AizvērtIzvēlne
Sākums
Atjaunots 2023. gada 7. novembrī
Andrejs Vasks

Dārznieku senkapi

atrodas Cīravas pagastā, Dubeņas upītes ziemeļu krastā pie Dārznieku mājām, privātīpašums

Saistītie šķirkļi

  • bronzas laikmets
  • bronzas laikmets Latvijas teritorijā
Skats uz Dārznieku senkapiem Aizputes apriņķa Cīravas pagastā. 21.10.1935.

Skats uz Dārznieku senkapiem Aizputes apriņķa Cīravas pagastā. 21.10.1935.

Fotogrāfs Pēteris Stepiņš. Avots: Latvijas Nacionālais vēstures muzejs.

Satura rādītājs

  • 1.
    Izpētes vēsture
  • 2.
    Mūsdienu stāvoklis
  • 3.
    Nozīme pētniecībā
  • 4.
    Nozīme tūrismā
  • Multivide 4
  • Saistītie šķirkļi
  • Ieteicamā literatūra
  • Kopīgot
  • Izveidot atsauci
  • Drukāt

Satura rādītājs

  • 1.
    Izpētes vēsture
  • 2.
    Mūsdienu stāvoklis
  • 3.
    Nozīme pētniecībā
  • 4.
    Nozīme tūrismā
Izpētes vēsture

1935. gadā Dārznieku māju īpašnieks uzkalniņā raka bedri un atklāja apbedījumus. 1936. gadā uzkalniņā izrakumus veica Eduards Šturms.

Mūsdienu stāvoklis

Uzkalniņš apaudzis ar krūmiem un kokiem, redzamas senu rakumu pēdas.

Nozīme pētniecībā

Kapu uzkalniņa augstums ir 1,5 m, diametrs – 18–20 m. 1935. gadā māju īpašnieks uzkalniņā izraka 1,6 x 1,4 m lielu bedri. 0,7 m dziļumā viņš atklāja skeletapbedījumu un māla podu ar kalcinētiem kauliem. Zem tā, noceļot kādu akmens plāksni, atrada uz pamatzemes izveidotu akmeņu šķirstu, kurā bija māla trauks ar kalcinētiem kauliem. Radioaktīvā oglekļa (14C) analīze uzrādīja kaulu vecumu – 976.–831. gads p. m. ē. 1936. gadā E. Šturms uzkalniņā veica izrakumus 20 m2 platībā. Uzkalniņa zemes uzbērumā atklājās seši 18. gs. pēcapbedījumi. 0,8 m dziļumā atklājās blīvs lielu akmeņu sakrāvums, kas sniedzās līdz 1,48 m dziļumam. Zem akmeņiem konstatēja ogļu paliekas. Krāvumā bija saskatāmas arī divu akmens šķirstu paliekas, no kurām viens bija pārsegts ar plakanu akmeni. Labi veidots, ziemeļu–dienvidu virzienā orientēts akmens šķirsts atklājās vēl vienā vietā gandrīz uz pamatzemes. Skeleta paliekas nebija saglabājušās. Uzkalniņā dažādās vietās atrada gludās, švīkātās, agrās apmestās un spodrinātās keramikas lauskas, kā arī akmens kalta fragmentu.

Līdz šim bronzas laikmeta ugunskapi māla urnās zināmi vēl vienīgi Rucavas Bašķu 1. uzkalniņā. Dārznieku kapu uzkalniņš pieskaitāms bronzas laikmeta rietumbaltu uzkalniņu kapulauku kultūrai, kas bija izplatīta Baltijas jūras dienvidaustrumos ar centru bijušajā Austrumprūsijā.

Dažus simtus metru uz ziemeļrietumiem no Dārznieku uzkalniņa Cīravas–Aizputes lielceļa labajā pusē atrodas līdzīgs uzkalniņš, saukts par Ozolkalniņu. Uz tā aug liels ozols, tuvumā vēl citi mazāki. Spriežot pēc izmēriem un formas, tas attiecas uz bronzas laikmetu, kurā, tāpat kā Dārznieku uzkalniņā, pēc 13. gs. apbedīti mirušie. 

Akmeņu šķirsti Dārznieku kapu uzkalniņā.

Akmeņu šķirsti Dārznieku kapu uzkalniņā.

Avots: Граудонис, Я., Латвия в эпоху поздней бронзы и раннего железа. Начало разложения первобытнообщинного строя, Рига, Зинатне, 1967, рис. 43.

Dārznieku uzkalniņa ugunskaps māla urnā, 10.–9. gs. p. m. ē.

Dārznieku uzkalniņa ugunskaps māla urnā, 10.–9. gs. p. m. ē.

Fotogrāfs Andrejs Vasks.

Nozīme tūrismā

Dārznieku senkapi ir nozīmīgs bronzas laikmeta piemineklis, kas aplūkots daudzās zinātniskajās publikācijās. Tas viegli atrodams, braucot no Cīravas Aizputes virzienā līdz Dārznieku mājām, ceļa kreisajā pusē. No turienes jādodas uz Dubeņas upīti, kuras krastā atrodas uzkalniņš.

Multivide

Skats uz Dārznieku senkapiem Aizputes apriņķa Cīravas pagastā. 21.10.1935.

Skats uz Dārznieku senkapiem Aizputes apriņķa Cīravas pagastā. 21.10.1935.

Fotogrāfs Pēteris Stepiņš. Avots: Latvijas Nacionālais vēstures muzejs.

Akmeņu šķirsti Dārznieku kapu uzkalniņā.

Akmeņu šķirsti Dārznieku kapu uzkalniņā.

Avots: Граудонис, Я., Латвия в эпоху поздней бронзы и раннего железа. Начало разложения первобытнообщинного строя, Рига, Зинатне, 1967, рис. 43.

Friča Bumbiera izrakta bedre Dārznieku senkapu uzkalniņā Aizputes apriņķa Cīravas pagastā. 21.10.1935.

Friča Bumbiera izrakta bedre Dārznieku senkapu uzkalniņā Aizputes apriņķa Cīravas pagastā. 21.10.1935.

Fotogrāfs Pēteris Stepiņš. Avots: Latvijas Nacionālais vēstures muzejs.

Dārznieku uzkalniņa ugunskaps māla urnā, 10.–9. gs. p. m. ē.

Dārznieku uzkalniņa ugunskaps māla urnā, 10.–9. gs. p. m. ē.

Fotogrāfs Andrejs Vasks.

Skats uz Dārznieku senkapiem Aizputes apriņķa Cīravas pagastā. 21.10.1935.

Fotogrāfs Pēteris Stepiņš. Avots: Latvijas Nacionālais vēstures muzejs.

Saistītie šķirkļi:
  • Dārznieku senkapi
Izmantošanas tiesības
Skatīt oriģinālu

Saistītie šķirkļi

  • bronzas laikmets
  • bronzas laikmets Latvijas teritorijā

Autora ieteiktie papildu resursi

Ieteicamā literatūra

  • Ciglis, J. un Vasks, A., ‘Jauni bronzas un senākā dzelzs laikmeta apbedīšanas vietu datējumi ar radioaktīvā oglekļa metodi’, Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls, Nr. 1 (102), 2017, 35.–61. lpp.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Васкс, А., Керамика эпохи поздней бронзы и раннего железа Латвии, Рига, Зинатне, 1991.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Граудонис, Я., Латвия в эпоху поздней бронзы и раннего железа. Начало разложения первобытнообщинного строя, Рига, Зинатне, 1967.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā

Andrejs Vasks "Dārznieku senkapi". Nacionālā enciklopēdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/186724-D%C4%81rznieku-senkapi (skatīts 26.09.2025)

Kopīgot


Kopīgot sociālajos tīklos


URL

https://enciklopedija.lv/skirklis/186724-D%C4%81rznieku-senkapi

Šobrīd enciklopēdijā ir 0 šķirkļi,
un darbs turpinās.
  • Par enciklopēdiju
  • Padome
  • Nozaru redakcijas kolēģija
  • Ilustrāciju redakcijas kolēģija
  • Redakcija
  • Sadarbības partneri
  • Atbalstītāji
  • Sazināties ar redakciju

© Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2025. © Tilde, izstrāde, 2025. © Orians Anvari, dizains, 2025. Autortiesības, datu aizsardzība un izmantošana