Katram spēlētājam spēles sākumā ir 16 spēles kauliņi: astoņas figūras (divi torņi, divi zirgi, divi laidņi, karalis un dāma) un astoņi bandinieki. Spēli vienmēr sāk spēlētājs ar baltajām figūrām. Katrai no figūrām ir noteiks gājiena veids.
Sākoties spēlei, katram pretiniekam tiek dots noteikts apdomas laiks visai partijai, kas tiek fiksēts uz īpaša šaha pulksteņa, kuram ir divas ciparnīcas. Tās attēlo abu spēlētāju atlikušo laiku līdz partijas beigām. Šaha partijas pēc ilguma iedala trijos viedos: ātrspēlē, ātrajā šahā un klasiskajā šahā. Ātrspēle ir šaha partija, kurā katram spēlētājam ir līdz piecām minūtēm vienai partijai. Ātrajā šahā parasti ir no 6 līdz 30 minūtēm vienai partijai katram spēlētājam. Vairāk nekā 30 minūtes partijai katram spēlētājam ir klasiskajā šahā, tomēr tas atkarīgs no spēlētāju līmeņa. Augstākajā līmenī klasiskā partija var ilgt kopā pat līdz septiņām stundām (3,5 stundas katram spēlētājam).
Spēles mērķis ir panākt situāciju, kurā pretinieka karalim tiek uzbrukts ar kādu no otras puses figūrām, bet otra puse nav spējīga aizsargāties. Šādu situāciju sauc par matu. Spēle var beigties, arī kādam no pretiniekiem padodoties vai vienojoties par neizšķirtu. Spēle var noslēgties arī ar teorētisku neizšķirtu, situāciju, kad neviena no pusēm vairs nevar uzvarēt. Šāda situācija ir, piemēram, kad abām pusēm kā vienīgā figūra ir palicis tikai karalis vai vienai pusei ir tikai karalis, bet otrai pusei tikai karalis un/vai zirgs.
Bandinieks iet tikai taisni, pirmajā gājienā ir tiesības iet divus lauciņus uz priekšu, tālāk tikai pa vienam. Bandinieks var sist pretī stāvošās figūras tikai pa viena lauciņa diagonāli pa labi un pa kreisi. Balto bandiniekam nonākot uz astotās horizontāles (attiecīgi melno ‒ uz pirmās), tas drīkst pārvērsties par laidni, zirgu, torni vai dāmu. Tornis iet un sit pa vertikālēm un horizontālēm, laidnis iet uz sit tikai pa diagonālēm, zirgs iet un sit, paejot vienu lauciņu uz priekšu un vienu lauciņu pa diagonāli pa labi vai pa kreisi. Dāma iet un sit pa diagonālēm un vertikālēm, horizontālēm. Karalis iet un sit tikai vienu lauciņu uz priekšu uz jebkuru pusi. Karalis nevar nosist karali ‒ karaļi nevar pietuvoties viens otram tuvāk kā caur vienu lauciņu.
Rokāde ir īpašais gājiens, kad vienā gājienā piedalās tornis un karalis. Izšķir īso un garo rokādi. Rokādi veic, sākumpozīcijā pabīdot karali divus lauciņus pa labi vai pa kreisi torņa virzienā, un attiecīgi tornis pēc karaļa gājiena tiek nolikts blakus karalim, karaļa pretējā pusē. Rokādi nevar izdarīt, ja iepriekš ir pagājis tornis vai karalis. Rokāde ir pirmais gājiens partijas laikā gan tornim, gan karalim. Nedrīkst veikt rokādi, ja pirms tās, rokādes izdarīšanas laikā vai pēc rokādes izdarīšanas pretinieka figūra apdraud karali.
Pats ir situācija, kad vienai no pusēm karalis nav tiesīgs izdarīt iespējamu gājienu, tajā pašā laikā arī citas figūras vai nu nevar izdarīt gājienu vai ir nokautas. Šāda situācija ir neizšķirta.
Mats ir spēles beigas, kad pretinieka figūras piesaka karalim šahu, no kura tas nevar izvairīties. Puse, kura piesaka matu, ir uzvarējusi.
