Pūķis pēc platības ir liels zvaigznājs, tomēr tajā ir maz spožu zvaigžņu. Zvaigznājs nosaukts mītiska dzīvnieka – pūķa – vārdā. Pūķa zvaigznājs sastāv no “galvas” un garas, līkumotas zvaigžņu virtenes, kas veido Pūķa “ķermeni”.
Saistītie šķirkļi
Pūķa un Mazā Lāča zvaigznāju attēlojums atlantā “Urānijas spogulis jeb Skats uz Debesīm” (Urania’s mirror, or, A view of the Heavens, Londona, 1824).
Satura rādītājs
Zvaigznāja atrašanās vieta debesīs
Ziemeļu puslodes mērenajā joslā Pūķis redzams visu gadu kā nenorietošs zvaigznājs debess ziemeļu pusē. Tas vijas apkārt Mazajam Lācim, atdalot to no Lielā Lāča.
Debess apgabals ar Pūķi. Ar līnijām parādīta zvaigznāja raksturīgā figūra. 25.10.2020.
Zvaigznāja raksturojums
Tikai trīs Pūķa zvaigznāja zvaigznes ir spožākas par 3. zvaigžņlielumu. Spožākā zvaigzne Eltanins kopā ar vājāk spīdošo Rastabanu atrodas Pūķa “galvā”. Trešā zvaigzne Etibains atrodas Pūķa “ķermenim” pa vidu.
Kaķa Acs planetārais miglājs ieguvis šādu nosaukumu, jo tā centrālā daļa atgādina kaķa aci ar garenu zīlīti.
Pūķa zvaigžņu karte.
Zvaigznes, kas spožākas par 3. zvaigžņlielumu
| Nosaukums | Apzīmējums | Spožums, zvaigžņlielumi (m) | Attālums, gaismas gadi (ly) | Spektra klase | Starjaudas tips | Piezīmes |
| Eltanins | Pūķa γ | 2,23 | 154 | K5 | Milzis | Tuvojas Saulei, pēc 1,5 miljoniem gadu būs spožākā zvaigzne |
| Etibains | Pūķa η | 2,73 | 92 | G8 | Milzis | Dubultzvaigzne, otra zvaigzne spīd izteikti vājāk |
| Rastabans | Pūķa β | 2,79 | 380 | G2 | Spožais milzis – pārmilzis | Dubultzvaigzne, otra zvaigzne spīd izteikti vājāk |
Pūķa zvaigznājā ir vairāki interesanti objekti, tai skaitā eksoplanēta Kepler-10b. Pēc izmēriem tā ir līdzīga Zemei, bet ir 2000 grādus karsta, jo atrodas ļoti tuvu savai zvaigznei. Netipiskā Vārpstiņas galaktika (NGC 5866, attālums 50 miljoniem gaismas gadu) pēc formas atgādina abpusēji izliektu lēcu un pieder lēcveida galaktikām. Pats izteiksmīgākais debess dzīļu objekts Pūķa zvaigznājā ir Kaķa Acs miglājs (NGC 6543, attālums ap 3300 gaismas gadu). Tas ir planetārais miglājs, kas radies pirms aptuveni 1000 gadiem, milzu zvaigznei nometot spīdošu gāzu apvalku. Tā ārējā daļā redzamas iepriekš izsviestas koncentriskas čaulas, bet pašā vidū atrodas miglāju radījusī zvaigzne.
Mitoloģija
Pēc sengrieķu leģendas Hesperīdu dārzā auga ābele ar zelta āboliem. Ap ābeli bija apvijies simtgalvu pūķis Ladons. Kāda no pūķa galvām visu laiku bija nomodā gluži tāpat, kā nekad nenoriet Pūķa zvaigznājs. Hēraklam (Herkulesam) bija uzdots atnest no dārza zelta ābolus. Viņš lūdza palīgā Atlantu, kurš turēja uz pleciem debess jumu. Hērakls solīja tikmēr paturēt debesis viņa vietā. Kad Atlants atgriezās ar āboliem, viņš vairs negribēja celt plecos smago nastu, bet Hērakls izlīdzējās ar viltību. Viņš lūdza Atlantu īsu brīdi paturēt debesis, lai it kā varētu sakārtot apmetni, kas nejauki spiedis. Atlants uzvēla plecos debesis un tur tās vēl šobaltdien. Iespējams, šī leģenda ir saistīta ar Pūķa zvaigznāju.
Zvaigznāja redzamība Latvijā
Latvijā Pūķis ir visu gadu debess ziemeļu pusē redzams nenorietošs zvaigznājs. Vasaras vakaros tas atrodas augstu debesīs, ziemas vakaros – zemu, bet pavasara un rudens vakaros – vidējā augstumā.
Multivide
Pūķa un Mazā Lāča zvaigznāju attēlojums atlantā “Urānijas spogulis jeb Skats uz Debesīm” (Urania’s mirror, or, A view of the Heavens, Londona, 1824).
Debess apgabals ar Pūķi. Ar līnijām parādīta zvaigznāja raksturīgā figūra. 25.10.2020.
Kaķa Acs planetārais miglājs ieguvis šādu nosaukumu, jo tā centrālā daļa atgādina kaķa aci ar garenu zīlīti.
Pūķa zvaigžņu karte.