) Killēnes kalna galā kādreiz esot atradies Hermejam veltīts templis un viņa statuja. Taču jau Pausanija laikā no tempļa bija saglabājušās tikai drupas. Romiešu autors Gajs Jūlijs Higins (Gaius Julius Hyginus) mītu krājumā “Stāsti” (Fabulae, 1. gs. m. ē.) norāda, ka šis esot bijis pats senākais jebkad uzceltais templis.
Mikēniešu laikmetā, kā arī turpmākajos antīkās senatnes gadsimtos Senaja Grieķijā Hermejs gandrīz vienmēr tika pielūgts tempļos un svētvietās, kas bija primāri veltītas dievietēm, piemēram, Hērai, zemes auglības dievietei Dēmetrai (Δημήτηρ) un krēslas dievietei Hekatei (Ἑκάτη). Zināmi tikai trīs tempļi, kas bija veltīti tieši Hermejam, tie visi atradās vēsturiskajā Arkādijas reģionā, viens no tiem – Killēnes kalna virsotnē.
No Arkādijas Hermeja kults tika ieviests Atēnās un izplatījās pa visu Seno Grieķiju.
Atēnās Hermeju pielūdza un viņam veltītus ziedojumus nolika pie hermām. Daļa no Atēnu tirgus laukuma jeb agoras tika dēvēta par Hermām, jo šajā agoras daļā atradās īpaši liels skaits hermu, kuras tur bija uzstādījuši tirgotāji un citi, kas vēlējās pateikties Hermejam par kādu personisku vai publisku panākumu.
Hermeja kā vieglatlētikas un cīņas mākslas aizbildņa statujas atradās ģimnāzijos jeb centros, kur trennējās sengrieķu vieglatlētikas spēļu sacensību dalībnieki, kā arī palaistrās jeb cīņas skolās. Šajā statusā Hermejs tika pie lūgts arī Olimpijā, kas atradās Peloponēsas rietumos pie Alfeja upes un kur ik pēc četriem gadiem senie grieķi organizēja tā dēvētās Olimpiskās spēles – sengrieķu pasaulē nozīmīgākās vieglatlētikas sacensības.
Svētkus, ko ik gadu svinēja par godu Hermejam, sauca par Hermaijām (Ἔρμαια). Parasti Hermaijās Hermeju godināja kā vieglatlētikas sacensību aizbildni, bieži vien kopā ar Hēraklu, un tās ietvēra dažāda veida sporta sacensības. Droži zināms, ka Hermaijas tika organizētas Fenejā, Atēnās, kā arī Krētas polē Kidonijā. Daži avoti liecina, ka Hermaijas norisinājās arī citviet Senajā Grieķijā, piemēram, Salamīnas salā, dažās centrālās Grieķijas polēs, Dēlas salā, kas atrodas Egejas jūrā, kā arī dažās Mazāzijas polēs, piemēram, Pergamā.
Hermejs tika pielūgts arī Antestērijos – Dionīsam veltītos reliģiskos svētkos par godu pavasara atnākšanai, kas tika organizēti Atēnās. Šo svētku trešā diena bija mirušo piemiņas diena, un šajā dienā atēnieši nesa ziedojumus pazemes valstības Hermejam jeb Hermejam Htonijam (Χθόνιος).
Hermeja svētie dzīvnieki bija auns un zaķis. Antīkajā mākslā Hermeju mēdza attēlot jājam uz liela auna. Kā ganāmpulku aizbildnis Hermejs senajiem grieķiem iemiesoja arī govju ganāmpulku, aitas un kazas. Hermeja atribūti bija spārnotas zelta sandales vai cepure un zelta zizlis. Senie grieķi ticēja, ka, turot rokā zizli, Hermejs pavada mirušo dvēseles uz Aīdu. Ar sava zižļa palīdzību Hermejs lika cilvēkiem sapņot, tādējādi dažkārt pavēstot arī dievišķo gribu.
Antīkajā mākslā Hermejs galvenokārt tiek attēlots kā dievu ziņnesis vai pavadonis, viņa galvu rotā platmale, ko grieķu ceļotāji valkāja, lai pasargātu acis no saules, rokās – zizlis vai nūja, kājās – sandales. Hermeja cepure vai sandales nereti ir spārnotas, kas liecina, ka viņš spēj pārvietoties arī lidojot un ir daudz ātrāks nekā jebkurš mirstīgais ceļotājs. Hermeja tēls ļoti bieži vērojams vāžu glezonojumos – vai nu kā vadošā, vai pavadošā figūra. Arhaiskajā sengrieķu mākslā Hermejs parasti attēlots kā nobriedis vīrs ar bārdu, ceļotāja tērpā. Sākot ar 5. gadsimta p. m. ē. otro pusi, tēlotājā mākslā Hermejs tiek attēlots kā bārdains un kails jauneklis, kas daudz neatšķiras no sava pusbrāļa Apollona – Hermeja tēls ir jaunāks nekā Apollona un mazāk muskuļots. Līdz mūsdienām saglabājies slavenā sengrieķu skulptora atēnieša Praksitela (Πραξιτέλης) darbs – 2,13 m augsta skulpturāla kompozīcija, kas veidota no Paras salas marmora un kurā attēlots Hermejs, kurš nes mazo Dionīsu. Skulptūra tika atrasta 1877. gadā Hēras tempļa drupās Olimpijā; mūsdienās tā apskatāma Olimpijas arheoloģiskajā muzejā (Αρχαιολογικό Μουσείο Ολυμπίας). Tā tiek uzskatīta par vienu no svarīgākajām un slavenākajām vēlīnā klasiskā perioda skulptūrām.
Hermeja tēls saglabājis savu popularitāti arī vēlāko laiku tēlotājā mākslā. Hermeja jeb Merkurija statujas vērojamas mūsdienu Itālijas pilsētu, īpaši Romas, ielās un pilsētas laukumos, kā arī citās Eiropas pilsētās.