Pirmā sacensību disciplīna ir tramplīnlēkšana, kurā sportists veic vienu lēcienu. Pēc tam sportists startē distanču slēpošanā brīvajā stilā pēc Gundersena metodes (Gunder-metoden).

Lēkšanu ar slēpēm no tramplīna vērtē punktos. Kopējo punktu skaitu veido vairākas pozīcijas: attāluma punkti, stila punkti un vēja un starta platformas kompensācija. Kopējā lēciena punktu summa veidojas, saskaitot visas šīs pozīcijas.

Lai noteiktu starta laika starpību starp sportistiem pēc Gundersena metodes, tiek aprēķināti punkti vai laika atšķirības starp konkurentiem pēc tramplīnlēkšans sacensību rezultātiem. Šis aprēķins ir balstīts uz ziemeļu divcīņas tabulu. Kalkulācijas tabulu izstrāde ir nacionālās slēpošanas federācijas atbildība.

Gundersena metode ir ziemeļu divcīņas metode, kuru izgudroja un ieviesa norvēģu divcīņnieks Gunders Gundersens (Gunder Gundersen), pirmo reizi tā tika izmantota 20. gs. 80. gados (pasaules kausa posmos no 1983./1984. gada sezonas).

Laika vai punktu vērtība ir matemātiski noapaļota atkarībā no sacensību formāta. Atkarībā no distances garuma tiek izmantoti šādi parametri:

• 5 km distance: 1 min. = 15 punkti;
• 10 km distance: 1 min. = 15 punkti;
• 15 km distance: 1 min. = 15 punkti;
• 2 x 7,5 km distance: 1 min. = 30 punkti;
• 4 x 5 km distance: 1 min. = 45 punkti.

Tramplīns sastāv no ieskrējiena, starta platformas, atlēciena galda, piezemēšanās kalna, K punkta, tramplīna jaudas (hill size, HS), tiesnešu līnijas un izskrējiena.

Balstoties Starptautiskās Slēpošanas un snovborda federācijas (Fédération internationale de ski et de snowboard, FIS) noteikumos, tramplīnu un nolēciena kalna konstrukcijas standarti ir šādi:

Ziemeļu divcīņā ir noteikumi, kādam jābūt ekipējumam, lai izskaustu iespēju mākslīgi palielināt buru, kas ļauj lidojot tālāk. Ekipējumu kontrolē speciāli FIS ekipējuma kontrolieri, kas pārbauda tā atbilstību noteikumiem. Tiek izmantots tramplīnlēkšans ekipējums, kā arī distanču slēpošanas ekipējums.

Lēkšanai ar slēpēm no tramplīna tiek izmantotas speciālas slēpēs – to konstrukcija ir pielāgota, lai varētu lidot un stabili piezemēties. Slēpju garums ir atkarīgs no sportista ķermeņa masas indeksa, tomēr maksimālais slēpju garums ir 145 % no sportista auguma. Jauniešiem tiek piemērots 140 % no sportista auguma (netiek piemērots ķermeņa masas indekss).

Slēpju stiprinājumi lēkšanā ir konstruēti tā, lai sekmētu lidojumus, taču, ja tiek piedzīvots kritiens, traumu prevencijai nostrādā drošības mehānisms un slēpe atsprādzējas. Stiprinājumi tiek uzstādīti uz slēpes tādā veidā, lai slēpes priekšgals būtu 57 % no visas slēpes.

Specifiskie lēkšanas zābaki ar noteiktu leņķi pēdā stingri fiksē potīti, pasargājot no iespējamām traumām. Zābakos tiek ievietoti arī speciāli ielikņi ‒ vedži (wedges) ‒, kas palīdz noturēt kāju lidojumam atbilstošā pozā.

Lēkšanas kombinezons tiek šūts no speciāli tam ražota materiāla, kurš no abām pusēm sastāv no elastīga likru saturoša auduma. Iekšslānis ir porolonam līdzīgas tekstūras audums. Audumam ir jāpiemīt noteiktai gaisa caurlaidībai, ko pārbauda ar īpašu ierīci. Kombinezona izmēri ir ļoti strikti noteikti. Kombinezoni tiek šūti individuāli, jo tiem jābūt pieguļošiem (maksimāli 2 cm pielaide, izņemot bikšu staru apakšas, kuras velk pāri zābakam), lai izslēgtu mākslīgi palielinātu buru.

Lēkšanas apakšveļai arī ir noteikti gaisa caurlaidības un pieguļamības standarti. Lēcēja apakštērpam nedrīkst būt garas piedurknes un garas bikšu staras. Pieļautais garums: piedurknes – līdz elkonim, bikšu staras – līdz ceļgalam.

Ķiveres lietošana lēkšanā ar slēpēm no tramplīna ir obligāta. Tai ir jāatbilst FIS standartiem, kas tiek fiksēts ar noteiktu marķējumu (RH2013). Ķiveres biezums nedrīkst pārsniegt 7 cm.

Brilles tiek lietotas, lai pasargātu sportista acis no vēja, nokrišņiem un citiem ārējiem faktoriem. Lēkšanā ar slēpēm no tramplīna ir obligāti jālieto cimdi gan ziemā, gan arī bezsniega periodā. Drīkst izmantot tikai pirkstaiņu tipa cimdus.

Ziemeļu divcīņā izmanto slidsoļa tehniku, kas arī nosaka, ka distanču slēpošanas disciplīnai tiek izmantots slidsolim paredzētais inventārs.

Slidsoļa slēpes ir cietākas un īsākas nekā klasiskā stila slēpes, tās parasti tiek izvēlētas līdz 10 cm garākas par augumu, taču profesionālajā sportā slēpes tiek izvēlētas pēc daudz specifiskākiem parametriem.

Slidsoļa zābaki ir austi, ar potītes stabilizatoru un cietu zoli. Šie zābaki nodrošina ļoti labu stabilitāti.

Slidsolim un klasiskajam stilam lietotās nūjas būtībā neatšķiras. Atšķiras tikai to pieļautais garums. Šobrīd rekomendējamie nūju garumi slidsolī – sportista augums x 0,9.

Ziemeļu divcīņas un tramplīnlēkšanas vēsture ir ļoti cieši saistīta. Pirmais reģistrētais lēciens ar slēpēm no tramplīna noticis 22.11.1808., kad virsnieks Ūlafs Rīe (Olaf Rye) no pašbūvēta tramplīna aizlēca 9,5 m.

Pirmās reģistrētās publiskās sacensības lēkšanā ar slēpēm no tramplīna notika Norvēģijas pilsētā Trisilā 22.01.1822. Šajās sacensībās tiesneši piešķīra atzīmes par stilu ‒ eleganci un laidenumu. Sacensību dalībniekiem bija jāveic trīs lēcieni bez kritieniem, par noteikumiem bija jau iepriekšēja vienošanās. 1866. gadā Kristiānijā (tagad Oslo) notika pirmais sporta pasākums, kurā tika apvienota lēkšana ar slēpēm no tramplīna, distanču slēpošana un slaloms.

Līdz 20. gs. 50. gadiem sacensības notika vispirms distanču slēpošanā un tikai pēc tam uz tramplīna. Tagad visizplatītākais veids sacensībās ir individuālās sacensības pēc Gundersena metodes. Līdz 2008. gadam šis sacensību formāts ietvēra divus lēcienus un 15 km slēpojumu. Tagad sacensības pārsvarā sastāv no viena lēciena un 10 km distanču slēpošanas sacensībām, taču formāti var atšķirties atkarībā no vecuma grupas, dzimuma un sacensību ranga.

Līdz 1980. gadam olimpiskā uzvara skaitījās arī pasaules čempiona tituls. Līdz tam laikam ziemas olimpisko spēļu gadā nav notikuši pasaules čempionāti.

Gadu gaitā vairākkārt mainījušies vairāki faktori – punktu tabulas, lēcienu skaits un distanču slēpošanas trases garums. 1988. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Kalgarī tika ieviestas lielas pārmaiņas ziemeļu divcīņā, kad pirmo reizi tika izmantota Gundersena metode. Saskaņā ar šo metodi punktu deficīts no lēciena tiek pārvērsts par laika deficītu distanču slēpošanai. Tas padarīja ziemeļu divcīņu pievilcīgāku skatītājiem. Arī komandu sacensības tika ieviestas 1988. gada ziemas olimpiskajās spēlēs. Šajā formāta 10 km distanču slēpošanas disciplīnu veica tikai trīs komandas labākie sportisti. Kopš 1998. gada ziemas olimpiskajām spēlēm Nagano komandu sacensībās ir četri sportisti, no kuriem katrs veic 5 km distanci.

Sprints tika pievienots 1999. gada Pasaules ziemeļu slēpošanas čempionātā (FIS Nordic World Ski Championships). Šajā sacensību formātā tiek veikts viens lēciens no tramplīna un distanču slēpošanas distance 7,5 km garumā. Kopš 2002. gada ziemas olimpiskajām spēlēm Soltleiksitijā šī disciplīna ir iekļauta arī ziemas olimpiskajā spēlēs.

Kopš 1983./1984. gada sezonas FIS organizē Pasaules kausu ziemeļu divcīņā (FIS Nordic Combined World Cup). Papildus olimpiskajām disciplīnām šeit regulāri, lai arī nelielā skaitā, notiek masu starta sacīkstes.

Kopš 1985. gada distanču slēpošanas disciplīna notiek brīvajā tehnikā jeb slidsolī.

03.01.2007. Rūpoldingā, Bavārijā pirmo reizi Pasaules kausa vēsturē notika komandu sprints.

Zemāka līmeņa sacensības ir Alpu kauss (O.P.A. Alpencup). Šīs sacensības paredzētas tikai junioriem līdz 20 gadu vecumam. Līdz 2006./2007. gada sezonai Alpu kauss ziemeļu divcīņa bija kā patstāvīgas sacensības, taču kopš 2006./2007. gada sezonas ir iegūts FIS atbalsts. Sākotnēji sacensībās bija atļauts startēt tikai dalībniekiem no Alpu valstīm (Austrijas, Francijas, Vācijas, Itālijas, Lihtenšteinas, Monako, Slovēnijas, Šveices). Kopš 2020/2021. gada sezonas Alpu kausa sacensības ziemeļu divcīņā ir atvērtas visām valstīm, palielināta dalībnieku kvota Alpu valstīm.

Nākamā līmeņa sacensības ir Kontinentālais kauss (FIS Nordic Combined Continental Cup), kas jaunajiem sportistiem sniedz iespēju sacensties pirms Pasaules kausa sacensībām. Sacensības organizē FIS kopš 1990./1991. gada sezonas. No sākuma un līdz 2007./2008. gada sezonai sacensības tika sauktas par B sērijas Pasaules kausu. Kopš 2008./2009. gada sezonas tika ieviests jaunais nosaukums, lai izveidotu analoģiju starp sporta veidiem, jo šis nosaukums tiek izmantots arī tramplīnlēkšanā.

Pasaules kausa izcīņa ziemeļu divcīņā tika prezentēta 34. FIS kongresā 1983. gadā. Pasaules kausa kopvērtējuma uzvarētājs tiek noskaidrots kopš 1983./1984. gada sezonas. No 2000./2001. līdz 2007./2008. gada sezonai notika arī Pasaules kausa izcīņa sprintā.

Kopš 2020./2021. gada sezonas arī sievietēm tiek rīkota atsevišķa Pasaules kausa sērija.

Ziemeļu divcīņas Triple (Nordic Combined Triple) ir neatkarīgs sacensību formāts ziemeļu divcīņā, kas iekļauj vienā nedēļas nogalē notiekošas trīs sacensības pēc Gundersena metodes. Pirmajās sacensībās dalībnieku skaits netiek limitēts, otrajā dienā uz starta stājas 50 labākie, trešajā dienā vairs tikai 30 labākie. Sacensības var uzskatīt par tramplīnlēkšanas Četru tramplīnu turnejas (Raw Air) analogu.

Ziemeļu divcīņas Triple notiek Pasaules kausa ietvaros un pirmo reizi tika organizēts 2014. gada janvārī. Sacensības tradicionāli notiek Zēfeldē, Austrijā. 2019. gadā sakarā ar Pasaules čempionātu Zēfeldē sacensības notika Šonevā, Francijā. Kopš 2021./2022. gada sacensību formāts piedzīvojis izmaiņas – turpmāk Triple sacensības veidos trīs sacensības pēc Gundersena metodes ar attiecīgi 7,5 km, 10 km un 12,5 km garām slēpošans distancēm.

Pasaules čempioni ziemeļu divcīņa tiek noskaidroti reizi divos gados – Ziemeļu slēpošanas pasaules čempionātā (FIS Nordic World Ski Championships) kopš 1924. gada. Pirmajā pasaules ziemeļu slēpošanas čempionātā 1924. gadā, kas vienlaikus bija arī pirmās ziemas olimpiskās spēles, tika pasniegtas tikai olimpiskās medaļas. Tāpēc pirmie pasaules čempioni ziemeļu divcīņa tika kronēti tikai 1925. gadā otrajā pasaules čempionātā slēpošanā.

Atšķirībā no pārējām ziemeļu slēpošanas disciplīnām olimpiskie čempioni līdz 1980. gada ziemas olimpiskajām spēlēm vienlaikus bija arī pasaules čempioni.

Ziemeļu divcīņa ir daļa no ziemas olimpisko spēļu programmas kopš 1924. gada, kad bija jāveic 18 km slēpojums un jāveic lēciens no normālā tramplīna. Vēlāk slēpojums tika saīsināts un drīz vien tika pievienota lēkšana no lielā tramplīna. Taču 1924. gadā Šamonī notika tikai vienas individuālās sacensības, kurās uzvarēja norvēģis Torlīfs Haugs (Thorleif Johnsen-Haug). Turpmākajos gados līdz Otrajam pasaules karam šajā sporta veidā dominēja norvēģi. Norvēģijas pārsvars tikai lēnām mazinājās kopš 1948. gada, kad disciplīnu secība tika mainīta. Kopš tā laika sacensībās sportisti sākumā veic lēcienu un pēc tam slēpo distanci. Tikai masu startā, kas tika pievienots vēlāk, vispirms ir slēpošana un tad lēkšana. Lai piedalītos olimpiskajās spēlēs, kandidātiem vispirms ir jākvalificējas savās valstīs nacionālajās sacensībās un jāpiedalās Pasaules kausa sacensībās (FIS Nordic Combined World Cup). Olimpiskajās spēlēs var piedalīties 50 labākie, balstoties attiecīgajā Pasaules kausa reitingā, kā arī papildus kvotu īpašnieki.

2014. gada vasarā Oberstdorfā notika pirmās FIS organizētās sacensības 1996.–1999. gados dzimušām sievietēm. 2014. gada oktobrī FIS rudens konferences dalībnieki nolēma sieviešu sacensībām piešķirt lielāku nozīmi. Kopš 2017./2018. gada sezonas tika ieviestas sieviešu Kontinentālā kausa izcīņas sacensības, kurās jau otrajā sezonā bija iekļautas vienpadsmit sacensības. Turklāt kopš 2019. gada Ziemeļu divcīņas junioru pasaules slēpošanas čempionātā (FIS Nordic Junior World Ski Championship) notiek arī sieviešu sacensības. Par pirmo uzvarētāju kļuva japāniete Ajana Mijazaki (Ayana Miyazaki). Par lielu soli sporta veida attīstīšanā tika uzskatīta sieviešu iekļaušana Jaunatnes ziemas olimpisko spēļu (Winter Youth Olympic Games) programmā. Turpretim Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK, franču Comité international olympique, CIO, angļu International Olympic Committee, IOC) noraidīja sieviešu ziemeļu divcīņas sacensību iekļaušanu 2022. gada olimpiskajā programmā. Kopš 2020./2021. gada sezonas pastāv atsevišķa sieviešu Pasaules kausa izcīņas sērija. Kopš 2021. gada arī Pasaules ziemeļu slēpošanas čempionātā notiek atsevišķas sacensības sievietēm. SOK noraidīja sieviešu sacensību iekļaušanu arī 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs. Pašlaik ziemeļu divcīņa ir vienīgais olimpiskais sporta veids, kurā SOK atsakās ievērot dzimumu līdztiesību.

Galvenā organizācija, kas vada un regulē tramplīnlēkšanu, ir FIS. Tā ir atbildīga par olimpiskajām disciplīnām – kalnu slēpošanu, distanču slēpošanu, tramplīnlēkšanu, ziemeļu divcīņu, frīstaila slēpošanu un snovbordu. FIS ir atbildīga arī par starptautisko sacensību noteikumu noteikšanu. Organizācijas biedri ir 135 nacionālās slēpošanas asociācijas.

Somu sportists Hannu Manninens (Hannu Kalevi Manninen) 21. gs. mijā bija pasaules labākais ziemeļu divcīņas sportists un tiek uzskatīts par titulētāko Somijas sportistu ziemeļu divcīņas vēsturē. Ziemas olimpiskajās spēlēs H. Manninens ir izcīnījis pilnu medaļu komplektu – visas komandu sacensībās – zeltu 2002. gadā, sudrabu 1998. gadā un bronzu 2006. gadā. Viņa labākais individuālais rezultāts ziemas olimpiskajās spēlēs bija ceturtā vieta 2010. gadā uz lielā tramplīna.

Savas karjeras laikā H. Manninens uzvarēja 48 Pasaules kausa posmos un uzstādīja rekordu ar 89 medaļām Pasaules kausa sacensībās. Četras sezonas pēc kārtas, no 2003. līdz 2007. gadam, viņš kļuva par Pasaules kausa kopvērtējuma uzvarētāju.

Vācu divcīņnieks Ronijs Akermans (Ronny Ackermann) ir viens no Vācijas labākajiem ziemeļu divcīņas sportistiem. Viņa nemainīgi augstvērtīgais sniegums ziemeļu divcīņas disciplīnās gan uz tramplīna, gan distanču slēpošanas trasē padarīja viņu par, iespējams, labāko Vācijas ziemeļu divcīņas sportistu un vienu no veiksmīgākajiem ziemeļu divcīņniekiem pasaulē. Līdz 2008. gada novembrim viņš bija izcīnījis 28 Pasaules kausa uzvaras.

No 2011. gada beigām līdz 2020. gada pavasarim viņš bija arī Vācijas valsts izlases treneris.

Vācu divcīņnieks Ēriks Frencels (Eric Frenzel) ir viens no labākajiem ziemeļu divcīņas sportistiem pasaulē. Ē. Frencels ir rekordists Pasaules kausa kopvērtējuma uzvarās – piecas uzvaras Pasaules kausa kopvērtējumos pēc kārtas.

Viņš spēja nosargāt savu olimpiskā čempiona titulu uz normālā tramplīna no 2014. gada ziemas olimpiskajām spēlēm Sočos līdz 2018. gada ziemas olimpiskajām spēlēm Phjončhanā un ar sešām medaļām, tostarp trim zelta, pakāpties uz olimpisko rekordu tabulas pašu virsotni ziemeļu divcīņā.

Viņš noslēdza savu sportista karjeru 26.03.2023. Pasaules kausa posmā Lahti, Somijā.

Norvēģu divcīņnieks Jarls Magnuss Rībers (Jarl Magnus Riiber) ir norvēģu divcīņnieks, kas pirmoreiz vietu uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmā izcīnīja 2014./2015. gada sezonā Zēfeldē. Kopš tā laika J. M. Rībers ir izteikti dominējis vīriešu konkurencē ziemeļu divcīņā. J. M. Rībers četras reizes ir uzvarējis Pasaules kausa kopvērtējumā. Viņš pašlaik ir izcīnījis visvairāk individuālo Pasaules kausa sacensību uzvaru – 57. Viņa kontā ir astoņas Pasaules čempionāta zelta medaļas. 2019. un 2021. gadā viņš izcīnīja individuālo zeltu, kā arī zeltu komandu sacensībās un četras Pasaules čempionāta zelta medaļas 2023. gadā, tādā veidā kļūstot par absolūto čempionu.