Kasiopeja ir neliels, bet izteiksmīgs zvaigznājs. Tas nosaukts sengrieķu mitoloģijas personāža – karalienes Kasiopejas (Κασσιόπεια) – vārdā. Piecas spožākās Kasiopejas zvaigznes atgādina plati izvērstu drukāto “M” vai “W” burtu atkarībā no tā, kā zvaigznājs pagriezies.
Saistītie šķirkļi
Kasiopejas zvaigznāja attēlojums atlantā “Urānijas spogulis jeb Skats uz Debesīm” (Urania’s mirror, or, A view of the Heavens, Londona, 1824).
Satura rādītājs
Atrašanās vieta debesīs
Ziemeļu puslodes mērenajā joslā Kasiopeja redzama visu gadu kā nenorietošs zvaigznājs. Tā atrodas apmēram tādā pašā attālumā no Polārzvaigznes kā Lielais Lācis, taču debess ziemeļpolam pretējā pusē.
Debess apgabals ar Kasiopeju. Ar līnijām parādīta zvaigznāja raksturīgā figūra. 25.10.2020.
Zvaigznāja raksturojums
Spožākā zvaigzne Kasiopejas zvaigznāja “W” formas figūrā ir Šedars, kas atrodas figūras labās puses padziļinājumā. Arī pārējās četras zvaigznes ir gandrīz tikpat spožas.
Kasiopejas zvaigžņu karte.
Kasiopejas A miglājs redzamajā gaismā. 06.2007.
Zvaigznes, kas spožākas par 3,37 zvaigžņlielumu
| Nosaukums | Apzīmējums | Spožums, zvaigžņlielumi (m) | Attālums, gaismas gadi (ly) | Spektra klase | Starjaudas tips | Piezīmes |
| Šedars | Kasiopejas α | 2,24 | 228 | K0 | Milzis | Starjauda 800 reizes lielāka nekā Saulei |
| Kafs | Kasiopejas β | 2,28 | 55 | F2 | Milzis | Maiņzvaigzne, spožuma izmaiņas nelielas |
| Navi* | Kasiopejas γ | 2,47 | 550 | B0,5e | Zemmilzis | Uzliesmojoša maiņzvaigzne |
| Rukba | Kasiopejas δ | 2,68 | 99 | A5 | Zemmilzis | Aptumsuma maiņzvaigzne |
| Segins | Kasiopejas ε | 3,37 | 410 | B3 | Galvenās secības zvaigzne | Izmērīts leņķiskais diametrs 0,43 loka sekundes |
* Neformāls nosaukums
Zvaigznājam cauri iet Piena Ceļš, kas ir mūsu Galaktikas spirālzara daļa, tāpēc Kasiopejā ir daudz miglāju un zvaigžņu kopu. Viens no interesantākajiem objektiem ir pārnovas miglājs Kasiopeja A (attālums 11 000 gaismas gadu), kas radies pārmilzu zvaigznes sprādzienā pirms aptuveni 11 000 gadu un izpleties kosmiskajā telpā 10 gaismas gadu diametrā. No miglāja nāk daudzveidīgs starojums: gaisma, infrasarkanais starojums, rentgena starojums un arī radioviļņi.
Zvaigznāja izcelšanās. Mitoloģija
Saskaņā ar sengrieķu mītu Kasiopeja bija skaista, taču iedomīga Etiopijas valdniece. Kasiopeja uzskatīja, ka viņa pati un viņas meita Andromeda ir skaistākas pat par jūras nimfām. Par to sadusmojās jūras dievs Poseidons un uzsūtīja valstij nezvēru – Vali –, kurš postīja Etiopijas krastus. Bet Kasiopeja par sodu ar visu troni tika novietota blakus debess ziemeļpolam. Debesīm griežoties, pusi laika Kasiopeja pavada “kājām gaisā” un ir spiesta “turēties pie troņa”, lai nenokristu zemē.
Zvaigznāja redzamība Latvijā
Latvijā Kasiopeja ir visu gadu redzams nenorietošs zvaigznājs. Rudens un ziemas vakaros Kasiopeja atrodas augstu debesīs, pavasara un vasaras vakaros – zemāk ziemeļu pusē.
Multivide
Kasiopejas zvaigznāja attēlojums atlantā “Urānijas spogulis jeb Skats uz Debesīm” (Urania’s mirror, or, A view of the Heavens, Londona, 1824).
Debess apgabals ar Kasiopeju. Ar līnijām parādīta zvaigznāja raksturīgā figūra. 25.10.2020.
Kasiopejas zvaigžņu karte.
Kasiopejas A miglājs redzamajā gaismā. 06.2007.