Dzimis kalēja, kādreizējā policijas darbinieka Viktora Hatuļeva un Vladislavas Hatuļevas (dzimusi Zdanovska) ģimenē. Mācījies Rīgas pilsētas 9. profesionāli tehniskajā vidusskolā.
Dzimis kalēja, kādreizējā policijas darbinieka Viktora Hatuļeva un Vladislavas Hatuļevas (dzimusi Zdanovska) ģimenē. Mācījies Rīgas pilsētas 9. profesionāli tehniskajā vidusskolā.
Hokeja treniņus sāka 60. gadu vidū “Daugavas” mākslīgā ledus stadionā Rīgā. Par viņa pirmo treneri kļuva Jānis Kupčs. Rīgas 32. namu pārvaldes komandas (treneris J. Kupčs) sastāvā 03.1969. kļuva par jauniešu hokeja turnīra “Zelta ripa” uzvarētāju Latvijas Padomju Sociālistiskajā Republikā (LPSR). Izšķirošajā finālspēlē V. Hatuļevs guva visus trīs vārtus (uzvara 3:2 pagarinājumā). No 60. gadu beigām spēlēja Rīgas “Dinamo” jauniešu komandās.
Ar panākumiem startēja PSRS junioru (U-20) hokeja izlasē. Tās sastāvā divus gadus pēc kārtas uzvarēja pirmajos divos eksperimentālajos turnīros, kas tika dēvēti par neoficiālajiem junioru pasaules čempionātiem (1973, 1974). Pirmajā junioru pasaules čempionātā 12.1973.–01.1974. Ļeņingradā (tagad Sanktpēterburga) V. Hatuļevs četrās spēlēs guva deviņu punktus (trīs vārti, sešas rezultatīvas piespēles) un tika apbalvots kā turnīra rezultatīvākais spēlētājs. Otrajā junioru čempionātā 12.1974.–01.1975., kas norisinājās vairākās pilsētās Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV) un Kanādā, V. Hatuļevs tika atzīts par turnīra labāko uzbrucēju un iekļauts čempionāta simboliskajā izlasē (starta sastāvā).
V. Hatuļevs startēja arī PSRS jauniešu (U-19) izlasē. Tās sastāvā izcīnīja sudraba godalgu jauniešu Eiropas hokeja čempionātā 03.1973. Herizavā (Šveicē).
1972./1973. gada sezonā spēlēja Rīgas “RVR” (Rīgas Vagonu rūpnīca) komandā PSRS B klases čempionātā.
PSRS Augstākās līgas čempionātā debitēja 1973./1974. gada sezonā Rīgas “Dinamo” sastāvā. Komandā spēlēja kopā astoņas sezonas (1973/1974–1980/1981) un kļuva par vienu no tās vadošajiem spēlētājiem. Ilgāki pārtraukumi hokejista karjerā bija 1975. gada rudenī muguras traumas dēļ un 1979. gadā diskvalifikācijas dēļ. Augstākais sasniegums kopā ar Rīgas “Dinamo” bija 1976./1977. gada sezonā izcīnītā 4. vieta PSRS Augstākajā līgā.
PSRS hokeja izlasē spēlēja 1977.–1978. gadā, aizvadīja sešas oficiālas valstsacīkstes – divas laikraksta “Izvestija” (Известия) turnīrā 12.1977. Maskavā, četras “Izvestija” turnīrā 12.1978. Maskavā. PSRS izlases sastāvā piedalījās t. s. Supersērijas spēlēs pret Ziemeļamerikas profesionālās hokeja līgas Pasaules Hokeja asociācijas (World Hockey Association, WHA) klubiem Tokijā (Japānā) un dažādās Ziemeļamerikas pilsētās 12.1977.–01.1978. Startēja arī PSRS otrajā izlasē.
12.1978. V. Hatuļevs kā pastiprinājums iekļauts Maskavas “Kriļja Sovetov” komandā. Tās sastāvā 12.1978.–01.1979. ASV aizvadīja četras t. s. Supersērijas spēles pret Ziemeļamerikas Nacionālās hokeja līgas (National Hockey League, NHL) klubiem.
V. Hatuļevs bija pirmais PSRS hokejists, kuru ikgadējā jauno spēlētāju pieteikumā jeb t. s. amatieru draftā (Amateur Draft) iekļāva Ziemeļamerikas profesionālo hokeja līgu NHL un WHA klubi, rezervējot tiesības slēgt līgumu ar attiecīgo hokejistu. Vispirms 05.1975. WHA amatieru draftā V. Hatuļevu ar kopējo 116. numuru pieteica šīs līgas klubs “Cleveland Crusaders”. NHL draftā 06.1975. V. Hatuļevu ar kopējo 160. numuru izvēlējās NHL čempionvienība “Philadelphia Flyers”. V. Hatuļevs parakstījis līgumu ar Filadelfijas klubu, taču PSRS sporta iestādes nepieļāva šādu iespēju.
Karjeras sākumā V. Hatuļevs bija ievērojams hokeja uzbrucējs. Kad 70. gadu vidū tika pārkvalificēts no uzbrucēja par aizsargu, kļuva par vienu no izcilākajiem uzbrūkošajiem aizsargiem PSRS hokeja čempionātā. Hokeja speciālisti novērtējuši V. Hatuļevu kā vienu no sava laika izcilākajiem un talantīgākajiem Latvijas hokejistiem.
Būdams fiziski spēcīgs un atlētisks sportists, atzinīgi novērtēts par nepiekāpību un sportisko agresivitāti. Piekopa efektīgus spēka paņēmienus, par ko nereti izpelnījās noraidījumus no laukuma. Bija izkopts metiens uz vārtiem; ilggadējais Rīgas “Dinamo” ārsts Jānis Kvēps teicis, ka V. Hatuļeva “metiens bija tik spēcīgs, ka vārti leca laukā no stabiņiem".
70. gadu beigās arvien biežāk novēroti V. Hatuļeva sportiskās disciplīnas pārkāpumi ārpus laukuma, kam sekoja dažādas sankcijas, ieskaitot 1974. gadā piešķirtā PSRS sporta meistara nosaukuma atsavināšanu.
Rīgas “Dinamo” un Maskavas “CSKA” spēlē 29.01.1979. notika sadursme starp spēlētājiem. Tās laikā V. Hatuļevs iesita spēles līnijtiesnesim. Par šo pārkāpumu 02.1979. ar PSRS Ministru Padomes Fiziskās kultūras un sporta komitejas (FKSK) lēmumu V. Hatuļevs tika izslēgts no PSRS izlases un diskvalificēts no jebkurām hokeja sacensībām.
12.1979. FKSK atcēla diskvalifikāciju, no 01.01.1980. atļaujot V. Hatuļevam piedalīties visās hokeja sacensībās, ieskaitot PSRS čempionātu. Disciplīnas pārkāpumi konstatēti arī turpmāk. Profesionāla hokejista karjeru sportists pārtrauca 25 gadu vecumā 01.1981. Turpmāk dalība oficiālās PSRS līmeņa hokeja sacīkstēs V. Hatuļevam tika liegta.
No 80. gadu vidus strādāja par akmeņkali. 80. gadu beigās atgriezās amatieru hokejā, spēlēja “RER” (Rīgas Elektromašīnu rūpnīca) komandā LPSR čempionātā. 01.1990. debitēja Latvijas veterānu hokeja izlasē. 1989./1990. gada sezonā spēlēja hokeja komandā “Ķekava”, bet turpmāk, 90. gadu sākumā, spēlēja Latvijas hokeja čempionātā komandas “Vecmeistars” sastāvā.
2012. gadā izdots Armanda Pučes biogrāfisks romāns “Klients [ficus]”, kas veltīts V. Hatuļeva liktenim.
Kopš 2016. gada organizācija “Latvijas hokeja vēsture” rīko ikgadēju t. s. Klusējošo hokeja kareivju piemiņas pasākumu, kura ietvaros Sarkandaugavas kapos tiek godāta arī V. Hatuļeva piemiņa.