AizvērtIzvēlne
Sākums
Atjaunots 2023. gada 22. martā
Ilgonis Vilks

Ziemeļu Vainags

(latīņu Corona Borealis, saīsinājums CrB; angļu Northern Crown, vācu Nördliche Krone, franču Couronne boréale, krievu Северная Корона)
neliels debess ziemeļu puslodes pavasara zvaigznājs

Saistītie šķirkļi

  • astronomija
  • zvaigznājs
Herkulesa un Ziemeļu Vainaga zvaigznāju attēlojums atlantā "Urānijas spogulis jeb Skats uz Debesīm" (Urania's mirror, or, A view of the Heavens, Londona, 1824).

Herkulesa un Ziemeļu Vainaga zvaigznāju attēlojums atlantā "Urānijas spogulis jeb Skats uz Debesīm" (Urania's mirror, or, A view of the Heavens, Londona, 1824).

Gravīras autors Sidnijs Holls. Avots: Kongresa bibliotēka (Library of Congress).

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Atrašanās vieta debesīs
  • 3.
    Zvaigznāja raksturojums
  • 4.
    Mitoloģija
  • 5.
    Zvaigznāja redzamība Latvijā
  • Multivide 4
  • Saistītie šķirkļi
  • Tīmekļa vietnes
  • Ieteicamā literatūra
  • Kopīgot
  • Izveidot atsauci
  • Drukāt

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Atrašanās vieta debesīs
  • 3.
    Zvaigznāja raksturojums
  • 4.
    Mitoloģija
  • 5.
    Zvaigznāja redzamība Latvijā

Ziemeļu Vainags ir neliels, bet izteiksmīgs pavasara zvaigznājs. Septiņu vidēja spožuma zvaigžņu veidotais pusloks atrodas pa kreisi no Vēršu Dzinēja. Šajā vietā pie debesīm viegli iztēloties dieva Dionīsa (Διόνυσος) dāvāto vainagu, kas devis zvaigznājam nosaukumu. Tā kā pastāv arī Dienvidu Vainaga zvaigznājs, šis zvaigznājs nosaukts par Ziemeļu Vainagu.

Atrašanās vieta debesīs

Ziemeļu puslodes mērenajā joslā Ziemeļu Vainags vislabāk redzams pavasara vakaros debess dienvidu pusē. Pa labi no tā atrodas Vēršu Dzinējs, pa kreisi – Herkuless.

Debess apgabals ar Ziemeļu Vainagu un Vēršu Dzinēju. Ar līnijām parādīta zvaigznāju raksturīgā figūra. 25.10.2020.

Debess apgabals ar Ziemeļu Vainagu un Vēršu Dzinēju. Ar līnijām parādīta zvaigznāju raksturīgā figūra. 25.10.2020.

Fotogrāfs Ilgonis Vilks.

Zvaigznāja raksturojums

Zvaigznāja spožākā zvaigzne Alfeka ir vienīgā, kuras spožums pārsniedz 3. zvaigžņlielumu. Tā atrodas vainaga apakšdaļā, pa labi no centra.

Ziemeļu Vainaga zvaigžņu karte.

Ziemeļu Vainaga zvaigžņu karte.

Avots: IAU and Sky & Telescope magazine (Roger Sinnott & Rick Fienberg).

Milzīgs Visuma matērijas sakopojums – Ziemeļu Vainaga galaktiku superkopa. 2020. gads.

Milzīgs Visuma matērijas sakopojums – Ziemeļu Vainaga galaktiku superkopa. 2020. gads.

Fotogrāfs Pablo Carlos Budassi.

Zvaigznes, kas spožākas par 3. zvaigžņlielumu

Nosaukums

Apzīmējums

Spožums, zvaigžņlielumi (m)

Attālums, gaismas gadi (ly)

Spektra klase

Starjaudas tips

Piezīmes

Alfeka

Ziemeļu Vainaga α

2,23

75

A0 + G5

Galvenās secības zvaigžņu pāris

Aptumsuma maiņzvaigzne, spožums samazinās nedaudz

Zvaigznājā 960 miljonu gaismas gadu attālumā atrodas viens no masīvākajiem Visuma objektiem – Ziemeļu Vainaga galaktiku superkopa, kas saskatāma tikai lielā teleskopā. Superkopa sastāv no septiņām galaktiku kopām, no kurām piecas pakāpeniski saplūst vienā lielā veidojumā. Superkopas platums ir aptuveni 330 miljoni gaismas gadu, un tajā koncentrēta masa, kas atbilst simts miljoniem miljardu Saules masu.

Mitoloģija

Saskaņā ar sengrieķu mītu, kad Krētas valdnieka Mīnoja (Μίνως) meita Ariadne (Ἀριάδνη) precējās ar vīna dievu Dionīsu, viņai galvā bija vainags jeb kronis. Pēc kāzām Dionīss novietoja vainagu debesīs. Cita versija Ziemeļu Vainaga parādīšanos debesīs saista ar leģendu par Mīnotauru (Μῑνώταυρος). Vīna pārņemtais Dionīss atdeva kroni Ariadnei, kura to savukārt iedeva Tēsejam (Θησεύς). Tēsejs devās Krētas labirintā un nonāvēja briesmīgo Mīnotauru, kas bija pa pusei cilvēks, pa pusei vērsis. Tēsejs izmantoja kroņa radīto gaismu, lai izkļūtu no labirinta. Vēlāk Dionīss novietoja kroni starp zvaigznēm.

Zvaigznāja redzamība Latvijā

Latvijā Ziemeļu Vainags labi redzams pavasara naktīs augstu debess dienvidu pusē, bet vasaras un rudens vakaros – rietumos.

Multivide

Herkulesa un Ziemeļu Vainaga zvaigznāju attēlojums atlantā "Urānijas spogulis jeb Skats uz Debesīm" (Urania's mirror, or, A view of the Heavens, Londona, 1824).

Herkulesa un Ziemeļu Vainaga zvaigznāju attēlojums atlantā "Urānijas spogulis jeb Skats uz Debesīm" (Urania's mirror, or, A view of the Heavens, Londona, 1824).

Gravīras autors Sidnijs Holls. Avots: Kongresa bibliotēka (Library of Congress).

Debess apgabals ar Ziemeļu Vainagu un Vēršu Dzinēju. Ar līnijām parādīta zvaigznāju raksturīgā figūra. 25.10.2020.

Debess apgabals ar Ziemeļu Vainagu un Vēršu Dzinēju. Ar līnijām parādīta zvaigznāju raksturīgā figūra. 25.10.2020.

Fotogrāfs Ilgonis Vilks.

Ziemeļu Vainaga zvaigžņu karte.

Ziemeļu Vainaga zvaigžņu karte.

Avots: IAU and Sky & Telescope magazine (Roger Sinnott & Rick Fienberg).

Milzīgs Visuma matērijas sakopojums – Ziemeļu Vainaga galaktiku superkopa. 2020. gads.

Milzīgs Visuma matērijas sakopojums – Ziemeļu Vainaga galaktiku superkopa. 2020. gads.

Fotogrāfs Pablo Carlos Budassi.

Herkulesa un Ziemeļu Vainaga zvaigznāju attēlojums atlantā "Urānijas spogulis jeb Skats uz Debesīm" (Urania's mirror, or, A view of the Heavens, Londona, 1824).

Gravīras autors Sidnijs Holls. Avots: Kongresa bibliotēka (Library of Congress).

Izmantošanas tiesības
Skatīt oriģinālu

Saistītie šķirkļi

  • astronomija
  • zvaigznājs

Autora ieteiktie papildu resursi

Tīmekļa vietnes

  • Zvaigznāji. Starptautiskās Astronomijas savienības (The Constellations. International Astronomical Union) tīmekļvietne

Ieteicamā literatūra

  • Hermanis, J., Mazā astronomijas enciklopēdija, Jumava, 2005.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Poppele, J., Night Sky - A Field Guide to the Constellations, Adventure Publications, 2010.
  • Schilling, G. and Tirion, W., Constellations: The Story of Space Told Through the 88 Known Star Patterns in the Night Sky, Hachette UK, 2019.
  • Vilks, I., Visums: ceļvedis, Zvaigzne ABC, 2018.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā

Ilgonis Vilks "Ziemeļu Vainags". Nacionālā enciklopēdija. (skatīts 26.09.2023)

Kopīgot


Kopīgot sociālajos tīklos


URL

Šobrīd enciklopēdijā ir 4044 šķirkļi,
un darbs turpinās.
  • Par enciklopēdiju
  • Padome
  • Nozaru redakcijas kolēģija
  • Ilustrāciju redakcijas kolēģija
  • Redakcija
  • Sadarbības partneri
  • Atbalstītāji
  • Sazināties ar redakciju

© Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2023. © Tilde, izstrāde, 2023. © Orians Anvari, dizains, 2023. Autortiesības, datu aizsardzība un izmantošana