Termins "sengrieķu mistērijas" parasti tiek attiecināts uz Eleusīnas mistērijām. Tomēr vēl bez Dēmetras (Δημήτηρ) kulta rituālu praktizēšanas Eleusīnas svētvietā Atikā sengrieķu pasaulē liela nozīme bija arī citu, piemēram, Dionīsa (Διόνυσος) vai Orfeja (Ὀρφεύς), Kibeles (Κυβέλη), Izidas (Ἶσις) un Ozirisa (Ὄσιρις), un mazāk zināmu vai pat nezināmu dievību kultiem. Sengrieķu mistēriju kultu galvenā kopīgā iezīme – tie saviem sekotājiem deva cerību uz labāku pēcnāves dzīvi, kas, iespējams, arī izskaidro mistēriju lielo popularitāti vairāk nekā 1000 gadu garumā.
Tā kā par mistēriju slepenajiem rituāliem to dalībnieki nedrīkstēja runāt, līdz mūsdienām nonākušās sporādiskās un pretrunīgās ziņas par mistērijām gadsimtu gaitā radījušas daudz spekulāciju gan par šo kultu būtību, gan arī par to, ko darīja un piedzīvoja rituālu dalībnieki. Zinātnieki, rekonstruējot mistērijas, balstās līdz mūsdienām nonākušajās mākslas un arheoloģijas liecībās, kā arī antīkajā literatūrā un epigrāfikas materiālos.