Pēc fotometriskajām īpašībām Vērša RV tipa zvaigznes iedala RVa un RVb tipos. RVa tipa zvaigznēm spožuma vidējā vērtība (neskaitot ar pulsācijām saistītas izmaiņas) laika gaitā būtiski nemainās. Pie šī tipa zvaigznēm pieskaitāmas, piemēram, Herkulesa AC un Vairoga R. RVb tipa zvaigznēm spožuma vidējā vērtība laika gaitā mainās. Periodiski, ik pēc dažiem simtiem līdz pāris tūkstošiem dienu vidējais spožums samazinās. Šādas spožuma izmaiņas rodas dubultzvaigžņu sistēmās, kur abas zvaigznes aptver putekļu un gāzu disks, kas pret novērotāju ir vērsts slīpi. Tas ir, virziens uz konkrēto dubultzvaigžņu sistēmu nav tuvu ne diska plaknei, ne diska plaknes normāles virzienam. Zvaigžņu orbitālās kustības ap kopīgo masas centru rezultātā dažos laika posmos Vērša RV tipa maiņzvaigzni, kas ir spožāka par otru sistēmas zvaigzni, aizklāj disks, kurā zvaigznes gaisma daļēji absorbējas. Apmēram desmitā daļa no visām Vērša RV tipa maiņzvaigznēm ir ar RVb tipa spožuma izmaiņām. Pie šī tipa zvaigznēm pieskaitāmas, piemēram, Vienradža U un Vērša RV.
Tomēr arī RVa tipa zvaigznēm spožums dažādos pulsāciju ciklos lielākā vai mazākā mērā mainās. Piemēram, spožuma maiņas līknes dziļais minimums vienā pulsāciju ciklā var būt seklāks nekā nākamajā. Arī pats zvaigznes spožuma izmaiņu periods var mainīties no viena pulsāciju cikla uz otru. Bieži novērojama situācija, ka Vērša RV tipa maiņzvaigzne kādu laika posmu pulsē ar tipiskajiem pamīšus dziļajiem un seklajiem spožuma minimumiem, bet kādu citu laika posmu spožumu maina citādāk, piemēram, kā pusregulāra maiņzvaigzne. Dažām Vērša RV tipa maiņzvaigznēm spožuma izmaiņas ir vairāk neregulāras kā citām. Piemēram, Herkulesa AC ir salīdzinoši regulāri pulsējoša Vērša RV tipa maiņzvaigzne, kurai katrs nākamais pulsāciju cikls ir līdzīgs iepriekšējam, savukārt, Vairoga R maina spožumu ļoti neregulāri. Arī RVb zvaigznes var pulsēt vairāk vai mazāk regulāri.
Pēc spektra īpašībām Vērša RV tipa zvaigznes iedala trīs tipos: RVA, RVB un RVC. RVA tipa zvaigžņu spektri atbilst G un K spektra klasēm, bet spožuma minimumu laikā var būt novērojamas spēcīgas titāna oksīda molekulas absorbcijas līnijas. RVB tipa zvaigznes atbilst F spektra klasei, bet precīza klasifikācija nav viennozīmīga un ir atkarīga no tā, kādas spektrāllīnijas tiek izmantotas. Novērojams izteikts CH un CN molekulu absorbcijas līniju mainīgums – dziļo spožuma minimumu laikā tās ir intensīvas, bet citos laika momentos tās nav redzamas. RVC tipa zvaigžņu spektri ir līdzīgi RVB, bet CH un CN molekulu līnijas vai nu ir vājas, vai nav novērojamas vispār. Visu tipu gadījumā pulsāciju laikā spektra klase mainās. Noteiktās pulsāciju fāzēs spektrā novērojamas emisijas līnijas, kā arī tādas absorbcijas līnijas, kas ir sašķeltas divās daļās. Īpatnējās spektrāllīnijas saistītas ar sarežģītām vielas kustībām zvaigznes atmosfērā, ko ierosina zvaigznes pulsācijas.