Igaunijas teritorijas administratīvā sadalījuma likuma 2 (1). pants (likums pieņemts 1993. gada 2. jūnijā) līdz 2017. gada 15. oktobra Igaunijas pašvaldību vēlēšanām noteica, ka Igaunija tiek administratīvi iedalīta apriņķos (maakond), pagastos (vald) un pilsētās (linn). 

Pēc teritoriāli administratīvās reformas Igaunijas teritorijas administratīvā sadalījuma likuma 2 (1). pants tika mainīts, un kopš 2018. gada 1. janvāra pagasti (vald) un pilsētas (linn) ir apdzīvotas vietas Igaunijā. 2017. gada Igaunijas teritoriāli administratīvās reformas likuma (galīgi stājās spēkā 2018. gada 1. janvārī) rezultātā tika samazināts pašvaldību skaits, līdz ar to no 213 otrā līmeņa pašvaldībām tika izveidoti 64 pagasti un 15 pilsētas kā administratīvas vienības jeb 79 pašvaldības. Likuma 1 (3). pants par reformas mērķi izvirzīja vismaz 11 000 iedzīvotāju lielu pašvaldību izveidi, bet 3. pants noteica par minimālo kritēriju vismaz 5000 iedzīvotājus.

Igaunijas pagasts (vald) šobrīd ir pirmā līmeņa pašvaldība, kuru domes tiek ievēlētas uz četriem gadiem vispārējās un aizklātās vēlēšanās un kuras attiecīgi ievēl pašvaldību vadību. Igaunijas teritorijas administratīvā sadalījuma likuma 16 (1–3). pants nosaka, ka pašvaldību domēs jābūt vismaz septiņiem pārstāvjiem. Pašvaldību domes lielumu nosaka, izrietot no pašvaldības iedzīvotāju skaita vēlēšanu gada 1. janvārī. Izmaiņas pašvaldību domju vēlēšanu likuma 3. pantā nosaka, ja pašvaldībā ir 2000 iedzīvotāji, tad tiek ievēlēti vismaz 13 pārstāvji, bet 3500 iedzīvotāji ievēl vismaz 15 pārstāvjus, 5000 iedzīvotāji – vismaz 17 pārstāvjus, 7500 iedzīvotāji – vismaz 19 pārstāvjus, 10 000 iedzīvotāji – vismaz 21 pārstāvi, bet vairāk nekā 30 000 iedzīvotāji – vismaz 25 pārstāvjus.