Pegazs, kas nosaukts mītiskā spārnotā zirga vārdā, ir liels un viegli atrodams zvaigznājs. Četras vidēja spožuma zvaigznes pie debesīm veido gandrīz precīzu kvadrātu. Šo asterismu sauc par Pegaza kvadrātu. Tiesa, kvadrāta kreisā augšējā stūra zvaigzne pieder Andromedas zvaigznājam. Kvadrāts atbilst zirga “rumpja” priekšdaļai, zvaigžņu pusloks uz leju attēlo zirga “kaklu” un “galvu”, bet zvaigžņu sazarojums augšā veido zirga “priekškājas”. Līdzīgi kā Herkuless, arī Pegazs novietots pie debesīm ar “galvu” uz leju.
Saistītie šķirkļi
Pegaza zvaigznāja attēlojums atlantā “Urānijas spogulis jeb Skats uz Debesīm” (Urania's mirror, or, A view of the Heavens, Londona, 1824).
Satura rādītājs
Atrašanās vieta debesīs
Ziemeļu puslodes mērenajā joslā Pegazs labi redzams rudens vakaros augstu debesīs pa labi no Andromedas un pa kreisi no Gulbja.
Debess apgabals ar Pegazu. Ar līnijām parādīta zvaigznāja raksturīgā figūra. 25.10.2020.
Zvaigznāja raksturojums
Pegaza spožākā zvaigzne Enifs atrodas zirga “galvā”. Nākamās trīs spožākās zvaigznes – Šeats, Markabs un Algenibs – veido kvadrāta stūrus. Piektā zvaigzne, kuras spožums pārsniedz 3. zvaigžņlielumu – Matars –, atrodas vienā no zirga “priekškājām”.
Pegaza zvaigžņu karte.
Lodveida zvaigžņu kopa M15 Pegaza zvaigznājā. 2015. gads.
Koldvela 30 galaktika ir neparasta ar to, ka galaktikas centrālā daļa rotē pretējā virzienā nekā pārējais disks. Fonā redzamas arī citas galaktikas.
Zvaigznes, kas spožākas par 3. zvaigžņlielumu
| Nosaukums | Apzīmējums | Spožums, zvaigžņlielumi (m) | Attālums, gaismas gadi (ly) | Spektra klase | Starjaudas tips | Piezīmes |
| Enifs | Pegaza ε | 2,40 | 690 | K2 | Pārmilzis | 200 reižu lielāks par Sauli |
| Šeats | Pegaza β | 2,42* | 96 | M2,5 | Milzis | Pusregulāra maiņzvaigzne |
| Markabs | Pegaza α | 2,48 | 133 | A0 | Zemmilzis | Ātri rotējoša zvaigzne |
| Algenibs | Pegaza γ | 2,84 | 390 | B2 | Zemmilzis | Maiņzvaigzne, spožums mainās nedaudz |
| Matars | Pegaza η | 2,95 | 214 | G2 + F0 | Spožais milzis un galvenās secības zvaigzne | Viegli izšķirama dubultzvaigzne |
* Vidējais spožums
Pegaza zvaigznājā atrodas tāla lodveida zvaigžņu kopa Mesjē 15, kas satur 100 tūkstošus zvaigžņu. Attālums līdz tai ir 33 tūkstoši gaismas gadu, kas atbilst trešdaļai mūsu Galaktikas diametra. Spirālveida galaktika Koldvela 30 (NGC 7331; attālums 40 miljoni gaismas gadu) ir netipiska. Parasti spirālveida galaktikas centrālā daļa griežas tajā pašā virzienā kā spirālzari. Šajā galaktikā kustība notiek pretējos virzienos.
Mitoloģija
Saskaņā ar sengrieķu mītu, spārnotais zirgs Pegazs radies neparastā veidā. Kad Persejs nocirta galvu gorgonai Medūzai, Pegazs izlidoja no tās kakla. Kur vien zirga pakavs skāra zemi, radās avots, no kura padzeroties varēja iegūt iedvesmu. Pie kāda avota varonis Bellerofonts notvēra Pegazu, un spārnotais zirgs viņam palīdzēja cīņā ar ugunsspļāvēju Himēru. Pēc daudziem varoņdarbiem Bellerofonts kļuva iedomīgs un prasīja, lai Pegazs viņu uznes Olimpā pie dieviem. Sadusmotais Zevs sūtīja mušu, kas sāpīgi iekoda Pegazam. Bellerofonts nokrita zemē, bet Pegazs uzlidoja Olimpā.
Zvaigznāja redzamība Latvijā
Latvijā Pegazs redzams vasaras vakaros austrumos, rudens naktīs augstu debess dienvidu pusē, bet ziemas vakaros – rietumos.
Multivide
Pegaza zvaigznāja attēlojums atlantā “Urānijas spogulis jeb Skats uz Debesīm” (Urania's mirror, or, A view of the Heavens, Londona, 1824).
Debess apgabals ar Pegazu. Ar līnijām parādīta zvaigznāja raksturīgā figūra. 25.10.2020.
Pegaza zvaigžņu karte.
Lodveida zvaigžņu kopa M15 Pegaza zvaigznājā. 2015. gads.
Koldvela 30 galaktika ir neparasta ar to, ka galaktikas centrālā daļa rotē pretējā virzienā nekā pārējais disks. Fonā redzamas arī citas galaktikas.