Nosaukumu “embrijs” lieto ļoti plaši, nepareizi attiecinot to uz visiem agrīnajiem attīstības laikiem, kaut gan tas attiecas tikai uz vienu intrauterīnās attīstības laiku. Tāpēc agrīno stadiju aizmetni labāk saukt par ieligzdeni (conceptus). To attiecina uz jebkuru aizmetņa attīstības laiku līdz dzimšanai, bet it īpaši – uz aizmetni laikā līdz 16. attīstības dienai.
Par stadiju pieejas izveidotāju cilvēka embrioloģijas jomā uzskatāms Frenklins Molls (Franklin Paine Mall) ar atklājumiem 1914. gadā. Turklāt pamatu stadijām veidoja Vilhelma Hisa vecākā (Wilhelm His, Sr.) “Cilvēka embrija anatomija” (Anatomie menschlicher Embryonen, 1880–1912) vācu un angļu valodā. Šie pētījumi rosināja izveidot cilvēka embrija normatīvu tabulu, kā arī dibināt Kārnegi fondu (Carnegie Foundation), kuru 1914. gadā atklāja Baltimorā. F. Molla 1914. gadā veiktais cilvēka embrija attīstības posmu iedalījums 23 Kārnegi stadijās vēlāk tika pārstrādāts: no 11. līdz 23. stadijai to paveica Džordžs Strīters (George Linius Streeter) 1942., 1945., 1948. un 1951. gadā, bet agrīnajās stadijās (1.–10.) – Ronans O'Reilijs (Ronan O'Rahilly) 1973. gadā. Nobeigumā – 1987. gadā – visas 23 stadijas vēlreiz revidēja R. O'Reilijs un Fabiola Millere (Fabiola Müller).
Kārnegi sistēma nosaka katras attīstības stadijas laiku un secību, un tā ir starptautiski atzīta. Stadijās norādītais garums attiecas uz lielāko izmēru no galvaskausa virsmas līdz astes kaulam (galvas rumpja attālums). Uz embrioģenēzi attiecas 7.–23. stadija:
7. stadija – 16. un 17. diena. Garums ir 0,4 mm, trīslapu dīgļa disks, galvas aizmetņa veidošanās;
8. stadija – 18. un 19. diena. Garums no 1 līdz 1,5 mm, trešā dīgļlapa mezoderma, horda, neiroektoderma, nervu kore, neirentēriskais kanāls, nervu rieva;
9. stadija – 20. un 21. diena. Garums no 1,5 līdz 2,5 mm, viens līdz trīs somīti, sirds endokarda caurulīšu saplūšana;
10. stadija – 22. un 23. diena. Garums no 2 līdz 3,5 mm, nervu caurules izveidošanās, 4 līdz 12 somīti, pirmās sirds pulsācijas, acu plakodes;
11. stadija – 24. un 25. diena. Garums no 2,5 līdz 4,5 mm, rostrālās neiroporas slēgšanās, 13 līdz 20 somītu, divi žaunu loku pāri, acu pūslīši;
12. stadija – 26. un 27. diena. Garums no 3 līdz 5 mm, 21 līdz 29 somīti, roku aizmetņi, ausu plakodes, kaudālās neiroporas slēgšanās, četri žaunu loku pāri;
13. stadija – no 28. līdz 31. dienai. Garums no 4 līdz 6 mm, pilienveidīgi roku aizmetņi, kāju aizmetņi, lēcu un nāsu plakodes;
14. stadija – 32. diena. Garums no 5 līdz 7 mm, airveidīgi kāju aizmetņi, acu kausiņi;
15. stadija – no 33. līdz 36 dienai. Garums no 7 līdz 9 mm, kakla iedobums, plaukstas, airveidīgi kāju aizmetņi, sejas kroku saplūšana, lēcu pūslīši, sekundārie galvas smadzeņu pūslīši;
16. stadija – no 37. līdz 40. dienai. Garums no 8 līdz 11 mm, pēdas, acs tīklenes pigmentācija, augšlūpa, ārējās auss kroku pauguriņi;
17. stadija – no 41. līdz 43. dienai. Garums no 11 līdz 14 mm, pirkstu falangas, ausu gliemežnīcas;
18. stadija – no 44. līdz 46. dienai. Garums no 13 līdz 17 mm, elkoņa apgabala un roku pirkstu falangu izveidošanās, acu plakstiņi, degungals, krūts zirnīši, osifikācijas sākums;
19. stadija – 47. un 48. diena. Garums no 16 līdz 18 mm, deguna un augšžokļa kroku saplūšana, anālās membrānas perforācija, fizioloģiskā nabas trūce;
20. stadija – 50. un 51. diena. Garums no 18 līdz 22 mm, kļūst saskatāmi roku pirksti, parādās rievas starp kāju pirkstu falangām;
21. stadija – 52. un 53. diena. Garums no 22 līdz 24 mm, indiferentā ārējo dzimumorgānu stadija, kāju pirkstu atdalīšanās;
22. stadija – 54. un 55. diena. Garums no 23 līdz 28 mm, kāju pirkstu galīgā noformēšanās, acu plakstiņu plaša atvēršanās, izveidojušies visu svarīgāko orgānu aizmetņi;
23. stadija – 56. diena. Garums no 27 līdz 31 mm, galva strauji noapaļojas, ekstremitātes pagarinās, turpinās ārējo dzimumorgānu indiferentā stadija.
Tā apraksta embrionālos periodus no 9.–23. stadijai, paturot prātā pirmsembrija (1.–8. stadija) un augļa (no 8. nedēļas līdz dzimšanai) stadijas. Šī klasifikācija ietver embrija vecumu, Kārnegi stadijas, somītu skaitu, embrija galvas rumpja attālumu un galvenās ārējā izskata īpatnības. Klasifikācija izveidota pēc Hideo Nišimuras (西村英雄) un līdzautoru (1974), R. O'Reilija un F. Milleres (1987), Kohei Šiotas (小平 塩田, 1991) un Virtuālā cilvēka embrija projekta (Virtual Human Embryo Project) materiāliem.
Sākas ar 9.–10. stadiju, kas atbilst 20.–22. dienai (3./4. nedēļai). Ir 12 somīti, un sākas nervu caurulītes saplūšana. Galvas un astes liekums, divi žaunu loki, viduslīnijā saplūstošas divas sirds caurulītes vienā un primārās sirds kontrakcijas. Galvas rumpja attālums ir 1,5–2,5 mm 9. stadijā, bet 10. stadijā tas ir 1,5–3 mm.
11.–12. stadija atbilst 24.–26. dienai (4. nedēļai). Ir 13–29 somīti, optiskais pūslītis un auss plakode. Abas neiroporas slēdzas, ir priekšējās smadzenes un mugurējās ar rombomēriem, kā arī vidussmadzeņu liekumu. Plaušu, aknu, kuņģa, aizkuņģa dziedzera, vairogdziedzera un pārejošās nieres (mesonephros) tubulīši. Augšējo ekstremitāšu aizmetņi, 3. un 4. žaunu loks. Galvas rumpja attālums 2,5–4,5 mm 11. stadijā, bet 12. stadijā tas ir 3–5 mm.
13. stadija atbilst 28. dienai (4. nedēļai). Izšķir apmēram 30 somītus. Kāju aizmetņi, sirds kroka. Slēdzas acs pūslītis, un lēca kļūst diskveidīga. Ir asins cirkulācija. Galvas rumpja attālums ir 4–6 mm.
14. stadija atbilst 32. dienai (5. nedēļai). Formējas sekundārie smadzeņu pūslīši, un aug spinālie nervi. Attīstās acs cepurīte. Sirdī veidojas pusmēness vārstuļi un vainagartērijas. Attīstās īstā niere (metanephros). Galvas rumpja attālums ir 5–7 mm.
15. stadija atbilst 33. dienai (5. nedēļai). Primāro ožas neironu aksoni sasniedz gala smadzenes (telencephalon). Izteikts lēcas puslītis, nazomediālās un nazolaterālās krokas. Rodas galvas nervu motorie kodoli, jušanas un parasimpātiskie galvas nervu gangliji. Dzimumpauguriņš un rokas plātnīte. Galvas rumpja attālums ir 7–9 mm.
16. stadija atbilst 37. dienai (6. nedēļai). Ir pēdas plātnītes, arī tīklenes pigments, ārējās auss pauguriņi. Noris zarnu epitēlija proliferācija. Parādās dzimumrievas. Galvas rumpja attālums ir 8–11 mm.
17. stadija atbilst 41. dienai (7. nedēļai). Redzamas pirkstu rievas. Plaušās parādās bronhopulmonālie segmenti. Galvai redz smadzenīšu aizmetni, zobu plātnītes un nazolakrimālās rievas. Sāk formēties subkardinālās vēnas. Galvas rumpja attālums ir 11–14 mm.
18.–19. stadija atbilst 44.–48. dienai (7. nedēļai). Ķermenis izstiepjas, un rumpis kļūst vairāk kubisks. Elkoņu rajons un pirkstu rievas. Var sākties osifikācija. Acs plakstiņu kroku formēšanās, ir izšķirams degungals. Galvas rumpja attālums ir 13–17 mm 18. stadijā, 17–20 mm 19. stadijā.
20. stadija atbilst 50.–51. dienai (8. nedēļai). Augšējās ekstremitātes liecas elkoņos, un pirksti liecas pāri sirds rajonam. Lēcas dobums slēdzas, formējas šuves. Smadzeņu puslodes veido divas trešdaļas no starpsmadzenēm (diencephalon). Galvas rumpja attālums ir 21–23 mm.
21.–23. stadija atbilst 52.–57. dienai (8. nedēļai). Rociņas un kājiņas pagarinājušās un saskaras viduslīnijā. Apakšdelmi paceļas virs plecu līmeņa, galviņa izslejas. Acis plaši atvērtas, acu plakstiņi saplūst laterāli un mediāli. Diferencējušās rombiskās smadzenes (rhombencephalon). Rekanalizējas zarnu caurule. Labi attīstītas ārējās ģenitālijas. Galvas rumpja attālums ir 22–23 mm.
Pirmie refleksi parādās 6. embrioģenēzes nedēļā, – embrijs reaģē ar galviņas pagriešanu, ja tam kaklu kairina ar otiņu. Tālākās nedēļās taustes uztvere izplatās no galvas uz rociņu un plecu rajonu. Visa ķermeņa āda reaģē uz kairinājumu no 12. embrioģenēzes nedēļas.
Spontānās embrija kustības ir no 7. embrioģenēzes nedēļas, bet vēlāk parādās jau koordinētas kustības.
Dzirdes kauliņi parādās 7. embrionālajā nedēļā, taču dzirdes sajūta tik agri vēl neformējas.