Atlants ir dievs, viens no titāniem sengrieķu mitoloģijā, kuram bija lemts turēt uz saviem pleciem debess jumu.

Atlants no Zeva (Ζεύς) kā sodu saņēmis pienākumu turēt uz pleciem debess jumu. Atlants raksturots kā milzīgs, varens, spēcīgs un gudrs. Viņš dzīvojis tālu uz rietumiem, pašā pasaules malā, Okeāna (Ὠκεανός) krastā, viņam piederējis dārzs ar zelta āboliem. Par šo tālo rietumu reģionu tika uzskatīta Āfrikas ziemeļrietumu daļa, antīkajā pasaulē saukta par Lībiju, tāpēc Atlanta vārds pārnests Āfrikas ziemeļrietumu kalnu sistēmas nosaukumā – Atlasa kalni.

Atlanta vārda etimoloģija ir neskaidra. Dominējošais viedoklis norāda, ka Atlanta vārds cēlies no sengrieķu vīriešu dzimtes lietvārda ἄτλας, atlas, taču tā nozīme tiek interpretēta divējādi. Šis lietvārds sastāv no sengrieķu priedēkļa ἀ-, a- un sengrieķu darbības vārda τλάω, tlaō ‘paciest, izturēt’. Priedēklis varētu būt vai nu alpha privativum, kas izsaka noliegumu, kaut kā neesamību, vai alpha copulativum, kas izsaka vienotību, kopību. Ja ar priedēkli ἀ-, a- tiek izteikts noliegums, tad ἄτλας, atlas nozīmē ‘tas, kurš nepacieš, neiztur’. Ja ar priedēkli ἀ-, a- tiek izteikta vienotība, tad ἄτλας, atlas nozīmē ‘tas, kas pacieš, izcieš kopā, kopīgi’. Romiešu ekvivalents paliek nemainīgs – latīņu Atlās.

Par Atlanta izcelšanos pastāv vairākas versijas. Zināmākā no tām nāk no sengrieķu dzejnieka Hēsioda (Ἡσίοδος) poēmas “Teogonija” (Θεογονία, ap 7. gs. p. m. ē.). Poēmā vēstīts, ka Atlanta tēvs ir titāns Japets (Ἰαπετός). Titāni ir dievu Gājas (Γαῖα) un Urāna (Οὐρανός) pēcnācēji, kas nozīmē, ka Atlants pieder otrajai dievu paaudzei. Atlanta māte ir okeanīda Klimene (Κλυμένη). Atlanta brāļi ir titāni Prometejs (Προμηθεύς), Menoitijs (Μενοίτιος) un Epimetejs (Ἐπιμηθεύς). Tas aprakstīts poēmas 507.–511. rindiņā:

“Japets ņēma par sievu sev Klimeni potītēm daiļām,

Jaunavu Okeanīdu, un apgūlās kopīgā gultā.

Vareno Atlantu, drosmīgo garā, tā radīja viņam,

Dzemdēja slaveno Menoitiju, Promēteju gudro,

Mānīgo, viltību pilno, un bezprāti Epimēteju.”

(Augusta Ģiezena atdzejojums; Ābrama Feldhūna redakcija)

Pseido Apollodora (Ψευδο-Ἀπολλόδωρος) darbā “Bibliotēka” (Βιβλιοθήκη, 1. vai 2. gs.) minēta tieši tāda pati ģenealoģija, izņemot to, ka par Atlanta māti tiek nosaukta okeanīda Asija (Ἀσία). Romiešu dzejnieka Ovidija (Ovidius) poēmas “Pārvērtības” (Metamorphoses, ap 8. gadu) 4. grāmatā par Atlanta tēvu nosaukts Japets, bet māte netiek pieminēta.

Atlanta funkcija ir veidot un nodrošināt pasaules kārtību, un tā tiek īstenota ar neizmērojami grūto pienākumu turēt savos plecos debess jumu. Tāpēc Atlantam piedēvētie notikumi saistāmi ar šo funkciju. Pēc analoģijas principa ar Atlanta funkciju anatomijā pirmais kakla skriemelis tiek saukts par atlantu (latīņu atlas).

Titanomahijā (Τιτανομαχία), titānu un Olimpa dievu 10 gadus ilgajā cīņā, Atlants un Menoitijs bijuši titānu pusē, tātad nostājušies pret Zevu, kas nav pašsaprotama rīcība, jo, piemēram, Prometejs, pats būdams titāns, bija Zeva pusē. Zevs par šādu Atlanta rīcību sadusmojās, tāpēc lika tam turēt plecos debesis. Pastāv divas versijas, kā tieši Atlants turējis debesis. Hēsioda poēmas “Teogonija” 517.–519. rindiņā teikts, ka Atlants atradies pašā zemes malā, tas ir, rietumos, stāvējis un uz galvas, balstot ar rokām, turējis debess jumu. Homēra (Ὅμηρος) eposā “Odiseja” (Ὀδύσσεια, 8.–7. gs. sākums p. m. ē.) 1. dziedājuma 52.–54. rindiņā norādīts, ka Atlants atradies kādā jūrā un ka viņš balstījis kolonnas, kas šķīrušas zemi un debesis:

“[..] šim sirmgalvim [Atlantam] zināma jūra,

Zināmi dziļumi tanī, uz viņa gulst milzīgie stabi:

Zemi un debesu jumu šie stabi šķir vienu no otra.”

(A.  Ģiezena atdzejojums)

Šī smagā un nebeidzamā pienākuma un tālās atrašanās vietas dēļ Atlants nav iesaistīts daudzos notikumos. Plaši zināms mīts, kurā Atlants ieņem nozīmīgu lomu, ir Hērakla (Ἡρακλῆς) pēdējais varoņdarbs – Hesperīdu āboli.

Pasaules malā, kurā mita Atlants, bija dārzs, kurā auga ābele ar zelta āboliem. Hēraklam pēc valdnieka Eiristeja (Εὐρυσθεύς) pavēlēs bija jāiegūst trīs zelta āboli no šīs ābeles. Mīts stāsta par tālo ceļu, ko Hēraklam nācās veikt, lai nonāktu pie Atlanta. Kad Hērakls ieradās pie Atlanta, viņš lūdza trīs zelta ābolus. Atlants piekrita ābolus iedot ar nosacījumu, ka Hērakls paturēs debess jumu uz saviem pleciem, kamēr Atlants dotos uz dārzu pēc āboliem. Pabijis bez debesu smaguma plecos, Atlants vairs nevēlējās šo smagumu sev uzvelt, tāpēc piedāvāja Hērklam, ka pats varot nogādāt ābolus Eiristejam. Hērakls saprata Atlanta viltību un pēc Prometeja padoma apmānīja Atlantu, sacīdams, ka piekrīt Atlanta piedāvājumam. Taču pirms Atlanta došanās ceļā Hērakls palūdza īsu brīdi paturēt debess jumu, lai varētu sev sagādāt spilvenu, ko uzlikt uz pleciem. Atlants atkal uzvēla savos plecos debess jumu, bet Hērakls paņēma ābolus un aizdevās prom.

Ovidija poēmas “Pārvērtības” 4. grāmatā stāstīts mīts, kā Atlants pārvērties par kalnu. Varonis Persejs (Περσεύς) nonāca Atlanta zemē un iepazīstināja ar sevi, sakot, ka ir Zeva dēls. Bet dieviete Temīda (Θέμις) Atlantam bija pareģojusi, ka Zeva dēls paņems zelta ābolus. Atlants nevēlējās, lai tas notiktu, tāpēc padzina Perseju un nosauca to par meli. Persejs par to sadusmojās un pavērsa pret Atlantu gorgonas Medūzas (Μέδουσα) galvu, un no tās skatiena Atlants pārvērtās par kalnu.

No Atlanta cēlušās atlantīdu (Ἀτλαντίδες) dzimtas. Hēsiodam piedēvētajā poēmā “Sieviešu katalogs” (Γυναικῶν Κατάλογος, ? gs. p. m. ē.) minēts, ka Atlantam bijusi sieva – okeanīda Plejone (Πλειόνη), citos avotos kā sieva minēta okeanīda Aitra (Αἴθρα). Viņiem piedzimušas septiņas meitas, sauktas par plejādēm (Πλειάδες). Viņu vārdā nodēvēta Vērša (Taurus) zvaigznājā esoša vaļēja zvaigžņu kopa – Plejādes jeb Sietiņš, kurā ar neapbruņotu aci iespējams saskatīt septiņas zvaigznes, kuras simbolizē Atlanta meitas. Viņas laidušas pasaulē pēcnācējus, no kuriem cēlušās vairākas valdnieku dzimtas. Elektra (Ἠλέκτρα) dzemdēja Zeva dēlu Dardanu (Δάρδανος), kurš kļuva par Trojas valdnieku ciltstēvu. Tāigete (Ταϋγέτη) dzemdēja Zeva dēlu Lakemainonu (Λακεδαίμων), kurš tika uzskatīts par Spartas mītisko dibinātāju. Maja (Μαῖα) dzemdēja Zeva dēlu Hermeju (Ἑρμῆς). Kelaino (Κελαινώ) iesaistījās mīlas sakaros ar Poseidonu (Ποσειδῶν) un dzemdēja viņam vai nu vienu dēlu, vai vairākus dēlus – par to pastāv dažādas versijas. Arī Alkione (Ἀλκυόνη) dzemdēja Poseidonam dēlus. Viena no mīta versijām stāsta, ka tie bijuši Hiriejs (Ὑριεύς), Boiotijas pilsētas Hirijas dibinātājs, un Hiperejs (Ὑπέρης), Eubojas valdnieku dzimtas ciltstēvs. Sterope (Στερόπη) jeb Asterope (Ἀστερόπη) dzemdēja Areja (Ἄρης) dēlu. Merope (Μερόπη), jaunākā no māsām, bija vienīgā, kura iesaistījās mīlas sakaros ar mirstīgo. Viņa apprecēja Korintas valdnieku Sīzifu (Σίσυφος) un dzemdēja viņam vairākus dēlus.

Retāk par Atlanta meitām tiek dēvētas nimfas hesperīdas (Ἑσπερίδες). Viņu vārds veidojies no sengrieķu sieviešu dzimtes lietvārda ἑσπέρα, hespera ‘vakars’, tātad ar nozīmi ‘vakara jeb rieta meitas’. Viņas dzīvoja kopā ar Atlantu tālajā pasaules malā – rietumos. Hesperīdas uzraudzīja dārzu, kurā auga ābele ar zelta āboliem.

Nimfas hiādes (Ὑάδες) arī bijušas Atlanta meitas. Viņām bijis viens brālis – Hiajs (Ὑάς), Atlanta dēls. Kad brālis nomiris, hiādes raudājušas, kamēr tika pārvērstas par zvaigznēm. Līdzīgi kā plejādes, tās atrodas Vērša zvaigznājā. Dažos avotos par Atlanta meitām dēvētas nimfas Kalipso (Καλυψώ) un Dione (Διώνη), un Dione dažkārt uzskatīta par vienu no hiādēm.

Atlanta atspoguļojums mākslā ir sens un plašs. No antīkās pasaules, sākot ar 6. gs. p. m. ē., saglabājušies vāžu gleznojumi. Tie attēlo Atlantu, turot uz pleciem smagumu, dažkārt izmantots mīts, kurā pie Atlanta ieradies Hērakls, dažkārt Atlants attēlots kopā ar Prometeju. Antīkajā pasaulē Atlants atveidots arī ciļņos un statujās. Vēlāk Atlants parasti atveidots, turot uz pleciem globusu, kas simbolizē debesis, dažkārt uz globusa attēloti zvaigznāji. Tās var būt gan gleznas un murāļi, gan ciļņi un statujas. Piemēram, Ņujorkā, Rokfellera centrā (Rockefeller Center), atrodas amerikāņu skulptora Lī Oskara Lorija (Lee Oscar Lawrie) statuja “Atlants” (Atlas, 1937). Atlants kā simbols izmantots ģeogrāfijas atlantu ilustrācijās. Šī tradīcija aizsākusies 16. gs., un to ieviesis flāmu kartogrāfs Gerards Merkators (Gerardus Mercator), nosaucot vairāku karšu kolekciju par atlantu.

Atlanta tēls vairākkārt izmantots Latvijas galvaspilsētas Rīgas ielās. Arhitektūrā vertikālus balstus atlētiskas vīrieša figūras veidā sauc par atlantiem. Tādus Rīgā var redzēt bieži, piemēram, Latvijas Nacionālā teātra ēku Kronvalda bulvārī 2 rotā divi atlanti, Elizabetes ielā 33 uz ēkas fasādes ir divi atlanti. Rīgā atrodas arī Atlanta skulptūras, taču retāk, piemēram, Teātra ielā 9 uz ēkas jumta ir trīs skulptūras, kas tur uz pleciem tumši zilu lodi, simbolizējot zemeslodi.

Atlanta vārds izmantots daudzu kinofilmu nosaukumos, piemēram, Toma Tikvera (Tom Tykwer), Lilijas Vačovskas (Lilly Wachowski) un Lanas Vačovskas (Lana Wachowski) 2012. gada filmā “Mākoņu atlants” (Cloud Atlas).

Atlantam nav veltīti atsevišķi tempļi.