AizvērtIzvēlne
Sākums
Atjaunots 2024. gada 6. jūnijā
Andris Tihomirovs

šahs

(angļu chess, vācu Schach, franču échecs, krievu шахматы)
galda spēle, kuru spēlē divi spēlētāji, tā notiek uz šaha galdiņa, kurš sastāv no 64 lauciņiem (8x8, 32 balti un 32 melni)

Saistītie šķirkļi

  • dambrete Latvijā
  • šahs Latvijā
  • Mihails Tāls
Izraēlas starptautiskais šaha meistars Moše Čerņaks (משה צ'רניאק‎) spēlē šahu ar Kanādas starptautisko šaha lielmeistaru Danielu Janofski (Daniel Abraham Yanofsky). Izraēla, 1969. gads.

Izraēlas starptautiskais šaha meistars Moše Čerņaks (משה צ'רניאק‎) spēlē šahu ar Kanādas starptautisko šaha lielmeistaru Danielu Janofski (Daniel Abraham Yanofsky). Izraēla, 1969. gads.

Fotogrāfs Micky Binyamini. Avots: Europeana/The National Library of Israel. 

Satura rādītājs

  • 1.
    Pamatnoteikumi
  • 2.
    Spēles inventārs
  • 3.
    Īsa vēsture
  • 4.
    Nozīmīgākās sacensības
  • 5.
    Šahs olimpiskajās spēlēs
  • 6.
    Nozīmīgākās organizācijas
  • 7.
    Ievērojamākās komandas
  • 8.
    Ievērojamākie sportisti un teorētiķi
  • 9.
    Ievērojamākās šaha turnīru norises vietas
  • 10.
    Atspoguļojums mākslā un literatūrā
  • Multivide 5
  • Saistītie šķirkļi
  • Tīmekļa vietnes
  • Ieteicamā literatūra
  • Kopīgot
  • Izveidot atsauci
  • Drukāt

Satura rādītājs

  • 1.
    Pamatnoteikumi
  • 2.
    Spēles inventārs
  • 3.
    Īsa vēsture
  • 4.
    Nozīmīgākās sacensības
  • 5.
    Šahs olimpiskajās spēlēs
  • 6.
    Nozīmīgākās organizācijas
  • 7.
    Ievērojamākās komandas
  • 8.
    Ievērojamākie sportisti un teorētiķi
  • 9.
    Ievērojamākās šaha turnīru norises vietas
  • 10.
    Atspoguļojums mākslā un literatūrā
Pamatnoteikumi

Katram spēlētājam spēles sākumā ir 16 spēles kauliņi: astoņas figūras (divi torņi, divi zirgi, divi laidņi, karalis un dāma) un astoņi bandinieki. Spēli vienmēr sāk spēlētājs ar baltajām figūrām. Katrai no figūrām ir noteiks gājiena veids.

Sākoties spēlei, katram pretiniekam tiek dots noteikts apdomas laiks visai partijai, kas tiek fiksēts uz īpaša šaha pulksteņa, kuram ir divas ciparnīcas. Tās attēlo abu spēlētāju atlikušo laiku līdz partijas beigām. Šaha partijas pēc ilguma iedala trijos viedos: ātrspēlē, ātrajā šahā un klasiskajā šahā. Ātrspēle ir šaha partija, kurā katram spēlētājam ir līdz piecām minūtēm vienai partijai. Ātrajā šahā parasti ir no 6 līdz 30 minūtēm vienai partijai katram spēlētājam. Vairāk nekā 30 minūtes partijai katram spēlētājam ir klasiskajā šahā, tomēr tas atkarīgs no spēlētāju līmeņa. Augstākajā līmenī klasiskā partija var ilgt kopā pat līdz  septiņām stundām (3,5 stundas katram spēlētājam).

Spēles mērķis ir panākt situāciju, kurā pretinieka karalim tiek uzbrukts ar kādu no otras puses figūrām, bet otra puse nav spējīga aizsargāties. Šādu situāciju sauc par matu. Spēle var beigties, arī kādam no pretiniekiem padodoties vai vienojoties par neizšķirtu. Spēle var noslēgties arī ar teorētisku neizšķirtu, situāciju, kad neviena no pusēm vairs nevar uzvarēt. Šāda situācija ir, piemēram, kad abām pusēm kā vienīgā figūra ir palicis tikai karalis vai vienai pusei ir tikai karalis, bet otrai pusei tikai karalis un/vai zirgs.

Bandinieks iet tikai taisni, pirmajā gājienā ir tiesības iet divus lauciņus uz priekšu, tālāk tikai pa vienam. Bandinieks var sist pretī stāvošās figūras tikai pa viena lauciņa diagonāli pa labi un pa kreisi. Balto bandiniekam nonākot uz astotās horizontāles (attiecīgi melno ‒ uz pirmās), tas drīkst pārvērsties par laidni, zirgu, torni vai dāmu. Tornis iet un sit pa vertikālēm un horizontālēm, laidnis iet uz sit tikai pa diagonālēm, zirgs iet un sit, paejot vienu lauciņu uz priekšu un vienu lauciņu pa diagonāli pa labi vai pa kreisi. Dāma iet un sit pa diagonālēm un vertikālēm, horizontālēm. Karalis iet un sit tikai vienu lauciņu uz priekšu uz jebkuru pusi. Karalis nevar nosist karali ‒ karaļi nevar pietuvoties viens otram tuvāk kā caur vienu lauciņu.

Rokāde ir īpašais gājiens, kad vienā gājienā piedalās tornis un karalis. Izšķir īso un garo rokādi. Rokādi veic, sākumpozīcijā pabīdot karali divus lauciņus pa labi vai pa kreisi torņa virzienā, un attiecīgi tornis pēc karaļa gājiena tiek nolikts blakus karalim, karaļa pretējā pusē. Rokādi nevar izdarīt, ja iepriekš ir pagājis tornis vai karalis. Rokāde ir pirmais gājiens partijas laikā gan tornim, gan karalim. Nedrīkst veikt rokādi, ja pirms tās, rokādes izdarīšanas laikā vai pēc rokādes izdarīšanas pretinieka figūra apdraud karali.

Pats ir situācija, kad vienai no pusēm karalis nav tiesīgs izdarīt iespējamu gājienu, tajā pašā laikā arī citas figūras vai nu nevar izdarīt gājienu vai ir nokautas. Šāda situācija ir neizšķirta.

Mats ir spēles beigas, kad pretinieka figūras piesaka karalim šahu, no kura tas nevar izvairīties. Puse, kura piesaka matu, ir uzvarējusi.

Spēles inventārs

Spēles inventārs ir šaha dēlītis, figūras, šaha pulkstenis. Parasti šaha sacīkstes notiek viesnīcās, sporta zālēs, konferenču telpās un citās piemērotās telpās. Turnīros nepieciešams labs apgaismojums, kā arī gaisa ventilācija.

Īsa vēsture

Šaha izcelšanās saistāma ar Indijas, Persijas teritoriju, kad 7. gs. tur parādījās čaturangas spēle, kura uzskatāma par šaha priekšteci, ņemot vērā galdiņu un figūru veidus. Tomēr laika gaitā šahs būtiski mainījās. Ap 9. gs. caur Eiropas dienvidu teritorijām šahs nonāca Eiropā, kur turpmākos gadsimtos piedzīvoja vairāku noteikumu maiņu. 15. gs. beigās šaha pamatnoteikumi kļuva ļoti līdzīgi kā mūsdienās, dāmai un laidņiem iegūstot savus mūsdienu gājienus. Vistuvāk mūsdienu noteikumiem šaha noteikumi nostiprinās 19. gs. sākumā.

Viduslaikos šahs bija viena no aristokrātijas izklaidēm. 1749. gadā izdota Andrē Filidora (François-André Danican Philidor) grāmata “Šaha spēles analīze” (Analyse du jeu des Échecs), kas ir viens no nozīmīgākajiem šaha teorijas agrīnajiem darbiem. 19. gs. šahs strauji kļuva populās, Eiropā un Ziemeļamerikā parādījās vairāki spēcīgi spēlētāji un tika rīkoti turnīri. Pirmais starptautiskais turnīrs notika Londonā 1851. gadā. Turnīrā uzvarēja vācietis Ādolfs Andersens (Karl Ernst Adolf Anderssen). Mūsdienās Ā. Andersens tiek uzskatīts par pirmo neoficiālo pasaules čempionu, jo Londonas turnīrā piedalījās gandrīz visi tā laika spēcīgākie spēlētāji. 1851. gada Londonas turnīrā dalībnieki vēl spēlēja bez pulksteņa jeb bez laika kontroles. Pulksteņu lietošanu (laika limitu šaha partijai) ieviesa no 1861. gada. Līdz pulksteņu lietošanai spēlētāji varēja domāt neierobežoti ilgi.

Par pirmo oficiālo pasaules šaha čempionu 1886. gadā kļuva Vilhelms Šteinics (Wilhelm Steinitz), kurš mačā apspēlēja Johannesu Cukertortu (Johannes Hermann Zukertort). Līdz Otrajam pasaules karam pasaules šaha čempions tika noteikts savstarpējā mačā, kad jebkurš šahists, nodrošinot noteiktu balvu fondu, varēja izsaukt uz maču esošo pasaules čempionu.

1924. gadā nodibināta Starptautiskā Šaha federācija (Fédération Internationale des Échecs, FIDE). Viens no pirmajiem federācijas uzdevumiem bija prezentēt šahu Parīzes vasaras olimpiskajās spēlēs 1924. gadā. Šī pasākuma ietvaros tika sarīkots pirmais pasaules amatieru šaha čempionāts, kurā uzvarēja Latvijas pārstāvis Hermanis Matisons.

1946. gadā nomira esošais pasaules čempions Aleksandrs Aļehins (Александр Александрович Алехин), un pasaules šaha čempiona noteikšanu pārņēma FIDE, 1948. gadā sarīkojot turnīru, kurā tika noteikts jaunais pasaules šaha čempions. Piecu šahistu sacensībās uzvarēja Mihails Botviņņiks (Михаил Моисеевич Ботвинник) no Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (PSRS). No 1948. gada līdz pat 2007. gadam visi klasiskie pasaules čempioni (čempioni, kuri savu titulu ieguvuši, uzvarot mačā iepriekšējo pasaules čempionu) bija no PSRS vai Krievijas, izņemot 1972. gadu, kad uz trīs gadiem par pasaules čempionu kļuva Amerikas Savienoto Valstu (ASV) šahists Roberts Fišers (Robert James Fischer). FIDE daļēji zaudēja kontroli pār pasaules šaha čempiona noskaidrošanu 1993. gadā, kad Garijs Kasparovs (Гарри Кимович Каспаров) izveidoja Profesionāļu šaha asociāciju (Professional Chess Association, PCA). Šajā periodā (1993–2006) šahā bija divi paralēlie šaha čempioni – FIDE un PCA versijā. Kopš 2006. gada ir viens pasaules čempions, kad apvienošanas mačā Krievijas pārstāvis Vladimirs Kramņiks (Владимир Борисович Крамник) uzvarēja Bulgārijas šahistu Veselinu Topalovu (Веселин Александров Топалов). Kopš 2013. gada pasaules čempions ir norvēģis Magnuss Kārlsens (Sven Magnus Øen Carlsen).

Miniatūra ar Odiseju, kas spēlē šahu Trojas kara laikā. Francija, 15. gs.

Miniatūra ar Odiseju, kas spēlē šahu Trojas kara laikā. Francija, 15. gs.

Avots: Europeana/The British Library. 

Ādolfs Andersens. 19. gs.

Ādolfs Andersens. 19. gs.

Avots: Francijas Nacionālā bibliotēka (Bibliothèque nationale de France/gallica.bnf.fr). 

Nozīmīgākās sacensības

Pasaules čempiona titula izcīņa ir nozīmīgākās sacīkstes šahā. Tās notiek kopš 1886. gada. Šobrīd pasaules čempiona izcīņa notiek ik pēc diviem gadiem, kad mačā tiekas esošais pasaules čempions ar kandidātu, kurš uzvarējis atlases sacensībās.

Šaha olimpiādes ir sacīkstes, kurās valstu nacionālās komandas sacenšas savā starpā. Tās notiek kopš 1927. gada. Valsti pārstāv šahisti, kuri cīnās komandās (parasti četri spēlētāji pret četriem). Aukstā kara laikā spēcīgākā komanda bija PSRS izlase, tikai vienu reizi (1978. gadā) piekāpjoties Ungārijas izlasei. Šaha olimpiādes tiek rīkotas katru otro gadu. Tās ir nozīmīgākās sacīkstes uzreiz pēc mača par pasaules šaha čempiona titulu.

Tradicionāli spēcīgi nacionālie čempionāti ir Krievijai un ASV. Aukstā kara laikā PSRS čempionāti bija vieni no spēcīgākajiem turnīriem, jo tajos bieži spēlēja vairāki bijušie, nākamie, kā arī esošie pasaules čempioni.

Kopš 21. gs. sākuma lielu popularitāti iekarojuši ātrā šaha un blica (šaha partija, kur katram spēlētājam ir 3‒5 min vienai partijai) pasaules čempionāti, kuri notiek gada beigās. Šobrīd pasaules šaha čempions tiek noskaidrots klasiskajā šahā, ātrajā šahā un blicā.

Spēcīgi šaha turnīri ir “Tata Steel” (Nīderlande), Menas salas turnīrs, “Grenke Chess Classic” (Vācija), “Gibraltar International Chess Festival” (Gibraltārs), Mihaila Tāla memoriāls (Krievija), “Sinquefield Cup” (ASV), “London Chess Classic” (Lielbritānija).

Šahs olimpiskajās spēlēs

Starptautiskā Olimpiskā komiteja (International Olympic Committee) šahu ir atzinusi par sportu kopš 2000. gada. 2000. gada olimpiskajās spēlēs Sidnejā šahs bija pārstāvēts kā demonstrāciju sporta veids, kad ātrā šaha maču savā starpā izspēlēja Višvanatans Anands (விசுவநாதன் ஆனந்த், Viswanathan Anand) no Indijas un Rīgā dzimušais Aleksejs Širovs (spāņu Alexéi Shírov).

Nozīmīgākās organizācijas

Nozīmīgākās šaha organizācijas ir Starptautiskā Šaha federācija, Eiropas Šaha savienība (European Chess Union), Krievijas Šaha federācija (Федерация шахмат России) un ASV Šaha federācija (United States Chess Federation).

Ievērojamākās komandas

Lai arī šahā pastāv komandu čempionāti un turnīri, tomēr tie nav populāri. Populārākās ir valstu nacionālās izlases, kur spēcīgākās ir Krievijas, ASV, Indijas, Ķīnas, Armēnijas, Ukrainas, Gruzijas, Nīderlandes, Izraēlas, Ungārijas, Azerbaidžānas, Polijas, Anglijas izlases. 2021. gadā FIDE sāka jaunu tiešsaistes turnīru čempionātu pasaules uzņēmumiem, kuros savā starpā sacenšas dažādu uzņēmumu komandas.

Ievērojamākie sportisti un teorētiķi

Ievērojamākie pasaules čempioni ir V. Šteinics, Emanuels Laskers (Emanuel Lasker), Hosē Rauls Kapablanka (José Raúl Capablanca y Graupera), A. Aļehins, M. Botviņņiks, Mihails Tāls, R. Fišers, Anatolijs Karpovs (Анатолий Евгеньевич Карпов), G. Kasparovs. Ievērojamākie spēlētāji, kas nav kļuvuši par čempioniem, ir A. Filidors, Pols Morfijs (Paul Charles Morphy), Ā. Andersens, Ārons Nimcovičs, Pauls Keress (Paul Keres), Davids Bronšteins (Давид Ионович Бронштейн), Viktors Korčnojs (Виктор Львович Корчной). Ievērojamākie šaha autori un teorētiķi: Džonatans Spīlmens (Jonathan Simon Speelman), Ērvings Čerņevs (Irving Chernev), Džons Nanns (John Denis Martin Nunn), Boriss Gelfands (Барыс Абрамавіч Гельфанд), Marks Dvoreckis (Марк Израилевич Дворецкий), Aleksandrs Halifmans (Александр Валерьевич Халифман).

Ievērojamākie šaha “Youtube” kanāli: Agadmator, GMHikaru, GothamChess, Saint Louis Chess Club.

Ievērojamākās šaha turnīru norises vietas

Mūsdienās nozīmīgākās šaha norises vietas ir Čessitija, šaha pilsēta Elistā (Kalmikija, Krievija), kuru 1998. gadā uzbūvēja Kalmikijas, toreiz arī FIDE, prezidents Kirsans Iļumžinovs (Үлүмҗин Кирсан). Tajā ir notikušas vairākas šaha olimpiādes un citi nozīmīgi šaha turnīri. Par otru nozīmīgu šaha centru ir izveidojies ASV Sentluisas šaha klubs (Saint Louis Chess Club), kuru dibinājis ASV uzņēmējs Rekss Sinkfīlds (Rex Sinquefield).

Atspoguļojums mākslā un literatūrā

Straumēšanas platformā “Netfix” skatāms režisora Skota Frenka (Scott Frank) seriāls “Dāmas Gambīts” (The Queen’s Gambit, 2020). Šaham veltītas vairākas filmas: režisora Edvarda Cvika (Edward Zwick) “Upurējot bandinieku” (Pawn Sacrifice, 2014), režisora Ingmara Bergmana (Ernst Ingmar Bergman) “Septītais zīmogs” (Det sjunde inseglet, 1957), Stenlija Kubrika (Stanley Kubrick) “2001: Kosmiskā Odiseja” (2001: A Space Odyssey, 1968).

Šaha tematikai veltīti literārie darbi: Štefana Cveiga (Stefan Zweig) “Šaha novele” (Schachnovelle, 1942), Vladimira Nabokova (Владимир Владимирович Набоков) “Lužina aizsardzība” (Защита Лужина, 1930), Iļjas Ilfa (Илья Арнoльдович Ильф, īstajā vārdā Lehiels Leibs Fainzilbergs, Иехиел-Лейб Арьевич Фaйнзильберг) un Jevgeņija Petrova (Евгений Петрoв, īstajā vārdā Jevgeņijs Katajevs, Евгений Петрович Катаев) darbs “Divpadsmit krēsli” (Двенадцать стульев, 1928).

Multivide

Izraēlas starptautiskais šaha meistars Moše Čerņaks (משה צ'רניאק‎) spēlē šahu ar Kanādas starptautisko šaha lielmeistaru Danielu Janofski (Daniel Abraham Yanofsky). Izraēla, 1969. gads.

Izraēlas starptautiskais šaha meistars Moše Čerņaks (משה צ'רניאק‎) spēlē šahu ar Kanādas starptautisko šaha lielmeistaru Danielu Janofski (Daniel Abraham Yanofsky). Izraēla, 1969. gads.

Fotogrāfs Micky Binyamini. Avots: Europeana/The National Library of Israel. 

ASV Militārās akadēmijas kadeti un kadeti no Kanādas Karaliskās militārās koledžas tiekas šaha turnīrā. Džefersona zāle, 24.01.2015.

ASV Militārās akadēmijas kadeti un kadeti no Kanādas Karaliskās militārās koledžas tiekas šaha turnīrā. Džefersona zāle, 24.01.2015.

Fotogrāfs Mike Strasser/USMA PAO. Avots: flickr.com. Licences noteikumi: https://creativecommons.org/licenses/by-nc-nd/2.0/ 

Miniatūra ar Odiseju, kas spēlē šahu Trojas kara laikā. Francija, 15. gs.

Miniatūra ar Odiseju, kas spēlē šahu Trojas kara laikā. Francija, 15. gs.

Avots: Europeana/The British Library. 

Ādolfs Andersens. 19. gs.

Ādolfs Andersens. 19. gs.

Avots: Francijas Nacionālā bibliotēka (Bibliothèque nationale de France/gallica.bnf.fr). 

Bijušais padomju disidents, vēlāk Izraēlas politiķis Natans Šarinskis (נתן שרנסקי) šaha partijā ar pasaules čempionu šahā Gariju Kasparovu (Гaрри Кимович Каспaров). Telaviva, 1994. gads.

Bijušais padomju disidents, vēlāk Izraēlas politiķis Natans Šarinskis (נתן שרנסקי) šaha partijā ar pasaules čempionu šahā Gariju Kasparovu (Гaрри Кимович Каспaров). Telaviva, 1994. gads.

Avots: Dānijas arhīvs/Izraēlas Nacionālā bibliotēka.

Izraēlas starptautiskais šaha meistars Moše Čerņaks (משה צ'רניאק‎) spēlē šahu ar Kanādas starptautisko šaha lielmeistaru Danielu Janofski (Daniel Abraham Yanofsky). Izraēla, 1969. gads.

Fotogrāfs Micky Binyamini. Avots: Europeana/The National Library of Israel. 

Saistītie šķirkļi:
  • šahs
Izmantošanas tiesības
Skatīt oriģinālu

Saistītie šķirkļi

  • dambrete Latvijā
  • šahs Latvijā
  • Mihails Tāls

Autora ieteiktie papildu resursi

Tīmekļa vietnes

  • Starptautiskā Šaha federācija (Fédération Internationale des Échecs, FIDE)
  • Tīmekļa vietne “Chess.com”
  • Tīmekļa vietne “Chessbase”
  • Tīmekļa vietne “Lichess.org”
  • “Youtube” kanāls “Agadmator's Chess Channel”
  • “Youtube” kanāls “GMHikaru”

Ieteicamā literatūra

  • Brady, F., Endgame: Bobby Fischer's Remarkable Rise and Fall - from America's Brightest Prodigy to the Edge of Madness, New York, Crown Publishers, 2010.
  • Bronstein, D., Zurich International Chess Tournament, 1953, New York, London, 1979.
  • Fischer, B., My 60 Memorable Games, London : Batsford, 2020.
  • Nimzowitsch, A., My System: a chess manual on totally new principles, Glasgow, Quality Chess, 2016.
  • Shenk, D., The Immortal Game: A History of Chess, London, Souvenir, 2008.
  • Tal, M., The Life and Games of Mikhail Tal, London, Everyman Chess, 1997.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā

Andris Tihomirovs "Šahs". Nacionālā enciklopēdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/118896-%C5%A1ahs (skatīts 26.09.2025)

Kopīgot


Kopīgot sociālajos tīklos


URL

https://enciklopedija.lv/skirklis/118896-%C5%A1ahs

Šobrīd enciklopēdijā ir 0 šķirkļi,
un darbs turpinās.
  • Par enciklopēdiju
  • Padome
  • Nozaru redakcijas kolēģija
  • Ilustrāciju redakcijas kolēģija
  • Redakcija
  • Sadarbības partneri
  • Atbalstītāji
  • Sazināties ar redakciju

© Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2025. © Tilde, izstrāde, 2025. © Orians Anvari, dizains, 2025. Autortiesības, datu aizsardzība un izmantošana