Ziemeļu Vainags ir neliels, bet izteiksmīgs pavasara zvaigznājs. Septiņu vidēja spožuma zvaigžņu veidotais pusloks atrodas pa kreisi no Vēršu Dzinēja. Šajā vietā pie debesīm viegli iztēloties dieva Dionīsa (Διόνυσος) dāvāto vainagu, kas devis zvaigznājam nosaukumu. Tā kā pastāv arī Dienvidu Vainaga zvaigznājs, šis zvaigznājs nosaukts par Ziemeļu Vainagu.

Ziemeļu puslodes mērenajā joslā Ziemeļu Vainags vislabāk redzams pavasara vakaros debess dienvidu pusē. Pa labi no tā atrodas Vēršu Dzinējs, pa kreisi – Herkuless.

Zvaigznāja spožākā zvaigzne Alfeka ir vienīgā, kuras spožums pārsniedz 3. zvaigžņlielumu. Tā atrodas vainaga apakšdaļā, pa labi no centra.

Zvaigznājā 960 miljonu gaismas gadu attālumā atrodas viens no masīvākajiem Visuma objektiem – Ziemeļu Vainaga galaktiku superkopa, kas saskatāma tikai lielā teleskopā. Superkopa sastāv no septiņām galaktiku kopām, no kurām piecas pakāpeniski saplūst vienā lielā veidojumā. Superkopas platums ir aptuveni 330 miljoni gaismas gadu, un tajā koncentrēta masa, kas atbilst simts miljoniem miljardu Saules masu.

Saskaņā ar sengrieķu mītu, kad Krētas valdnieka Mīnoja (Μίνως) meita Ariadne (Ἀριάδνη) precējās ar vīna dievu Dionīsu, viņai galvā bija vainags jeb kronis. Pēc kāzām Dionīss novietoja vainagu debesīs. Cita versija Ziemeļu Vainaga parādīšanos debesīs saista ar leģendu par Mīnotauru (Μῑνώταυρος). Vīna pārņemtais Dionīss atdeva kroni Ariadnei, kura to savukārt iedeva Tēsejam (Θησεύς). Tēsejs devās Krētas labirintā un nonāvēja briesmīgo Mīnotauru, kas bija pa pusei cilvēks, pa pusei vērsis. Tēsejs izmantoja kroņa radīto gaismu, lai izkļūtu no labirinta. Vēlāk Dionīss novietoja kroni starp zvaigznēm.

Latvijā Ziemeļu Vainags labi redzams pavasara naktīs augstu debess dienvidu pusē, bet vasaras un rudens vakaros – rietumos.